Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bezdarba situācija stabilizējas 2

Nodarbinātības valsts aģentūras Gulbenes filiāles vadītājs Vladimirs Lituņenko uzskata, ka bezdarba situācija rudenī Gulbenes novadā stabilizējas.

“Līdzīga situācija ir arī visā valstī, jo mēneša laikā bezdarbnieku skaits pieauga tikai par 352 cilvēkiem. Latvijā vairākus mēnešus bezdarba līmenis ir stabils un veido 7,9 procentus pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu. Savukārt Gulbenes filiālē uz 1.oktobri bija reģistrēts 1131 bezdarbnieks. Tas nozīmē, ka bezdarba līmenis mūsu novadā pret iedzīvotājiem darbspējas vecumā  tomēr ir nedaudz lielāks kā vidēji valstī - 8,7 procenti,” secina V.Lituņenko.

Novadā lielāko bezdarbnieku skaitu – 58,3 procentus - veido sievietes, savukārt 32,4 procenti no visiem bezdarbniekiem ir ilgstošie bezdarbnieki, kas atrodas uzskaitē ilgāk par gadu. 9,2 procenti ir jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas ir bez darba. Problēma sameklēt darbu ir pirmspensijas vecuma cilvēkiem. Viņi veido 14,8 procentus. V.Lituņenko stāsta, ka 13 procenti jeb 148 cilvēki no kopējā bezdarbnieku skaita ir ar invaliditāti. No kopējā Gulbenes novada invalīdu skaita, kuri ir darbspējas vecumā, tie ir gandrīz 11 procenti.

“Procentuāli lielākā bezdarbnieku daļa no kopējā skaita ir cilvēki ar profesionālo izglītību, kam seko bezdarbnieki, kuriem ir vispārējā vidējā izglītība. Ir arī cilvēki, kam ir tikai pamatizglītība. 10,3 procenti ir bezdarbnieki ar augstāko izglītību,” stāsta filiāles vadītājs.
V.Lituņenko atzīst, ka bezdarbnieki samērā aktīvi iesaistās mācībās un citos nodarbinātības pasākumos. “Mūsu apkopotie dati uz šā gada 1.oktobri liecina, ka profesionālās mācības uzsākuši 96 bezdarbnieki, 146 uzsākuši neformālo apmācību. 11 cilvēki iesaistījās subsidētajā nodarbinātībā, savukārt 238 bezdarbnieki vecumā līdz 29 gadiem iesaistījušies jauniešu garantijas pasākumos. Vairākiem simtiem bezdarbnieku ir sniegtas karjeras konsultācijas,” informē vadītājs.

Viņš nepiekrīt apgalvojumam, kas eksistē zināmā sabiedrības daļā, ka bezdarbnieki piedalās mācībās tikai tāpēc, lai saņemtu stipendiju.

“Iespējams, kāds bezdarbnieks pirmspensijas vecumā pēc kursu beigšanas arī netiks pieņemts darbā, bet tie ir tikai nedaudzi izņēmumi. Aģentūras statistikas dati pierāda, ka Gulbenes novadā 2015.gadā no 147 bezdarbniekiem, kas uzsāka neformālu apmācību, 87 cilvēki jeb 59,2 procenti ir iekārtojušies darbā. Salīdzinoši lielāks ir to bezdarbnieku skaits, kas atraduši darbu pēc profesionālās apmācības. Oktobrī pavisam darbā bija iekārtojušies 618 bezdarbnieki. Šie fakti liecina - nav pamata apgalvot, ka bezdarbnieki mācās tikai stipendijas dēļ,” uzskata V.Lituņenko.

Filiāles vadītājam nācies uzklausīt izteikumus, ka sociālo dienestu pabalstu sistēma ir pārāk dāsna un nestimulē vajadzību iesaistīties darbā.

“Tomēr sabiedrības daļa, kas šādi uzskata, nemaz nezina, ka uz vienu cilvēku, kas palicis bez darba un kuram piešķirts reģistrētā bezdarbnieka statuss, kā arī maznodrošinātā statuss, dienests mēnesī maksā 50 eiro. Izdaliet šo summu uz divpadsmit mēnešiem - tie ir 1,67 eiro dienā vienam cilvēkam! Mums visiem ir jābūt reālistiem, analizējot tādus skaitļus kā bezdarbnieku skaits un vakanto vietu skaits, vienalga, vai tas ir novadā vai valstī. Piemēram, Gulbenes novadā uz 1155 bezdarbniekiem vakanto darba vietu skaits uz 7.novembri bija tikai 14. Latvijā tās ir 5156 vakances uz 74 384 reģistrētiem bezdarbniekiem. Visiem labi zināms, ka bezdarba līmeni var samazināt, tikai uzlabojot ekonomisko situāciju valstī un veidojot jaunas darba vietas. Diemžēl pilnībā likvidēt bezdarbu tirgus ekonomikas apstākļos nav iespējams. Latvijā šā gada septembrī bija astotais augstākais bezdarba līmenis starp Eiropas Savienības dalībvalstīm,” norāda V.Lituņenko.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Darbinieks

"Gulbenes filiālē uz 1.oktobri bija reģistrēts 1131 bezdarbnieks (8,7 procenti)."
Ja cilvēks jau sen ir aizbraucis prom un joprojām skaitās deklarēts Gulbenē, ja cilvēks nesaskata jēgu reģistrēties bezdarbniekos, tad viņš automātiski tiek ieskaitīts nodarbināto skaitā un NVA ir zems bezdarbnieku procents, ar ko var palielīties proviniciālā avīzē. :)

pirms 3 gadiem, 2016.11.15 14:17

Ass

Pilnīgi loģiski,stabils bezdarbnieku skaits ir uz aizbraukušo rēķina.Cilvēki regulāri dodas prom labāk atmaksāta darba meklējumos,un ir pilnīgi vienalga vai uz citu Latvijas novadu,vai ārzemēm.Un,protams,var desmit gadus strādāt citur neizdeklarējoties.Kāpēc tas būtu jādara?Te ir ģimene,vecāki vai bērni,tāpat brauc apciemot savējos.Toties ģimenei klājas vieglāk,jo ir stabils finansiāls balsts.

pirms 3 gadiem, 2016.11.15 15:53

Vietējās ziņas