“Cāļi” vēl var paspēt pieteikties 1

Tikai šodien un rīt Gulbenes kultūras centrā vēl var pieteikties rajona konkursam "Cālis 2009".

Mēs ļoti gaidām mazos dziedātājus no pilsētas un pagastiem," aicina kultūras centra direktora vietniece mākslinieciskajos jautājumos Ineta Meldere.

Konkurss kultūras centrā notiks 21.martā.

"Šogad tas būs rajona konkurss, jo televīzijas konkursa nebūs," piebilst I.Meldere. Konkursā katram dalībniekam jādzied divas dziesmas.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

sdf

Gulbenes pilsētas dome un tās priekšsēdētājs N.Stepanovs ir apzināti pārkāpusi likuma par pašvaldībām tos punktus, kas attiecas uz pilsētas apgādāšanu ar kvalitatīvu siltumu.
Bez domes lēmuma šīs funkcijas nodeva vienam Lietuvas pārstāvim.

SIA “Gulbenes siltuma serviss” akciju īpašnieks no 2006.gada 9.septembra bija Arnolds Burkovskis, ar kuru nebija noslēgts līgums par katlumājas izmantošanu, kopā ar Z.Vībānu apsaimniekoja uz gulbeniešu maciņu rēķina. Ne dome, ne tās deputāti neinteresējās, kāpēc tā notika, kas par to, ka katrs katls 0,9 MW maksā 40 000 latu. Kopā 120 000 lati, kurus Alūksnes sabiedriskais regulators iekļāva tarifā. Bet divarpus gadus tos nekurina, jo šķelda satur par 27 % vairāk mitruma, nekā ekspluatācijas instrukcijā ir paredzēts, tāpēc vēl šodien to jauda nav izmantota pilnīgi un nekad netiks izmantota, jo nav sausas šķeldas.

Par esošajām katlu jaudām: Nākotnes ielā 7 divi katli 9 MW+ “Konto” 2 MW= 11 MW. “Konto” somu katls ar jaudu 2,5 MW, kuru varētu izmantot, stāv dīkā, bet šķelda ir uz vietas, tas ir jau 11+2,5=13,5 MW.

Trīs katli nopirkti pa 0,9 MW katrs. 13,5+2,7=16,2 MW. Tas nozīmē, ka 3 MW paliek pāri rezervē. Ārā var būt līdz mīnus 20 – 25 grādiem auksts. Rodas jautājums, kāpēc bija vajadzīgs gāzes katls ar jaudu 4,5 MW? To, kurš to izdomāja, ieteicu virzīt Nobela prēmijai. Gulbenē dzīvo visbagātākie cilvēki gan Eiropā, gan pasaulē, jo sašķidrināto gāzi nekur neizmanto daudzdzīvokļu māju apsildīšanai, tāpēc ka tas ir pasakaini dārgs prieks. Atbilde jāmeklē tarifos. Pēc likuma var izmainīt tarifu, kad mainās kurināmā veids, šinī gadījumā no šķeldas uz gāzi, bet kurina katlus ar šķeldu, skaidām, bet iekasē tā, it kā kurinātu ar gāzi. Tas ir pārkāpums, ir kriminālpants par naudas izkrāpšanu lielos apmēros.

Jaunie tarifi tika izstrādāti un slēpti no gulbeniešiem. Vēl šodien tie nezina, ka ilgtermiņa parāds ir 482 333,06 Ls – tā ir milzīga summa. Tā uzņēmuma darbībai bija 2008.gadā 15 256 Ls, jaunajā gadā – 81 351 Ls (piecreiz vairāk). Ilgtermiņa parāds ražošanai bija 83 261 Ls, tagad – 449 998 Ls. Savādi gan! Neto ienākums – peļņa 8,43 % jeb 114 943,01 Ls. Ražošanas izmaksu tarifs bija 15,345 Ls, tagad – 28,466 Ls. Visi cipari ir dubultoti, trīskāršoti, siltumu iepērkot no “Konto” par 16,90 MW, bet mēs maksājam jau 29,57 Ls/MW. Tur ir krāpšana, bet kur paliek pārpalikums? Nepieciešamie naudas ieņēmumi ražošanai bija 539 903 Ls, tagad - 1 125 118,17 Ls. Vairāk par pusmiljonu, no kurienes tie radās?

Siltumenerģijas zudumi: bija 123 680 Ls, tagad - 259 040,6 Ls. Viss dubultojas pie jaunajiem maģistrālajiem vadiem – caurulēm.
Pārvades tarifs bija 4,564 Ls, tagad - 8,518 Ls.

Darba samaksa dubultota – bija 35 589 Ls, tagad – 70 433,48 Ls pie tiem pašiem strādniekiem. Pārējie pastāvīgie izdevumi bija 39 881 Ls, tagad - 55 317 Ls. Domājiet un vērtējiet, kur aiziet mūsu nauda. Kopā “Vidzemes enerģijai” no tarifa 44,96 iekasēt vajag 1 363 847,51 Ls. Tā ir milzīga summa, kura apmierina gan domes pirmās personas, gan regulatoru.

Tagad atdod visu siltuma ražošanu bez izsoles, vienkārši draugu būšana. Nav bijis izsoles: katla iegādei, gāzes, šķeldai, skaidām, vispār dzīvojam pēc mežonīgā kapitālisma iedīgļiem. Šinī gadījumā domes priekšsēdētājam jāņem piemērs no I.Godmaņa, jāraksta atlūgums par aiziešanu no amata, negaidot, kad visus šos pārkāpumus atklās KNAB un Valsts kontrole, jo tad jau būs par vēlu.
Nobeigumā: kā paaugstināja tarifus:
2002.gadā – 16,48 Ls (“Gulbenes nami”),
2003.gadā – 18,48 Ls (“Gulbenes nami”),
2004.gadā – 18,48 Ls (Vībāns),
2005.gadā – 18,58 Ls (Vībāns),
2006.gadā – 20,25 Ls (Vībāns),
2007.gadā – 25,16 Ls (Lietuva),
2008.gadā – 29,57 Ls (Lietuva),
2009.gadā – 49,15 Ls 10% PVN.

pirms 11 gadiem, 2009.03.13 12:43

Vietējās ziņas