Bites izmitina stāvstropos 1

Kārlis Ecmanis atzīst, ka bites ir labi dziednieki, tāpēc atļauj, lai viņam tās kož, cik grib. Lai gan Stradu pagasta iedzīvotājs Kārlis Ecmanis biškopību uzskata par vaļasprieku, tas vairāk nekā 35 gadu laikā pārtapis par ikdienas nodarbi. Biškopības noslēpumus K.Ecmanis apguvis pašmācībā, lasot visu pieejamo literatūru, apmeklējot dažādus seminārus, kā arī vērīgi ieklausoties pārējo biškopju praktiskajos padomos.

“Pirmo bišu saimi apmēram pirms 35 gadiem man uzdāvināja sievasmāte. Ar to viss sākās. Tagad ir 40 bišu saimes,” stāsta K.Ecmanis. Medus ienesums katru gadu esot atšķirīgs. “Bitēm jau patīk silts un saulains laiks, bet mēs dzīvojam ziemeļu pusē, kur vasara ir īsa. Labi, ja aprīlis ir silts, kad zied kārkli, tad arī pavasara ziedu medus ir vairāk,” stāsta bitenieks. Viņš priecājas, ka pagājušajā ziemā neviena bišu saime nav zaudēta.


Stropus darina pats

 

K.Ecmanis ir gandrīz vienīgais bitenieks Latvijā, kurš saimju izmitināšanai izmanto tā saucamos stāvstropus, kurus gatavojis pēc paša konstrukcijas. Vienā stropā vieta ir divām bišu saimēm, jo tad saimes labāk pārziemo un viena otru apsilda. Stropam katrā pusē ir pa vienai ejai. Medus vācējas ne reizi neesot sajaukušas mājokļus, jo dravā tie novietoti nedaudz pamīšus. Stropa apakšā ir gaisa spilvens, kas ļauj bitēm atbrīvoties no ērcēm. Standarta stropos gaisa spilvena vietā ir grīda. “Stāvstropā arī medus rāmji ir novietoti vertikāli, nevis horizontāli. Šādi rāmji ir dabīgāki, jo savulaik bites dzīvoja koku dobumos. Izmantoju arī mazākas magazīnas, kas ir salīdzinoši vieglākas. Ņemu vērā, ka katrā rāmī ir apmēram divi kilogrami medus, bet magazīnā – 14 šādi rāmji,” stāsta K. Ecmanis. Dravā bišu mājas ir novietotas uz apmēram 40 centimetrus augsta paliktņa. Lai pasargātu stropus no skudrām, paliktņa kājas saimnieks noziež ar solidolu, bet starp paliktni un stropu novieto polietilēna plēvi tā, lai tā būtu platāka par pamatni. Visapkārt stropam nokaisa pelnus.

 

Nevēlas lāča apciemojumu

 

Gados, kad medus ienesums ir lielāks, bitenieks veido medus uzkrājumu, lai to pārdotu tad, kad medus ir mazāk. “Biškopībai salīdzinājumā ar citām lauksaimniecības nozarēm ir liela priekšrocība – medu var glabāt gadu, divus, piecus, jo kvalitāte no tā nezudīs. Pēc medus pie K.Ecmaņa brauc ne tikai rajona ļaudis, bet tā cienītāji no Rīgas, Jūrmalas un citurienes. Lai gan bišu drava izvietota trīs vietās, kas atrodas samērā tuvu cita citai, tomēr katru dienu, tās apskatot, tiekot veikti apmēram 30 kilometri. K.Ecmanis uzskata, ka bijis nepareizi Latvijā likvidēt cukura rūpniecību, jo cukura sīrups ir labs bišu piebarošanai. “Gadā bišu saime patērē apmēram 80 līdz 100 kilogramus medus. Tas, kas paliek pāri virs simta, ir bitenieka guvums. Diemžēl bites atstāt tikai uz tīra medus nevar. Tās ir jāpiebaro ar cukura sīrupu, lai tādējādi iztīrītu arī bites zarnu traktu,” stāsta K.Ecmanis. Par vērtīgāko bitenieks uzskata izsvīduma medu, ko sauc arī par lāču medu (medvežaja rasa). Pirms dažiem mēnešiem metrus 20 no dravas saimnieks pamanījis lāča pēdas. ”Ja lācis nogaršos medu, tad no viņa būs grūti tikt vaļā. Vienīgā aizsardzība varētu būt elektriskais gans,” prāto K.Ecmanis.

 

Pievieno komentāru

Komentāri 1

kio

Gribeetos redzeet kaa tos raamjus var nolikt horizontaali?:)Nu nolikt jau var...

pirms 11 gadiem, 2009.05.22 08:47

Vietējās ziņas