Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zobārsts Rendijs Dronka: "Latvijā zobārstniecība atbilst pasaules līmenim."

"Latvijā cilvēki var saņemt tikpat kvalitatīvus zobārstniecības pakalpojumus kā attīstītākajās Eiropas valstīs. Gan topošo zobārstu izglītība, gan zobārstniecībā izmantotie materiāli un tehnoloģijas atbilst pasaules līmenim, taču problēmas mēdz radīt ārsta - pacienta komunikācijas trūkums,” uzskata “DR klīnika” zobārsts Rendijs Dronka.


Dr. Rendijs Dronka ir mācījies gan Rīgas Stradiņa universitātē, gan Ludviga Maksimiliana universitātē Minhenē, apvienojot iegūtās zināšanas, viņa vēlme ir mainīt cilvēku priekšstatu par zobārsta apmeklējumu kā par kaut ko nepatīkamu un neziņas pilnu. Zobārsts stāsta par novitātēm, kuras būtu lietderīgi aizgūt no citām Eiropas valstīm. Lai arī tehnoloģijas, iekārtas un pieejamie materiāli ir tādi paši kā citur Eiropā, viena no jomām, kas Latvijā būtu jāuzlabo, ir zobārstu komunikācija ar pacientu un savstarpējā uzticēšanās. Zobārstiem būtu jāveltī vairāk laika, izstrādājot un izskaidrojot pacientam viņa zobu ārstēšanas plānu, – jāizskaidro, kādas manipulācijas būtu nepieciešams veikt, un jāpamato, kāpēc. Tagad bieži ir tā, ka pacientam pat pēc zobārsta apmeklējuma nav pilnas informācijas par savu zobu stāvokli. Piemēram, ja rentgenā ir redzams, ka zem esošās plombes ir izveidojies bojājums, taču cilvēkam pagaidām nesāp, zobārstam vajadzētu parādīt un izskaidrot, kāpēc un kā šis zobs ir jālabo. Tāpat jāizstāsta, kādus materiālus un tehnoloģijas ieteicams izmantot. Ja ir vairākas iespējas, jāizskaidro varianti, to priekšrocības un trūkumi.


Dr. Rendijs Dronka arī uzskata, ka Latvijā zobārstniecības cenrāžu politikai vajadzētu būt godprātīgākai. Nebūtu pieļaujams, ka cilvēks cenrādī redz vienu cenu, bet, sākot zobu ārstēšanu, izrādās, ka jāpiemaksā vēl par iepriekšējās plombes izņemšanu, medikamentiem, anestēziju u.c. Tā visa rezultātā gala cena var izrādīties pat divkārša.


Zobārsts pauž pārliecību, ka cenrādī būtu jānorāda gala cena, iekļaujot visas nepieciešamās manipulācijas un materiālus. Tas vairotu pacientu uzticēšanos, viņi daudz drošāk dotos pie zobārsta, nebaidoties no negaidītiem pārsteigumiem.


Kā vienu no piemēriem, kur savstarpējā komunikācija un uzticēšanās tieši ietekmē gala rezultātu, var minēt estētisko zobārstniecību - sevišķi priekšzobu restaurācijas. Dr. Rendijs Dronka uzsver, ka tieši šī nozare ir piemērs ārsta-pacienta kopējam darbam, kurā dažkārt plānošana, fotogrāfiju veikšana un analīze aizņem pat vairāk laika, nekā cilvēkam jāpavada zobārsta krēslā. Savā praksē Dr. Rendijs Dronka ir novērojis, ka nereti ierodas pacienti, kuriem iepriekš jau ir veiktas kādas no priekšzobu restaurācijām – keramiskie kroņi vai venīri (tautā sauktās “porcelāna plāksnītes”), taču cilvēks nav apmierināts ar to izskatu. Tie dažkārt mēdz izskatīties nedabīgi, un pacientus neapmierina esošā forma vai krāsa. Pēc sarunas ar pacientu var izdarīt secinājumus, ka problēmas cēlonis slēpjas nepietiekamā ārsta- pacienta komunikācijā. Ārsts savu darbu tehniski ir izdarījis, taču procesa laikā pārāk maz laika ticis veltīts diskusijai ar pacientu, lai rezultāts pilnībā apmierinātu abas puses. Lai izvairītos no šādām situācijām, Dr. Rendijs Dronka stāsta, ka katram pacientam, kurš ieradies uz konsultāciju, vienmēr veic kvalitatīvu digitālo fotogrāfiju uzņemšanu. Fotogrāfijas ir neizstājams palīgs ne tikai, lai izskaidrotu pacientam ārstēšanas nepieciešamību un iespējas, bet arī, lai nodotu informāciju zobu tehniskajām laboratorijām par zobu formu, tekstūru, krāsu niansēm un novietojumu.


Atbildot uz jautājumu par tehniskām novitātēm, Dr. Rendijs Dronka stāsta, ka mūsdienās estētiskajā zobārstniecībā vairs nevajadzētu uztraukties par to, ka procedūra būs sāpīga. Šobrīd var tikt izmantoti arī nepreparētie (non prep) venīri, kas pagaidām Latvijā vēl nav ļoti plaši izplatīta metode. Zobārsts novērojis, ka cilvēkiem tie patīk, jo rezultāts izskatās ļoti dabiski, turklāt process ir nesāpīgs, jo zobs vispār nav jāpieslīpē - keramiskais venīrs jeb plāksnīte stiprinās uz vesela zoba, un līdz ar to nav nepieciešama anestēzija.


Noslēgumā varam secināt, ka Latvijā pieejamā zobārstniecības izglītība un tehnoloģijas ir augstā līmenī, un, veidojot ciešāku sadarbību ar pacientu, būtu iespējams sasniegt labākos iespējamos ārstēšanas rezultātus.

Pievieno komentāru

Veselība