Ar investīcijām 1,6 miljonu eiro apmērā Galgauskā izveidota automatizēta piena liellopu novietne 5

Automatizētas piena liellopu novietnes izveidē Galgauskas pagastā investēti 1,6 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja zemnieku saimniecības "Lācīši" īpašnieks Gints Gžibovskis. No kopējām investīcijām 1,6 miljonu eiro Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējums saņemts 680 000 eiro.

G.Gžibovskis stāstīja, ka dzīvnieku novietne darbu sāka 23.februārī, kad tajā svinīgi tika ielaisti pirmie lopi. Novietnes būvniecība tika sākta 2018.gadā, un kopš februāra pakāpeniski tika palaistas iekārtas, kas patlaban strādā pilnā apmērā.

"Lopiņi novietnē jūtas labi, jo tajā ir nodrošinātas visas liellopiem nepieciešamās labturības prasības," komentēja "Lācīšu" saimnieks. Jaunajā novietnē nodrošināti atbilstoši matrači, guļvietas, apdzīvojamā platība un pastāvīga ventilatoru darbība. Tāpat tiek nodrošināta nepārtraukta barības un ūdens pievade. Vienlaikus novietnē dzīvnieki var klausīties arī mūziku vai aktualitātes sabiedrībā.

G.Gžibovskis sacīja, ka šis automatizācijas projekts bija nepieciešams, jo darbiniekiem piena lopkopības nozarē ikdienā jāveic ļoti monotons darbs un problēmas sagādā jauna darbaspēka piesaiste. Uz jautājumu, vai robotizēto iekārtu ieviešana sekmējusi pašreizējo darbinieku atlaišanu, saimniecības īpašnieks atbildēja, ka pašreizējie darbinieki netika atlaisti, bet gan pārkvalificēti.

"Viņu ikdienas pienākumi patlaban ir vienkāršāki un interesantāki nekā pirms automatizācijas projekta noslēgšanas," piebilda G.Gžibovskis.

Komentējot saimniecībā iegūtā piena apjomus un prognozes pēc modernizācijas, G.Gžibovskis skaidroja, ka patlaban iegūtais piena apjoms no vienas govs gadā ir aptuveni 12 200 litru, taču paredzams, ka slaukšanas procesa automatizācija sekmēs izslaukuma kāpumu par aptuveni 20%.

Vienlaikus viņš pauda, ka pašlaik slaucamas saimniecībā ir 280 govis, taču paredzams, ka arī slaucamo govju apjoms pieaugs, jo pie pašreizējā dzīvnieku skaita novietne aizpildīta par 70%. Tāpat vēl saimniecībā ir cietstāvošās govis un jaunlopi.

Runājot par iegūtā piena realizāciju, G.Gžibovskis minēja, ka saimniecība ir stabils sadarbības partneris Gulbenes piena pārstrādātājai AS "Rankas piens". "Mēs esam tādi kā lokālpatrioti, kam patīk sadarboties ar vietējiem uzņēmumiem, kam piegādāt kvalitatīvu izejmateriālu," uzsvēra saimniecības īpašnieks.

Lai arī patlaban saimniecībā paredz apdzīvot jauno novietni un pilnībā izmantot tās sniegtās priekšrocības, G.Gžibovskis piebilda, ka arī turpmāk, līdz ar jaunu nepieciešamību un iespēju rašanos, saimniecība tiks modernizēta.

Projekta īstenotāja "GEA Farm Technologies" Baltijas filiāles vadītājs Andris Kurgs aģentūrai LETA norādīja, ka ar zemnieku saimniecību "Lacīši" sadarbība izveidojās pirms 12 gadiem, kad tika veikts pirmais investīciju posms, kura laikā tika veidota govju novietne aptuveni 300 govīm jeb 220-230 slaucamajām govīm.

"Jau tolaik palīdzējām ar tehnoloģijām - uztaisījām slaukšanas zāli ar 16 slaukšanas vietām, ar ko arī saimniecībā veiksmīgi līdz šim strādāja," sacīja A.Kurgs, piebilstot, ka biznesā, it īpaši piena lopkopībā, nav iespējams stāvēt uz vietas un nepieciešams attīstīties, tādēļ pēdējos sešus līdz septiņus gadus tika strādāts pie turpmākās saimniecības modernizācijas.

Viņš skaidroja, ka tika nolemts, ka esošā kūts tiks paplašināta, to palielinot līdz 370 vietām. Tāpat tika lemts par labu robotu uzstādīšanai, kas sekmētu izvairīšanos no cilvēkfaktora kļūdām slaukšanas procesā.

"Lēmums tika pieņemts daļēji arī tādēļ, ka saimniecībā mainījās paaudzes, kas turpina saimniekošanu, bet paaudzes maiņa nozīmē arī citas darba metodes - modernākas un efektīvākas," piebilda A.Kurgs.

Komentējot Covid-19 ietekmi uz modernizācijas projekta īstenošanas gaitu, A.Kurgs sacīja, ka nācās saskarties ar vairākām problēmām. Piemēram, tika saņemti paziņojumi par vairāku rūpnīcu īslaicīgu slēgšanu, kas radīja bažas, vai attiecīgās iekārtas montāža varēs sākties plānotajā laikā. Otra problēma bija Covid-19 ietekme uz pašu celtniecības darbu, darbu veikšanu ietekmēja ne tikai noteiktie ierobežojumi, bet arī saslimšanas darbinieku ģimenēs.

"Lai arī slaukšanas ziņā robotizācija Latvijā vēl nav tik izplatīta kā tradicionālās iekārtas, roboti tiek izmantoti vairāk nekā 100 saimniecībās," sacīja A.Kurgs. Vienlaikus viņš norādīja, ka robotizācijas temps un izmantoto iekārtu apjoms ir atkarīgs no saimniecībā esošo govju skaita, taču kopumā Latvijas piena lopkopības saimniecībās robotizācija ir strauji attīstījusies.

Komentējot novietnes praktisko darbu, "GEA Farm Technologies" Baltijas filiāles produktu speciālists Jurijs Brente aģentūrai LETA minēja, ka viss sākas ar to, ka robots pievilina govi uz slaukšanas procesu ar granulām, respektīvi, govs netiek piespiesta. Pēc viņa paustā, tādējādi arī no labturības viedokļa robotizācija nodrošina šiem lopiem augstāku dzīves kvalitāti.

Pēc tam ar 3D kameras palīdzību notiek tesmeņa atpazīšana un robots pieliek slaukšanas mehānismu atpazītajam mērķim. Kolīdz iekārta pieliek slaukšanas mehānismu, notiek pārējais slaukšanas process - sākas stimulācijas process, tesmeņa mazgāšana, nosusināšana, pirmās strūklas atslaukšana un tālāk arī pati slaukšana. Tāpat slaukšanas beigās notiek pilnvērtīga starpdezinfekcija, kas slaukšanas procesā ir ļoti būtiska, un nereti manuālā slaukšanā sagādā problēmas.

"Šis process nepieciešams, lai izvairītos no baktēriju pārneses un citām problēmām. Pēc tam vārti atveras, izslauktā govs iziet un pievilināta tiek nākamā," sacīja J.Brente.

Runājot par tehniskām problēmām, ar kurām var nākties saskarties iekārtu lietošanā un uzturēšanā, J.Brente skaidroja, ka vienkāršos darbus saimniecībās iemācās paši, piemēram, caurulīšu nomaiņu un citus vienkāršos procesus. Savukārt robotu uzturēšanu veic attiecīgā reģiona izplatītājs, jo katrai detaļai ir prognozētais dzīves ilgums un tās pēc termiņa beigām tiek nomainītas. Tāpat 80% gadījumu tehniskās problēmas var tikt novērstas attālināti.

J.Brente arī piebilda, ka "GEA Farm Technologies" Baltijā ir pietiekami attīstīts lokālo izplatītāju tīkls, tādējādi speciālistiem gadījumos, kad jādodas uz attālākajām saimniecībām, jāmēro ne vairāk kā 100 kilometri. Galgauskas zemnieku saimniecībā novietnes projektu īstenoja kompānijas reģionālais izplatītājs no Valmieras - SIA "AT Tehnika".

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka zemnieku saimniecība "Lācīši" reģistrēta 1997.gadā un tās vienīgais īpašnieks ir G.Gžibovskis.

Saimniecība pērn strādāja ar 1,799 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus "Lācīšu" peļņa pērn saruka par 20% - līdz 409 363 eiro.

Pievieno komentāru

Komentāri 5

Smakas brīvībā

Rimstavu ļaudīm šogad smaku pār pārēm!!!!! Plus vēl traki braucošie īpašnieki -Stasis un Gints, kā arī traktoristi. Cauri Rimstravām nesas cauri uz maksumumu. Saprotu, ka barība jāvāc, bet cauri ciematam jau var mierīgāk braukt cauri!

pirms mēneša, 2021.07.28 10:30

Aija

Ja runa par Galgausku,tad jārunā arī par skolas ēku. Kāpēc Avotiem jālaiž savs transports,ja no rīta jau iet satiksmes autobuss,tad tikai ar uzņēmumu jānoorganizē autobuss tūlīt pēc 16. Un atkal reisi uz un no vakara maiņas. Lai tiek no tās līnijas visi darbā,kas grib. Citādi tagad no rītiem varēji atbraukt un viss. No rītiem no Gulbenes uz Avotiem sabrauc ar diviem autobusiem, bet vakarā paliek viens un tas ir stāvgrūdām pilns un nostrādājušies,stāv kājās . Vajag domāt ,lai vairāki cilvēki tiek uz darbu.

pirms mēneša, 2021.07.24 11:56

autobuss

Ja nepatīk - pērc savu mašīnu!

pirms mēneša, 2021.07.24 14:38

Re

Nekad nav labi,uh. Labi, ka tādi Avoti ir, blā, blā

pirms mēneša, 2021.07.25 13:14

Vietējās ziņas