Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Valsts stingrāka uzraudzība ļautu samazināt vecuma makulas deģenerācijas slimnieku skaitu

Lai gan Latvijas likumdošana paredz darba devējiem nodrošināt regulāras redzes pārbaudes tiem darbiniekiem, kas strādā ar datoru, tomēr realitātē ne vienmēr darba devēji veic obligātās veselības pārbaudes, savukārt darbinieki nezina vai arī kūtri izmanto šīs tiesības.

Ocuvite Redzes programmas eksperti uzskata, ja valsts stingrāk uzmanītu šo darba aizsardzības prasību ievērošanu un darba devēji būtu apzinīgāki, tas ļautu laikus diagnosticēt vienu no bīstamākajām redzes slimībām - vecuma makulas deģenerāciju (VMD), kas ar katru gadu tiek dažādās formās atklāta gados arvien jaunākiem cilvēkiem.  

Normatīvie akti nosaka obligātās veselības pārbaudes nodarbinātām personām, kas atkarībā no darba vides riska faktoriem, ietver arī redzes pārbaudi. Piemēram, darbiniekam, kurš dienā aizvada vairāk kā divas stundas pie datora, darba devējam jānodrošina regulāras redzes pārbaudes reizi gadā. Turklāt normatīvo aktu regulējumi nosaka ļoti plašu profesiju loku, kam pārbaudāma redze obligātā kārtībā, piemēram, metinātājiem. Diemžēl Latvijā daļa darba devēju gausi ievēro obligāto veselības pārbaužu veikšanu, savukārt darbiniekiem nereti trūkst zināšanu par savām tiesībām.

 

Lai laicīgi varētu diagnosticēt VMD jau sākuma stadijā, nevajag gaidīt nopietnus redzes traucējumus, lai vērstos pie ārsta. VMD nav pilnībā ārstējama, taču profilaktiski pasākumi un laicīga ārstēšanas uzsākšana var mazināt saslimšanas risku vai bremzēt slimības progresēšanu. Ocuvite Redzes programmas eksperti aicina cilvēkus sākot no 40 gadu vecuma regulāri reizi gadā veikt redzes izmeklēšanu, lai novērstu redzes zaudēšanu.

 

Būtiska loma VMD riska mazināšanā ir pilnvērtīgam uzturam, uzņemot pietiekamā daudzumā minerālvielas un vitamīnus. Acs tīklenes centra jeb makulas dabīgo aizsargfiltru veido karotinoīdi - luteīns un zeaksantīns -, kuru pigmentu blīvums līdz ar gadiem brīvo radikāļu ietekmē, ko veicina smēķēšana, ilgstoša saules iedarbība un vides piesārņojums, ievērojami mazinās. Turklāt mūsdienu dzīves ritmā pietiekamā daudzumā uzņemt šos karotinoīdus, kā arī antioksidantus, kas palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem nav iespējams, tādēļ speciālisti iesaka lietot speciālas uzturvielas, kas satur luteīnu, zeaksantīnu, antioksidantus cinku, selēnu, kā arī C un E vitamīnus.

 

Ocuvite Redzes programma izveidota, lai izglītotu iedzīvotājus Latvijā par bīstamo vecuma makulas deģenerācijas redzes slimību, riskiem ar to saslimst un veidu, kā no tās pasargāt sevi un savus tuvos cilvēkus. Tajā apvienojušies vairāki redzes eksperti.

Pievieno komentāru

Veselība