Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Arhitekts stāsta par Gulbenes Gulbīšu parka projektā iekļautajām idejām 8

Arhitektu biroja SIA "DJA" vadītājs un galvenais arhitekts Didzis Jaunzems kopā ar kolēģiem – Helēni Bindemani un Kseniu Sapegu ieguva augstāko punktu skaitu Gulbenes Gulbīšu parka metu konkursā.

Pagājušajā gadā SIA "DJA" ieguva “Latvijas Ainavu arhitektūras balvu 2019” par skatu terasi Valmierā. Tā tika atzīta par vienu no pēdējās desmitgades labākajiem ainavu arhitektūras objektiem Latvijā. Tāpat ir saņemtas Latvijas Arhitektūras gada balvas un atzinības 2018., 2015. un 2012. gadā par Likteņdārza skatu terasi un Dabas koncertzāles paviljoniem. “Dzirkstele” aicināja uz sarunu arhitektu, lai uzzinātu plašāk par Gulbīšu parka projektā iekļautajām idejām.

- Jūs pirms projekta izstrādes veicāt nelielu iedzīvotāju aptauju. Kā viņu vēlmes un vajadzības palīdzēja radošajam meta izstrādes procesam?

- Devāmies uz parku vēl ziemā un runājām ar tur sastaptajiem iedzīvotājiem, lai noskaidrotu viņu vēlmes, jo konkursa uzdevums bija ļoti atvērts dažādiem piedāvājumiem un interpretācijām. Tas ļoti palīdzēja izprast, kā parks tiek izmantots dažādos gadalaikos, un vairākus no ierosinājumiem iekļāvām arī savā piedāvājumā. 

Tā, piemēram, noskaidrojām, ka esošās strūklakas baseins ir populārs bērnu un jauniešu vidū, bet ir grūti pieejams, jo ir veidots pusmetra dziļumā un ir sliktā stāvoklī, kā rezultātā darbojas galvenokārt kā vizuāli aplūkojams objekts. Lai ļautu parka apmeklētājiem arī fiziski izbaudīt ūdens tuvumu karstajā vasaras laikā, piedāvājām veidot otru - seklo - strūklaku blakus gulbīšu strūklakai. Tās laukums veidots no granīta flīžu ieseguma Gulbenes ģerboņa nokrāsās un ir piemērots arī publisku pasākumu un svinību norisei, kad netiek izmantots kā strūklaka. Atkarībā no izbūves finansējuma iespējām mēs redzam arī iespēju apvienot abas strūklakas – tas ir, veidot jauno seklo strūklaku ar tajā izvietotām gulbīšu skulptūrām.

Aptaujājot Gulbenes iedzīvotājus, tika noskaidrots, ka pilsētas centrā trūkst vietas, kur iedzīvotāji varētu izvest netraucētā pastaigā suņus. Kā suņu parkam atbilstošākā vieta tika izvēlēts zemesgabals pie Līkās ielas, jo tas jau parkā ir nošķirts no cilvēkiem domāto rekreatīvo funkciju zonām, bet tajā pašā laikā ir uztverams kā parka sastāvdaļa. Šeit paredzēta vieta diviem ar sētu nodalītiem laukumiem ar soliņiem un suņu trenēšanai un fiziskajām aktivitātēm paredzētām iekārtām. Suņu parka dienvidu zonā atvēlēta vieta piknika galdiem.

- Kā esošie iekārtotie objekti iekļaujas jūsu projektā?

- Lielākais izaicinājums bija pēdējos gados jau realizētie labiekārtojuma objekti (sporta iekārtas, bērnu laukumu aprīkojums, bruģa taciņas parka austrumu daļā u.c.) un to iekļaušana jaunā vienotā parka struktūrā. Mums šķita svarīgi šos elementus saglabāt, jo tie ir gan labā stāvoklī, gan loģiski izvietoti, gan emocionāli iedzīvotāji pie tiem jau ir pieraduši. Parkā ir daudz lielu koku, kurus vēlējāmies saglabāt, kas arī bieži diktēja jaunizveidojamo taciņu trasējumu un laukumu izvietojumu.
Projektā piedāvāts saglabāt un atjaunot esošo gulbīšu strūklaku ar J.Zariņa veidotajām gulbju skulptūrām kā Gulbenes vienu no identitāti veidojošajiem kultūrvēsturiskajiem objektiem. Mūsu vizualizācijās tās, iespējams, ir grūti atpazīt, jo piedāvājām skulptūras notīrīt no laika uzslāņojumiem, lai vismaz kādu laiku pēc parka rekonstrukcijas tās atkal uzmirdzētu dabiskajā bronzas krāsā.

- Kas bija jūsu piedāvājuma stiprā puse, kādēļ visvairāk žūrijas punktu saņēma tieši jūsu mets?

- Domāju, ka konkursa žūrija balsoja par mūsu priekšlikumu jo Gulbīšu parka atjaunošanas projektā paredzējām veidot vienotu parka struktūru, nojaucot robežu starp tā austrumu un rietumu daļām un veicinot parka teritorijas līdzsvarotu izmantošanu. Projektā paredzējām saglabāt parka esošās vērtības un vēlējāmies papildināt to ar jauniem rekreācijas objektiem publiskiem pasākumiem un atpūtai. Parku plānots atjaunot pēc “kolāžas” principa, t.i., izcelt esošo objektu raksturu un veidot jaunus laukumus un taciņas ar skaidri nolasāmām atsevišķām identitātēm, kas kopīgi savijas vienotā parka struktūrā. “Kolāžas” princips ļauj arī parku attīstīt vairākos etapos, kā arī harmoniski to papildināt ar iepriekš neparedzētiem objektiem nākotnē. “Kolāžas” principa parka struktūras kompozīcija ir fleksibla, šķietami vienmēr pabeigta, tajā pašā laikā pieļaujot pārdomāti izvietotu objektu papildinājumus.

Žūrija atzinīgi novērtēja arī jaunās skatuves risinājumu. Brīvdabas skatuvi paredzējām veidot jau esošajā laukumā koku ielokā parka austrumu daļā. Piedāvājām mainīt skatuves laukuma segumu no bruģa uz koka dēļu klāju, kas būtu atbilstošāks gan dejas funkcijai, gan iecerētajai šīs parka daļas noskaņai. Tomēr tas nav principiāli svarīgs risinājums un atkarībā no tālākās realizācijas pieejamā finansējuma iespējams būtu arī saglabāt bruģa segumu, kas savukārt ir ērtāks skatuves tehniskajai apkalpei. Skatuves vizuālais tēls aizgūts no gulbja spalvu motīva, piešķirot skatuvei spēcīgu identitāti. Tā veidota no 11 brīvstāvošiem elementiem, kas piešķir skatuvei gaisīgumu, tajā pašā laikā nodrošinot funkcionālās prasības. Skatuves elementi kopā darbojas gan kā jumts, kas pasargā no nokrišņiem, gan kā akustiskais vairogs, kas izliekts pret skatītāju zonu skaņas izkliedēšanai akustisku koncertu laikā, gan arī kā vides mākslas objekts ikdienā ārpus publiskiem pasākumiem. Nesošā metāla konstrukcija ar atbalsta pēdu zem skatuves grīdas piemērota gaismu, skaņas aparatūras un videoprojekciju ekrāna iekāršanai. Paredzēts veidot speciālu iekaru sistēmu gaismu un skaņu iekārtām, kas ļautu arī pasākumu laikā saglabāt skatuves vizuālo tēlu, to vēl vairāk izceļot. Skatuves laukuma dienvidu daļā veidota skatītāju tribīne trīs līmeņos, kas darbotos kā sēdvietas ne tikai publisku pasākumu laikā, bet arī ikdienā. Skatuve izvietota uz platformas labākai redzamībai.
Paši daudz iepriekš esam strādājuši ar brīvdabas skatuvēm - gan tās projektējot, gan veidojot īstermiņa scenogrāfija, tāpēc pastāvīgas Gulbenes skatuves izveide bija viena no aizraujošākajām konkursa projekta daļām, kur ieguldīt savu daudzu gadu laikā gūto pieredzi šajā nišā.

Pievieno komentāru

Komentāri 8

!!!

Deju grīdu tiešām vajag no normāla materiāla. Uz bruģa nevar dejot.

pirms mēneša, 2020.06.17 12:37

Gulbis

Interesanti, ka šeit cilvēki ar pieredzi šādu projektu īstenošanā iesaka dēļu grīdas ieklāšanu. Tikmēr Litenes pagasts savas estrādes dēļu grīdu maina uz bruģi.

pirms mēneša, 2020.06.17 13:58

Profesionalis

Paldies profesionālim par idejām, varbūt, tad, kad viss būs pabeigts, arī šis projekts Gulbenā tiks laureātos kādos arhitektu konkursos.

pirms mēneša, 2020.06.17 21:10

aizbraucēja.

Diez kam gan tas parks būs vajadzīgs??? diez,kursi tur dejos... Visu likvidējam, bet parku labiekārtojam....

pirms mēneša, 2020.06.18 00:19

Vilis

Nu ja aizbrauci, tad sēdi un neraudi savā "laimes zemē"! Gan jau atradīsies kas dejos.

pirms mēneša, 2020.06.18 08:24

sss

kāpēc tāda nostāja? Būs, būs, kas dejo, galvenais, lai ir m;uzika

pirms mēneša, 2020.06.18 09:14

???

Cik vietas skatītājiem? Nebūs dikti par maz?

pirms mēneša, 2020.06.18 16:28

Vietējās ziņas