Baltajai pilij jauni bojājumi 12

Gulbenieši ievērojuši pārmaiņas iekonservētajās Baltās pils drupās. No ārpuses rodas vizuāls iespaids, ka sākuši iebrukt pils griesti. Pils pieder SIA "Gulbenes Baltā pils", kura atzīta par maksātnespējīgu un kurai drīzumā, iespējams, mainīsies īpašnieks.

Valsts kultūras pieminekļu Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore Dace Ķibilda "Dzirkstelei" saka, ka, protams, nav normāla situācija, ka Baltā pils iet bojā, bet tas ir skaidrojams ar līdzekļu trūkumu. "Šajā gadījumā tā nav ļaunprātība. Grūti pateikt, kā šī situācija atrisināsies, ja pilij būs jauns īpašnieks. Varbūt būs jaunas iespējas? Atliek cerēt!" viņa prāto.  

D.Ķibilda piebilst, ka inspekcija vismaz reizi trīs gados apseko arhitektūras pieminekļus. Šogad Gulbenē tas vēl nav izdarīts.

Gulbenes Balto pili izsolē 2005.gadā par 45 000 latiem no pilsētas domes nopircis un īpašumā ieguvis Valmieras iedzīvotājs Elmārs Pitura, kurš ir SIA "Gulbenes Baltā pils" valdes loceklis. Viņš gādāja par pilsdrupu sakopšanu, iekonservēšanu, pagaidu jumta uzlikšanu.

Vecgulbenes muižas komplekss, kurā atrodas Baltā pils, ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baltās pils centrālais divstāvu būvķermenis celts 1763.gadā. 1859.gadā pils nonāca Johana Gotlība Heinriha fon Volfa īpašumā, šajā laikā centrālajam korpusam piebūvēti vienstāva sānu korpusi un četrstāvu tornis ar skatu laukumu augšā, divstāvu tornis pils pretējā - dienvidrietumu - daļā, kas kalpoja arī kā iebrauktuve un rotāja pils galveno ieeju. Pili rotāja daudzi skulpturāli veidojumi un skulptūras, kā arī mākslinieciskiem ornamentiem rotāti metālkalumi. Virs galvenās pils ieejas durvīm ir uzraksts "Salve" (Esi sveicināts!). Baltās pils priekšā atradās skulptūra ar veltījuma uzrakstu Vācijas apvienotājam "dzelzs kancleram" Otto fon Bismarkam. Piemineklis uzstādīts ap 1895.gadu. 1904.gadā pils tika nodedzināta, gājis bojā lielais tornis un daļa interjera.