Briežu dārzā “Mežsētas” domā, kā nopelnīt 5

Īpaši daudz apmeklētāju vasaras mēnešos briežus brauc skatīt nedēļas nogalē
Ja viss būs, kā šobrīd iecerēts, tad jau rudenī briežu dārza "Mežsētas" saimnieki Ināra un Imants Pušpuri piedāvās pašu gatavotas desas no briežu gaļas, kā arī konservus. Lai šo ieceri īstenotu, drīzumā būs gatavs pārstrādes cehs, kas tapis kādreizējās kūts vietā.

"Šodien ir jārod dažādas iespējas, lai varētu pastāvēt. Ar tūristu uzņemšanu un zivīm dīķos vien ir par maz. Tad arī radās doma, ka no izbrāķētajiem dzīvniekiem varētu ražot desas un gaļas konservus, kas ir ekoloģiski tīri, kā arī piedāvāt žāvētas zivis. Tiks pārdota arī svaiga briežu gaļa" saka I.Pušpure. Viņa pēc profesijas ir diplomēta pavāre. Jau ir sarūpētas arī visas nepieciešamās pārstrādes iekārtas.  

Pirmo reizi

 

Ināra veic arī briežu dārza vadītājas pienākumus un stāsta, ka strādā septiņas dienas nedēļā. Īpaši intensīvi ir vasaras mēneši, kad nedēļas nogalēs briežu dārzu skatīt brauc lielākas un mazākas tūristu grupas, ģimenes ar bērniem, skolēni un citi interesenti. Šovasar pirmo reizi piecos gados "Mežsētās" ielīgojuši arī divi lieli Latvijā vadošas tūrisma firmas autobusi ar vairākiem desmitiem cilvēku.

 

"Izmantojam arī interneta iespējas, lai sevi mazliet reklamētu," stāsta I.Pušpure.

 

Iztur divarpus tonnas

 

Vadītāja uzsver, ka staltbriežu skaits nākotnē sasniegs apmēram 1500 dzīvnieku lielu ganāmpulku. "Precīzu dzīvnieku skaitu varēsim pateikt rudenī, jo šobrīd briežu mātēm mazuļi vēl turpina dzimt. Viņi piedzimst, mums neredzot, un tikai pēc divām nedēļām māte tos ved parādīt, vispirms no attāluma, tad jau tuvumā. Jaunas šķirnes pagaidām neievedīsim, jo dzīvnieki labi atražojas. Auru laiks sāksies augustā, kad skanēs visa pamale," stāsta Ināra.

 

Izrādās, ka briežu tēviņiem, kurus izmanto pēcnācēju radīšanai, ir mazāki ragi nekā "vecpuišiem". Tiem šī vairošanās enerģija "saiet" ragos, kas ar katru gadu kļūst arvien dižāki. Pirms pieciem gadiem uz "Mežsētām" no Anglijas tika atvesti 85 no viena līdz trīs gadiem veci brieži. Šodien te jau ir dažādas briežu šķirnes: angļu, ungāru, skotu, poļu, holandiešu un lietuviešu. Šī šķirņu daudzveidība nepieciešama dzīvnieku krustošanai un pavairošanai, domājot par Eiropas tirgus iekarošanu gan gaļas, gan jaunu dārzu veidošanas ziņā. Saimnieki ir izveidojuši plašus aplokus. Daļa no tiem atvēlēta vasaras ganībām, jo, lai turpinātu veidot selekcionētu ganāmpulku, tā ir obligāta prasība šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecībai. Aploki ir iežogoti ar 2,4 metrus augstu žogu. Tas ir no metāla un spēj izturēt divarpus tonnu triecienu.

 

Zāģēs ragus

Briežu tēviņiem pirms pārošanās laika tiek griezti ragi. Šīs procedūras laikā, kas līdzinās nagu griešanai cilvēkam, jo ir nesāpīga, dzīvniekus uz brīdi iemidzina, lai viņiem nerastos stress. Viens tēviņš apkalpo 40 līdz 50 "dāmas".

 

"Tie parasti ir pieci seši tēviņi, bet konkurences dēļ, dažkārt vēl kādam atļaujam šo prieku, lai `"kāzu laikā" viss notiktu dabiski. Arī ragu mešana katram briedim, tāpat kā raksturs, izpaužas dažādāk. Vieni cīnās, lai atbrīvotos no ragu žubura, otri dažas dienas pavada mežā un krūmājos, lai pēc tam nokaunējušies nāktu atrādīt bez lepnuma palikušo pieri,"stāsta I.Pušpure.

 

Dienā rags izaug divus trīs centimetrus. Par perspektīviem ciltstēviem tiek uzskatīti brieži, kuru ragi veido garu stieni, kam žuburi veidojas galā. "Mežsētās" jau izveidojusies prāva ragu kolekcija, nesen no Vācijas saņemts pasūtījums 50 ragu iegādei. Ir iecere, ka izdosies ragus piedāvāt arī ārstniecisko medikamentu ražošanai.

 

"Piemēram, Krievijā radikulīta un citu kaulu locītavu ārstēšanai izmanto briežu ragu ārstnieciskās vannas. Staltbrieži ir neuzņēmīgi pret slimībām. Dzīvniekus tikai attārpojam. Tieši labās veselības dēļ Latvijā top jauni briežu dārzi. Arī pie mums brauc pēc padoma, kā, piemēram ierīkot žogus. Neliedzam arī savu strādnieku palīdzību," stāsta Ināra.

 

"Mežsētās" ir tapis arī pagrabs, kas atrodas zem zemes. Tam izmantota dzelzceļa cisterna, kurā ierīkotas durvis un ventilācijas lūkas, lai pagrabā briežiem glabātās bietes un kartupeļi, kas tiek izēdināti ziemā, nebojātos.

 

Piešķir vārdus

Bez staltbriežiem "Mežsētās" apskates cienīgs dzīvnieks ir trīs nedēļas vecais, vēl svītrainais meža cūkas sivēns - atradenītis Mikus. Miku no rokas izbarojuši saimnieki, jo meža cūkai metienā bijis pārāk liels sivēnu skaits, bet tādā gadījumā māte liekos mazuļus vienkārši pamet. Mežmalai tuvējā aplokā pie žoga uzturas gadu vecā meža cūka Miķelīte, kas arī ir saimnieku izaudzināta.

 

Apmēram pirms nedēļas tā ielaista kopējā aplokā, tomēr joprojām skumst pēc cilvēkiem un uz brašajiem "puikām" un sava dzimuma "māsām" neskatās. Ināra mierina, ka Miķelīte pamazām pie visa pieradīs. Tāpat kā meža cūkām, tāpat arī briežiem saimniece izraugās vārdus. Aplokos mīt gan Šerifs, kurš pats pirmais sadraudzējies ar cilvēkiem, gan Krēpainis, Pelēcis un barvedis Ārnijs, Teodors un Krasavčiks.

 

"Vārdus dodu tiem, kuri ar kaut ir izcēlušies. Tiek izraudzīti arī vārdi, kas veltīti konkrētam cilvēkam, piemēram, Nauris un Ēriks. Tie, kam vārdu vēl nav, tiek atpazīti pēc ausīs iespiesto krotāliju numuriem," skaidro Ināra. Visu mīlulis ir arī stirnēns, kas izrāda mīlestību ar savu aso ragu pieskārieniem.

 

Piedāvās pakalpojumu dažādību

 

Pagājušajā pavasarī dzimuši lielākoties briežu puikas, lai gan būtu bijis labāk, ja pārsvars būtu sievišķajam dzimumam.

 

"90 hektāru platībā, kas paredzēta komercmedībām, ielaiž mežacūkas un briedi. Pirms medībām šis dzīvnieks ir jāatradina no sevis. Komercmedības ir ļoti dārga izklaide. Ir briežu audzēšanas saimniecības, kur tās notiek pilnā sparā. Pēc tām mednieki izvēlas tikai trofeju - galvu ar ragiem, bet no gaļas atsakās. Es uzskatu, ka gaļai ir daudz lielāka vērtība. Arī pie mums bija atbraukuši angļi un izteica aizrādījumu, ka par komercmedībām mēs domājam prasīt pārāk niecīgu summu. Viņi to "notriecot" restorānā vienā vakarā," stāsta I.Pušpure.

 

"Mežsētu" saimnieki ir iecerējuši perspektīvā rīkot komercmedības, kā arī piedāvāt visus pakalpojumus, ko vien briežu dārzā iespējams sniegt. "Tiem, kas vēlas apciemot "Mežsētas", iepriekš apmeklējumu vēlams pieteikt, lai mēs varētu vienoties par konkrētu laiku. Aizbraucot bez saskaņošanas, dzīvniekus var arī neieraudzīt, jo bieži vien tie ir jāsasauc no tālajiem aplokiem," iesaka I.Pušpure.

 

Fakti

* 2006.gadā briežu dārzam piešķirts šķirnes briežu audzēšanas saimniecības statuss.


* Platība - 210 hektāri.


* Dzīvnieku skaits kopā ar jaundzimušajiem ir 400. Ir 16 meža cūkas.


* Izveidoti 15 skatu torņi dzīvnieku vērošanai.

* Briežu dārza ierīkošanai investēts apmēram pusmiljons latu. Daļa ir "Sapard" projektu atbalsts, daļa - kredīts.


* Ierīkoti divi zivju dīķi 20 hektāru platībā, kur iespējams makšķerēt karpas, stores, zušus, līņus, foreles un citas zivis.

Pievieno komentāru

Komentāri 5

Karloss

briezudarza cenradis:
2.5 ls pieaugushie
1 ls pensionaari un skolnieki
0.50 ls pirmskolas vecuma beerni
ieprieksh gan labaak piezvanit un vienoties par apmekleejuma laiku.

pirms 11 gadiem, 2009.07.24 17:13

:)

Pirmo reizi izlasu šajā portālā sakarīgu rakstu, paldies Jums, tiešām interesanti :))

pirms 11 gadiem, 2009.07.24 16:19

Sieva

Kā gan jūs domājat - audzēs un audzēs,pēc tam gaidīs ,lai paši nomirst,kas būs veci palikuši.Mājās tāču arī audzē lopus iztikai,netikai apmīļošanai.

pirms 11 gadiem, 2009.07.24 15:09

Ilona

Vai kāds nevarētu pateikt cik maksā šī briežu dārza apmeklējums? Ļoti gribētos aizbraukt un apskatīt šos burvīgos dzīvniekus.

pirms 11 gadiem, 2009.07.24 14:19

Paldies!

Vieta burvīga.Īpaši bērniem patīk. Daudz mīlestības pret dzīvniekiem izrādīts.
Domīgi paliekam,kad izlasām ,ka būs iespējams iegādāt desas un konservus. Tā laikam vajag,bet psiholoģiski kopā neiet.

pirms 11 gadiem, 2009.07.24 10:50

Vietējās ziņas