Diskutē par HIV profilakses punktu ieviešanu mazpilsētās

Balvos ir notikusi trīs rajonu, Gulbenes, Balvu un Alūksnes, apaļā galda diskusija par HIV profilakses centru nepieciešamība. Pašlaik HIV profilakses centri darbojas 12 Latvijas pašvaldībās, pieredze ir veiksmīga, tāpēc centrus plāno ieviest arī mazākajās pilsētās.

Šādi centri tiek veidoti, lai mazinātu infekciju izplatību un to kaitējumu uz apkārtējo sabiedrību. Centros narkomāniem un viņu pietuvinātajām grupām (seksuālajiem partneriem, tuviniekiem) veic eksprestestus, maina šļirces, sniedz psihosociālu atbalstu un konsultācijas.

 

"Intravenozo narkotiku lietotāju apzināšana un viņu veselības stāvokļa uzraudzība mazina konkrētā reģiona iedzīvotāju iespējamību saslimt ar infekcijām, kuras izplatās ar asinīm," stāsta Sabiedrības veselības aģentūras AIDS un STI profilakses centra daļas vadītāja vietniece Inga Upmace.

 

Šie kabineti būtu draudzīgi cilvēkiem, saglabātu katras personas konfidencialitāti, rosinātu uz uzvedības maiņu, mazinātu kaitējumu, piemēram, agrīnu mirstību, pārdozēšanu, noziegumus, kā arī pasargātu pārējo sabiedrību, piemēram, no nomētātām šļircēm.

 

"Ar asinīm izplatās dažādas slimības - B, C, D hepatīti, HIV, sifiliss, un šobrīd visā pasaulē daudz tiek strādāts pie tā, lai ierobežotu vīrushepatītu izplatību. HIV ir salīdzinoši jauna infekcija, kas parādījās apmēram pirms 35 gadiem. Šobrīd Latvijā ir 4216 HIV inficētu cilvēku, bet 617 šī infekcija ir jau AIDS stadijā. Tiek plānots, ka jau 2015.gadā slimība skars 6500 cilvēku. Maldīgi ir domāt, ka problēma skar tikai lielās pilsētas, jo gan Alūksnē, gan Gulbenē, gan Balvos infekciju skāruši cilvēki ir konstatēti. Piemēram, Alūksnē ir divi inficētie cilvēki, un ir zināms, ka tas izdarīts intravenozā ceļā," stāsta I.Upmace.

 

Ir svarīgi zināt, kādā ceļā slimība tiek iegūta, lai varētu mazināt tālāku izplatību. Ja zinām, ka tas ir intravenozā ceļā, tad jāiestājas par sterilu šļirču izmantošanu. Slimību var iegūt arī seksuālā ceļā, var iemantot no vecākiem.

 

Policija neatbalsta centru izveidi

Policijai par šāda centra izveidi nav sajūsmināta nostāja.

 

"Policija cīnās jau ar sekām, bet daudz vairāk vajadzētu veikt preventīvo darbu un to sākt jau no bērnudārza vecuma, skaidrot vecākiem. Veselajiem tiek veltīts pārāk maz uzmanības, daudz vairāk strādājam jau ar inficētajiem," saka Gulbenes rajona policijas pārvaldes priekšnieka palīgs Gaidis Eglītis.

 

Viņa teiktajam pievienojas arī Balvu rajona policijas pārvaldes Kārtības biroja 2.nodaļas priekšniece Irēna Semjonova un atzīst, ka likumdošana ir nepilnīga un neļauj policijai pilnvērtīgi strādāt.

 

"Piemēram, aizturot nepilngadīgu jaunieti, kas, iespējams, ir narkotisku vielu ietekmē, mēs viņam nevaram veikt analīzes. To varam darīt tikai ar vecāku atļauju. Tomēr bieži vecāki neļauj un ātri vien ved bērnu mājās. Izliekas neredzam problēmu. Problēma aug un nemaz nemazinās," pauž policiste.

 

"Visi narkotiku lietotāji, tirgotāji būtu jāsoda, bet līdz ar centru atvēršanu mēs šo problēmu popularizējam un atzīstam par labu. Saprotams, ka būs labums iedzīvotājiem, nemētāsies šīs šļirces," saka G.Eglītis.

 

Protams, policija ir ieinteresēta atklāt šos cilvēkus, bet tieši tāpēc centram ir jābūt pilnībā uzticamam un anonīmam, lai nenodotu cilvēkus, kas vēršas pēc palīdzības. Turpretim ģimenes ārste norāda, ka ir grūti strādāt ar inficētajiem cilvēkiem, jo nav palīgu, nav kur šo cilvēku novirzīt tālāk.

 

"Atnāk un pasaka, ka ir narkomāns vai HIV inficēts. Ko darīt tālāk?" saka ģimenes ārste Līga Kozlovska no Balviem.

 

Māca uzvesties riska situācijās

"Visi vienmēr šādus centrus atbalsta, jo tas rekomendē atturēties no riska situācijām - neiet uz vēlām ballītēm, neņemt ripiņas no svešiem cilvēkiem, nepiedzerties un nelikties gultā ar katru pretimnācēju. Mana pieredze rāda, kamēr mēs atturam jauniešus, tikmēr visi ir "par" šādiem centriem, bet, tiklīdz mācām, ka, esot tuvu riskantam seksam, lietojiet prezervatīvu vai arī, ja situācija ar narkotikām gadās tik cieša, ka nav iespējams to nedarīt, tad paskaties, lai tā ir tīra šļirce. Tajā brīdi cilvēki maina attieksmi un saka, ka mēs to nevaram stāstīt, jo mudinām uz šādām darbībām, palīdzam kritušajiem narkomāniem. Tas tā nav! Mācām tikai pareizi uzvesties riskantās situācijās," saka žurnāliste un diskusijas vadītāja Daina Jāņkalne.

 

Lai pilsētā izveidotu HIV profilakses centu, ir iespējams piesaistīt projektu finansējumu. Tomēr jāapzinās, ka centra uzturēšanā smagākā nasta jānes pašvaldībai, jo valsts sedz tikai 15 procentus no izmaksām. Pašvaldībai ir jādod telpas, jāsedz komunālās izmaksas, jāmaksā algas centrā strādājošajiem.

 

Centra izveide izmaksā apmēram no 7000 līdz 64 000 tūkstošiem latu, tas atkarīgs no izstrādātās programmas. Piemēram, Jēkabpils centram gada budžets ir 6000 latu.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas