Draudzējas ar vasaras saulgriežiem

Kā sākas Līgo svētki? Ar siera kalniem un alus upēm vai ar vainagu pīšanu, rotāšanos uguns un ūdens stihijā, apdziedot vasaru un sevi tajā? Gulbenes 2.vidusskolas bioloģijas skolotāja Dita Grigore vēlējās, lai viņas audzināmās klases jaunieši paši atrod atbildes uz visiem šiem jautājumiem, kopā ieskandinot vasaras saulgriežus Ditas dzimtas mājās Daukstu pagastā Elstē. Vairāk foto šeit.

Kur gan vēl labāk var sajust vasaras garšu un smaržu, ja ne simtgadīgā „Priednieku" lauku sētā? Klasesbiedri tur kopā nosvinēja mācību gada veiksmīgu pabeigšanu 11.klasē. Meitenes pielaikoja latviešu tautas tērpus, pina vainadziņus, bet puiši kūra un sargāja uguni. Visi kopā jaunieši paspēja novērtēt augu daudzveidību skolotājas piemājas saimniecībā, arī iebrida rasotā zālē, palūkojās uz Elstes plašumiem no pakalnu augstuma, nogaršoja pirmās sārtās meža zemenes, ieklausījās putnu un sienāžu vīterošanā un priecājās par krāšņu saulrietu.

 

Šī kopā būšanas reize visiem kopā klases jauniešiem bija viena no pēdējām, jo Pēterdienā viņi atsveicināsies no taizemietes Napatsavanas Tavornpijakulas vai vienkārši Plojas un vācietes Sāras Hēpfneres, kuras Pēterdienā sāks mājupceļu. Meitenes jauniešu apmaiņas programmā Gulbenē mācījušās tikai vienu gadu, taču ir kļuvušas par savējām. Uz dzimteni viņas līdzi aizvedīs latviešu valodas prasmi, izpratni par latviskajiem vasaras saulgriežiem un citām gadskārtu ieražām. "Neko Līgo svētkiem līdzīgu līdz šim Vācijā neesmu piedzīvojusi," "Dzirkstelei" atzīstas Sāra. Arī Ploja Taizemē šai latviskajai tradīcijai neko līdzīgu nezina. Tāpēc viņas ar interesi izbauda līgošanu Latvijā.

 

Iejusties latviskajā vidē abām meitenēm palīdzējušas ģimenes, kurās viņas dzīvojušas visu šo gadu. Ploja mīļi par mammu sākusi saukt gulbenieti Inetu Ivašenko, bet viņas dēliem Elvim un sevišķi četrus gadus vecajam Eduardam būs žēl, ka Latviju pametīs Taizemes meitene, kura viņiem bijusi kā māsa. Arī Sāra gada laikā iejutusies Daukstu pagasta iedzīvotājas Olitas Keibenieces ģimenē. Gan Plojai, gan Sārai dzimtenē ir savi brāļi, māsas. Tāpēc arī Latvijā nebija nekādu problēmu iejusties saimē, kur ir vairāki dažāda vecuma bērni.

 

"Man šī ir pirmā pieredze ar viesbērnu, un tā ir ļoti pozitīva," "Dzirkstelei" saka I.Ivašenko. Viņa stāsta, ka pie O.Keibenieces vāciete Sāra dzīvo mājā Daukstu pagastā, bet Ploja neko nezaudēja, arī dzīvodama dzīvoklī Gulbenē. "Bērns atbrauc uz Latviju mācīties valodu un kultūru. Visam ir jānorit dabiski," uzskata I.Ivašenko. Ar Ploju viņa sarunājas latviski. Meitene nebaidās jautāt, ja kādu vārdu nav sapratusi.


Klases audzinātāja D.Grigore "Dzirkstelei" saka, ka Sāra un Ploja ļoti pozitīvi ietekmējušas mikroklimatu klasesbiedru kolektīvā. Jaunieši kļuvuši draudzīgāki, prot vairāk ieklausīties cits citā. D.Grigiore piebilst, ka draudzība ar abām meitenēm turpināsies vēstulēs arī pēc viņu aizbraukšanas.

 

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas