Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dezinformācijas izaicinājumi un riski 2

Saruna ar  Ārlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas projektu grupas vadītāju Viktoru Makarovu

- Nesen ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē Briselē tika runāts par dezinformācijas izaicinājumiem. Pastāstiet vairāk par ES Rīcības plānu cīņai ar dezinformāciju un dezinformācijas radītajiem draudiem demokrātiskām sabiedrībām.

- Latvija ir viena no iniciatorēm kopējai ES rīcībai šajā jautājumā. Jau ilgus gadus Krievija īsteno aktīvu dezinformācijas kampaņu pret demokrātiskajām Rietumu valstīm. Medijos un sociālajos tīklos tiek apzināti izplatīta nepatiesa vai maldinoša informācija ar mērķi mazināt sabiedrības uzticību demokrātiskai valsts pārvaldei, sēt šaubas par ES un NATO vienotību. Latviju šī dezinformācijas kampaņa skar divējādi. No vienas puses mūsu informatīvajā telpā joprojām izteikta ietekme ir Krievijas valdības kontrolētajiem medijiem. Tajos tiek sagrozīti līdz nepazīšanai pasaules notikumi, vienlaikus Latvijas iedzīvotājus cenšas pārliecināt, ka Latvija ir neizdevusies valsts un ka tieši ES un NATO pie tā ir vainojamas. Lielas pūles tiek pieliktas, lai iedragātu Latvijas reputāciju mūsu partneru acīs. Tiek sētas šaubas par to, vai Latvija ir uzticama sabiedrotā, izplatīti apmelojumi par “nacisma atdzimšanu Latvijā”. Tiek pielietotas arvien jaunas metodes. Ar līdzīgām problēmām saskaras arī citas valstis. Piemēram, ASV un Francijas priekšvēlēšanu kampaņu gaitā Krievija sociālajās platformās aktīvi mēģināja saasināt pretrunas un, manipulējot ar viedokļiem, ietekmēt vēlēšanu procesu.

Jau savas Prezidentūras ES laikā 2015. gadā Latvija kopā ar līdzīgi domājošajām valstīm panāca, ka Eiropas Ārējās darbības dienesta ietvaros tika izveidota īpaša struktūrvienība, kas novēro un publiski atmasko Krievijas dezinformāciju. Varam lepoties ar to, ka šajā grupā veiksmīgi darbojas Latvijas norīkots eksperts. Lielā mērā, pateicoties Latvijas pieliktajiem pūliņiem, 2018. gada decembrī tika publiskots ES Rīcības plāns cīņai ar dezinformāciju. Tas noteic praktiskus soļus četros virzienos: uzlabot ES institūciju un dalībvalstu spēju atpazīt, analizēt un atmaskot dezinformāciju; veicināt koordinētu un vienotu reakciju uz dezinformāciju; mudināt IT kompānijas un sociālās platformas cīnīties pret dezinformāciju, kā arī veicināt sabiedrību izpratni un noturību pret dezinformāciju.

ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē š.g. 8. janvārī īpaša uzmanība tika pievērsta dezinformācijas izaicinājumiem, gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notiks š.g. maijā. Tāpēc nepieciešams pēc iespējas ātri sākt Plāna pret dezinformāciju praktisko ieviešanu.

- Kā reāli ir iespējams tikt galā, piemēram, ar Facebook?


- Attiecībā uz Facebook un citām sociālajām platformām mērķis ir nevis “tikt galā” ar tām, bet panākt, lai tās ir gan brīvas, gan drošas vietnes diskusijai un informācijas apmaiņai mums visiem. Jaunās informācijas tehnoloģijas mums sniedz nebijušas iespējas. Pateicoties sociālajām platformām, piemēram, Facebook, Twitter, Instagram, varam attālināti sazināties ar ģimeni un draugiem, brīvi saņemt vajadzīgo informāciju, kā arī iesaistīties brīvā diskusijā un paust savu viedokli un idejas. Taču ar iespējām līdzi nāk arī izaicinājumi un riski. Netrūkst gribētāju sociālās platformas izmantot ļaunprātīgi, lai izplatītu melus, apelējot drīzāk pie mūsu emocijām nekā pie racionāliem apsvērumiem. Arī naida runa ir radusi jaunu elpu internetā, un tās sekas dažreiz ir vardarbība realitātē. Vēl viena būtiska problēma ir, ka bieži vien nezinām, vai sociālajās platformās sastopamies ar reālu lietotāju, vai programmu, kas tikai par tādu izliekas (tā saucamajiem “botiem”), lai aizpildītu visu ēteru ar savu vēstījumu.

Tikmēr tā saucamie “troļļi” iejaucas diskusijās ar mērķi tās saasināt, izgāzt vai izdarīt psiholoģisku spiedienu uz citiem lietotājiem. Šobrīd ES darbojas brīvprātīgais uzvedības kodekss pret dezinformāciju, kuram pievienojušās lielākās sociālās platformas. Uzmanīgi analizēsim, vai šī vienošanās vien spēj efektīvi apturēt dezinformācijas izplatīšanos sociālajās platformās.

Pamatots ir arī uztraukums par to, kā tiek izmantoti mūsu privātie dati, kurus paši padarām pieejamus, lietojot sociālās platformas. Tos aizsargāt kopš 2018. gada palīdz ES Vispārīgā datu aizsardzības regula. Tas ir visstiprākais šāda tipa regulējums pasaulē, un tas ir jāievēro arī sociālajām platformām, tajā skaitā arī Facebook un Twitter.

- Kā nekļūt par dezinformācijas upuri?


- Kā atpazīt dezinformāciju, kam jāpievērš uzmanība?


- Kā var stiprināt sabiedrības noturību pret dezinformāciju? Kā vēl vairāk veicināt sabiedrības izpratni?

Pirmkārt, ir svarīga kritiskā domāšana un medijpratība. Reizēm ikvienam no mums var būt grūtības pamanīt, kad sastopamies ar patiesu informāciju, kad ar kļūdainu un kad ar apzināti maldinošu. Taču vienmēr varam uzdodot sev jautājumus: “Kas ir informācijas avots? Vai varam tam uzticēties? Pie kā apelē konkrētā ziņa vai viedoklis – pie mūsu spriestspējas vai emocijām?” Bieži vien arī nepatiesas ziņas cilvēki neapzināti izplata paši, daloties ar citiem, pirms kritiski izvērtē saturu. Psiholoģiski vieglāk ir pieņemt ziņu, kas sakrīt ar mūsu uzskatiem un viedokļiem. Svarīgi iegūt dažādus viedokļus un neizolēt sevi burbulī, kurā dzirdam un lasām tikai to, kas mums patīk. Diemžēl jāpiebilst, ka tieši šādu burbuļu veidošanos veicina sociālo platformu algoritmi, kas lietotājiem cenšas piedāvāt vairāk no tā paša “plaukta”, nevis daudzveidību.

Otrkārt, mums kā demokrātiskai sabiedrībai ir vajadzīgi brīvi, neatkarīgi, kvalitatīvi mediji, kas sniedz pēc iespējas objektīvu informāciju ar plašu viedokļu klāstu un kalpo par vietu publiskai diskusijai par svarīgiem jautājumiem. Ir bīstami domāt, ka tradicionālie mediji vairs nav vajadzīgi, jo visu tāpat var atrast internetā. To labi ilustrē nesenais gadījums ar viltus ziņas izplatīšanos par tirdzniecības parka “Alfa” it kā sabrukšanu. Īpaši šajos mirkļos redzam, kāpēc vajadzīgi kvalitatīvi mediji, kas godprātīgi atklāj, pārbauda un tikai tad ziņo faktus.


- Kā valdībai jācīnās ar dezinformāciju? Kam galvenokārt jāpievērš uzmanība? Kāds būtu efektīvākais veids cīņā ar dezinformāciju?


Daudz paveikts, stiprinot Latvijas mediju vidi un veicinot medijpratību, kas ir aktuāla ne tikai jauniešiem, bet visām iedzīvotāju vecumgrupām. Īpaši vēlos izcelt Kultūras ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda veikto projektu konkursu, kas atbalsta kvalitatīva satura veidošanu un izplatīšanu, tajā skaitā arī melu dekonstrukcijas un medijpratības jomā. Jau vairākus gadus ar valdības un arī mūsu partnervalstu atbalstu darbojas Baltijas Mediju izcilības centrs. Tā piedāvātās apmācības īpaši vērstas uz reģionālo mediju stiprināšanu.

Pirms pērnā gada Saeimas vēlēšanām Valsts kancelejas ietvaros tika izveidota vēlēšanu drošības darba grupa, lai novērstu jebkādus ārējo spēku centienus ietekmēt vēlēšanu procesu. Un svarīgi, ka šo uzdevumu grupa risināja ciešā sadarbībā ar medijiem un nevalstisko sektoru.

Gribētos izcelt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) būtiskās pilnvaras, nodrošinot Latvijā raidošo elektronisko mediju atbilstību likumdošanai. Šī likumdošana jāievēro arī Latvijā raidošajiem Krievijas televīzijas kanāliem. Pēdējā laikā ir pastiprināts NEPLP veiktais monitorings – tas ļauj veiksmīgāk novērst pārkāpumus. Savas kompetences ietvaros ir palīdzējusi arī Ārlietu ministrija, vairākkārt uzrunājot mūsu Lielbritānijas un Zviedrijas partnerus par šajās valstīs reģistrētajiem un Baltijas valstīs raidošajiem Krievijas kanāliem.

Tiek stiprināta valsts iestāžu komunikācija ar sabiedrību, lai tās par savu darbu informētu korekti, savlaicīgi, saprotamā un saistošā veidā. Vēstījumam, kas nāk no valsts iestādēm, jābūt skaidram un vienotam.

Arī jaunā valdība ir apņēmusies stiprināt sabiedrības noturību pret dezinformāciju. Taču šim izaicinājumam nav vienkārša un ātra risinājuma. Lai ar to tiktu galā, katram ir jāsniedz sava artava – gan valsts institūcijām, gan medijiem, gan pilsoniskajai sabiedrībai.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Žagatēns

Tas viss ir labi un vajadzīgi, tomēr derētu nošķirt gadījumus, kad rakstīts par tiešām nelabām lietām Rietumeiropā. Ne viss ir Krievijas propaganda- un nevajag, ar to aizsedzoties, tagad ieviest kaut kādu nevajadzīgu cenzūru. Ja valstis, kurās tāpat visādu mēslu pietiek, tagad varēs tikai slavēt, tad tā tāpat atkal būs dezinformācija.

pirms 3 mēnešiem, 2019.02.08 12:45

Dzirkstele

Arī laikrakstam Dzirkstele būtu jāstrādā kvalitatīvāk un pirms publicēšanas pārliecināties, vai informācija ir precīza, nevis tendenciozi mudināt skandālus publicējot nepārbaudītus faktus.

pirms mēneša, 2019.04.01 18:19

Vietējās ziņas