Atmiņās vēlreiz izstaigā “Baltijas ceļu”

"Baltijas ceļā" pirms 20 gadiem piedalījās 2 miljoni iedzīvotāju, starp viņiem - apmēram 1000 Gulbenes novada iedzīvotāju.
"Baltijas ceļš" bija fenomens, kurš visai pasaulei parādīja, kā trīs mazas valstis neskatoties uz nāciju dažādību, radīja garīgo vienotību kā valstu iekšienē, tā arī starp valstīm. Tas pierādīja, ka arī mazās valstīs var dzīvot garā lielas un dižas tautas. Tik vienkāršais žests - pasniegt otram cilvēkam roku, lika saprast, ka patiesībā Baltijas valstu kopība ir daudzkārt lielāka, nekā paši dažreiz to izjūtam. To pirms 20 gadiem "Baltijas ceļā" kopā ar 2 miljoniem akcijas dalībnieku apzinājās arī daudzi mūsu novada iedzīvotāji. Viņu atmiņas pamazām sāk bālēt, bet iekšējās sajūtas nav zudušas arī šodien.

Tas bija interesants laiks Lejasciemietis Sarmis Mednis, kurš gadu pēc "Baltijas ceļa" ievēlēts par Augstākās padomes deputātu, joprojām glabā atmiņas par 20 gadus veco vēstures faktu. Viņš 1989.gadā Lejasciemā vadīja vietējo Tautas frontes nodaļu un organizēja braucienu uz "Baltijas ceļu". Lielais autobuss bijis cilvēku pilns.

 

"Mazākais akcijas dalībnieks bija mans mazdēls Rolands, kuram tolaik bija gads un trīs mēneši. Atceros, ka kādreizējā tirdzniecības darbiniece Ilga Ivanova bija sagatavojusi sarkanbaltsarkanas lentītes, kuras tika izstieptas, lai nekur cilvēku ķēdē nerastos pārrāvumi. Līdzi bija paņemti radiouztvērēji, lai dzirdētu, kas notiek citās Latvijas vietās. Pa ceļam dziedājām dziesmas un apspriedām ar politiku saistītus jautājumus. Tas bija interesants laiks. Tolaik mums visiem bija viena vēlme - lai neiznīkst latviešu tauta, lai saglabājas latviešu valoda. Arī Augstākajā Padomē par to iestājāmies," stāsta Sarmis Mednis.

 

Viņa dzīvesbiedre Inta Balode ar lepnumu papildina, ka posmā, kur "Baltijas ceļā" stāvējuši lejasciemieši, pārrāvuma nebijis.

 

Inta stāsta, ka cilvēki, sadevušies rokās, izvietojušies uz šosejas ass līnijas, bet autobusi un vieglās automašīnas novietotas abās pusēs brauktuves malās, lai netiktu traucēta transporta kustība.

 

"Tomēr tajās desmit minūtēs neviena automašīna garām nepabrauca. Akcijas laiks visiem šķita svinīgs un ārkārtīgi nozīmīgs. Visi jutāmies vienoti un priecājāmies par tiem, kuri bija atbraukuši. Īpašs gandarījums bija, ieraugot, ka ir atbraukuši arī paziņas, radi un draugi no citām vietām. Es satiku māsu ar ģimeni un savu mammu. Māsas vīram šis pasākums bija ārkārtīgi nozīmīgs, jo viņš desmit gadus bija pavadījis Sibīrijā," piebilst I.Balode

 

Atpakaļceļā daudzi akcijas dalībnieki, emociju saviļņoti, bija apstājušies pie Gaujas, atkal skanējušas dziesmas, raisījušās sarunas, deguši ugunskurs.

 

"Bet mēs steidzāmies mājup, jo mazais Rolands kļuva nemierīgs," stāsta Sarmis.

 

Viņš domā, ka otrreiz tik liela emocionāla pacēluma, kad būtībā mainās sabiedriskā iekārta, vairs nebūs. "Tāds notiek reizi simts gados. "Baltijas ceļš" ir pielīdzināms divām revolūcijām - ekonomikā un politikā, kas notikušas bez asins izliešanas," prāto Sarmis.

 

Ja atkal vajadzētu piedalīties līdzīgā akcijā, I.Balode atzīst, ka to nedarītu, jo tajā šobrīd nesaskata jēgu. "Man šķiet, ka valsts ir tik tālu nolaista gan ekonomiski, gan morāli, ka cilvēkos ir zudusi ticība. Protams, ja būs vēl daudz, daudz sliktāk, tad gan esmu pārliecināta, ka tauta atkal vienoti apliecinās savu spēku," uzskata Inta.

 

Sarmis piebilst, ka noteikti sekos "Baltijas ceļam" veltītajiem atceres pasākumiem.

 

"Ja vien man to atļautu veselība, arī pats kopā ar citiem noskrietu kilometru. Ceru, ka latviešu tautas vienotība atkal būs sajūtama nākamajā gada, kad notiks Saeimas vēlēšanas. Mēs nedrīkstam nevienam atdot to, ko paši esam izcīnījuši," saka S.Mednis.

 

(Vēl atmiņās kavējas basketbolists Artūrs Brūniņš, stradeniete Anna Ignatāne un galgausniete Austra Karole. Vairāk lasiet 22.augusta "Dzirkstelē")

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas