Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Donoru dienai Gulbenē – liela atsaucība

Gulbenē šodien donorus gaidīja specializētais autobuss. Kā novēroja “Dzirkstele”, lai nodotu asinis, bija izveidojusies prāva rinda. Valsts asinsdonoru centra Latgales filiālē “Dzirkstele” noskaidroja, ka atsaucība Gulbenē bijusi ļoti laba, kopumā ieradās aptuveni 80 cilvēki, un asins nodeva 64. Pārējiem zemā hemoglobīna dēļ tika atteikts. Centra Latgales filiālē “Dzirkstelei” uzsvēra, ka ārkārtējās situācijas laikā ārstniecības iestāžu darbs nav apturēts un pacientus turpina ārstēt pēc nelaimes gadījumiem, traumām un citām smagām saslimšanām, tāpēc slimnīcu pieprasījums pēc asins komponentiem nav mazinājies.

Ineta Ivašenko, kura regulāri cenšas ziedot asinis, “Dzirkstelei” saka, ka viņa to dara, lai palīdzētu tiem, kam nepieciešams. “Kad dzima jaunākais bērns, un tas bija pirms 12 gadiem, man bija asins pārliešana. Tas bija kā punkts uz “i”, ka man tas ir jādara, jo arī man kāds palīdzēja. Ņemot vērā vēl arī to, ka mana asins grupa ir pirmā rēzus negatīvā, kas ir retāka, pieprasītāka un vajadzīgāka. Daru to ar prieku, un, ja mans hemoglobīns to atļauj, tad eju un nododu asinis. Bet hemoglobīns dažreiz mani pieviļ, un arī šoreiz tā bija, līdz ar to nevarēju nodot asinis,” atzīst I.Ivašenko. Viņu priecē tas, ka uzrunātie cilvēki atsaucas aicinājumam ziedot asinis. “Šajā gadījumā tā bija mana draudzene Daiga, kura pirmo reizi to izdarīja. Tas bija viņas labais darbs. Viņa nāca kopā ar mani, un nodeva asinis,” saka I.Ivašenko.

Biruta Rukmane, kura arī regulāri cenšas nodot asinis, bija ieradusies uz specializēto autobusu, atelpā no attālinātā mācību procesa, jo ir skolotāja. “Biju, bet nenodevu. Šoreiz mani izbrāķēja, mazliet par zemu dzelzs. Pirmo reizi tā notika. Jāēd nātres,” smaidot saka B.Rukmane.Viņa novērojusi, ka daudz bijis tādu cilvēku, kuri regulāri nākot ziedot asinis. Arī Diāna Strupka ne pirmo reizi bija ieradusies nodot asinis. “Zināju, ka trūkst manas grupas asinis, un, ja es varu palīdzēt, kāpēc gan ne. Cilvēku bija ieradies daudz. Rindā bija jāstāv diezgan ilgi. Bet viss tur pārdomāts un tika ievērota piesardzība,” uzsver D.Strupka.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas