Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atsaucība bija neliela

Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju šonedēļ kopīgi rīkotajā simboliskajā "Baltijas ceļā" ar ugunskuru dedzināšanu maģistrāles "Via Baltica" pievedceļos piedalījās arī Gulbenes novada zemnieki. Diemžēl mūsu lauksaimnieku atsaucība bija neliela, jo ugunskuru akcijā netālu no Ādažiem piedalījās tikai seši zemnieki.

"Akcijas mērķis nebija panākt naudas dalīšanu, bet demonstrēt visu trīs Baltijas valstu lauksaimnieku vienlīdzību. Kā šo vienlīdzību panākt, tas jau ir diskutējams jautājums. Varbūt mums nevajag šos tiešos maksājumus palielināt, bet samazināt tos tām valstīm, kam tie ir pārāk lieli. Vai bija liela jēga šai akcijai? Tomēr es esmu zemnieks. Ja mēs paši neko nedarīsim, tad kurš par mums iestāsies? Tikai pārējo novada zemnieku atsaucība bija maza. Varbūt viņiem zudusi ticība? Varbūt ikdienišķi darbi šķiet nopietnāki?" prāto Stāmerienas pagasta zemnieks Āris Berķis.  

Akcijas dalībnieks Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības "Torņkalns" saimnieks Andris Gargurnis stāsta, ka, stāvot pie ugunskura, viņam bijis pietiekami pragmatisks noskaņojums.

 

"Par nopietnajām lauksaimnieku ikdienas problēmām nerunājām. Izvēlējāmies vieglākus sarunas tematus, piemēram, par sadzīvi. Uz norādīto vietu aizbraucām mazliet agrāk, bet ugunskuru iekūrām pulksten 17.00. Akcijas laikā, kas ilga stundu, uz abām pusēm no mūsu ugunskura varēja saskatīt arī citus ugunskurus," novērojis lauksaimnieks. Arī Stāmerienas pagasta zemnieks Mārtiņš Upāns ir pārliecināts, ka šādas akcijas ir jāatbalsta.

 

"Lai arī ugunskuri bija simboliski, tie tomēr simbolizēja visu Baltijas valstu lauksaimnieku vienotību," uzsver M.Upāns.

 

Latvijas prasība Briselei ir objektīvi tiešie maksājumi visiem Eiropas Savienības lauksaimniekiem. To minimālajam līmenim jābūt 80 procentu apmērā no Eiropas Savienības vidējā maksājuma, kas jāsaņem ikvienai tās dalībvalstij, sākot ar 2014.gadu. Latvijas zemniekiem tiešie maksājumi Eiropas Savienībā ir viszemākie un nepārsniedz 63 latus par hektāru. Tajā pašā laikā Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas