Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Eiropas pusgada rudens priekšlikumu kopums: centieni panākt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi

Komisija nosaka ES ekonomiskās un sociālās prioritātes nākamajam gadam, sniedz politikas ieteikumus eirozonai un pabeidz eirozonas dalībvalstu budžeta plānu projektu novērtējumu.

2018. gada Eiropas pusgada ekonomikas, fiskālās un sociālās politikas koordinācijas cikls sākas apstākļos, kad eirozonā un ES notiek stabila ekonomiskā aktivitāte, ir rekordaugsts nodarbinātības līmenis, bet bezdarba līmenis samazinās līdz pirmskrīzes līmenim. Tā kā visas dalībvalstis veicina šo spēcīgo izaugsmes dinamiku, prioritāte tagad ir gādāt par to, lai šī situācija saglabātos un dotu ieguvumu visiem mūsu sabiedrības locekļiem. Līdztekus atbildīgai fiskālajai politikai strukturālo reformu īstenošanā būtu jākoncentrējas uz tādu apstākļu radīšanu, kas vēl vairāk stimulē ieguldījumus un palielina reālo algu pieaugumu, lai atbalstītu iekšzemes pieprasījumu. Šodienas priekšlikumu kopums ir balstīts uz Komisijas 2017. gada rudens ekonomikas prognozi un pamatojas uz Komisijas priekšsēdētāja Junkera 2017. gada runā par stāvokli Savienībā minētajām prioritātēm. Tajā ir atspoguļots arī nesenais paziņojums par Eiropas sociālo tiesību pīlāru Gēteborgas augstākā līmeņa sociālo lietu sanāksmē.


Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, teica: "Atbilstoši Eiropas Komisijas vērtējumam, Latvijas valsts budžeta projekts 2018. gadam atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Pozitīvi vērtējams, ka valdība ir veikusi koriģējošos pasākumus, lai mazinātu nodokļu reformas negatīvo fiskālo ietekmi, saglabājot budžeta deficītu ap 1% no IKP. Gan šogad, gan nākošgad Latvijā tiek prognozēta samērā strauja ekonomikas izaugsme, attiecīgi, 4.2% un 3.5% apmērā, tāpēc ir svarīgi turpmākajos gados samazināt budžeta deficītu.

Šodien Eiropas Komisija noteica arī ekonomiskās politikas prioritātes nākamajam gadam – investīciju veicināšana, strukturālas reformas konkurētspējas nostiprināšanai un atbildīga fiskālā politika. Īstenojot ekonomisko politiku, ir svarīgi nodrošināt sociālo taisnīgumu un iekļaujošu izaugsmi. Minētās politikas prioritātes pilnā mērā ir aktuālas arī Latvijai."

Savukārt raksturojot situāciju ES kopumā, Valdis Dombrovskis norādīja: "Neraugoties uz visām iepriekšējo gadu reformām, Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) izveide joprojām nav pabeigta. Tāpēc mums ir jāizmanto labie laiki, lai vēl vairāk nostiprinātu mūsu EMS un padarītu mūsu ekonomiku noturīgāku un iekļaujošāku. Nākamajā mēnesī mēs nāksim klajā ar priekšlikumiem EMS lielākai nostiprināšanai. Taču EMS arhitektūras stiprināšana neaizstāj vajadzību īstenot saprātīgu budžeta, ekonomikas un sociālo politiku valstu līmenī. Šis ir Eiropas pusgada galvenais mērķis. Šodien mēs sniedzam atzinumus par budžeta plānu projektiem un aicinām dalībvalstis, kuras riskē neatbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem, veikt vajadzīgos pasākumus, lai koriģētu savu budžeta virzību..”

Komisāre Marianna Teisena, kuras pārziņā ir nodarbinātība, sociālās lietas, prasmes un darbaspēka mobilitāte, atzinīgi novērtēja šodien panākto vienošanos: “Tikai dažas dienas pēc Augstākā līmeņa sociālo lietu sanāksmes un paziņojuma par Eiropas sociālo tiesību pīlāru mēs iepazīstinām ar Eiropas pusgadu, ar kuru minētais pīlārs tiek īstenots praksē, tiecoties panākt jaunu konverģenci labākiem darba un dzīves apstākļiem starp dalībvalstīm un to iekšienē.”

Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī teica: “Eirozonas ekonomika pieaug tempā, kas ir straujākais desmit gados, un paredzams, ka tās vidējais budžeta deficīts nākamgad samazināsies zem 1 % no IKP salīdzinājumā ar vairāk nekā 6 % 2010. gadā. Tomēr vairāku dalībvalstu valsts parāda nastas līmenis joprojām ir augsts, kas iegrožo šo valstu spēju ieguldīt nākotnē. Šīm valstīm būtu jāizmanto šī iespēja, lai vēl vairāk nostiprinātu savas publiskās finanses, tostarp strukturālā izteiksmē, bet valstīm ar fiskālās manevrēšanas iespējām – tā būtu jāizmanto, lai atbalstītu ieguldījumus savu iedzīvotāju labā.”

Ekonomikas izaugsme stabili paātrinās, un eirozonas ekonomika šogad var augt desmit gadu laikā straujākajā tempā. Labos rezultātus stimulē noturīgs privātais patēriņš, stabila izaugsme visā pasaulē un bezdarba līmeņa samazināšanās. Ekonomikas izaugsme notiek visās dalībvalstīs, un uzlabojas stāvoklis darba tirgū, tomēr algas pieaug pavisam lēni. Labvēlīgos finansēšanas un nenoteiktības samazināšanās apstākļos pieaug arī ieguldījumu apjoms un ievērojami uzlabojas ekonomikas sentimenta rādītāji. Eirozonas valstu publiskās finanses ir ievērojami uzlabojušās. Dalībvalstīm atrodoties dažādos ekonomiskā cikla posmos, šodienas norādes uzsver vajadzību panākt pareizu līdzsvaru starp ekonomikas izaugsmes atbalstīšanu un publisko finanšu ilgtspējas nodrošināšanu, jo īpaši samazinot parāda augsto līmeni.

2018. gada izaugsmes pētījums

Pamatojoties uz iepriekšējām norādēm un ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās situācijas ekonomiskajā ciklā, gada izaugsmes pētījumā (GIP) dalībvalstis aicinātas stimulēt ieguldījumus kā veidu, kādā atbalstīt izaugsmi un palielināt ražīgumu un ilgtermiņa izaugsmi. Komisija arī iesaka veikt papildu strukturālās reformas, kas ir nepieciešamas, lai padarītu Eiropas ekonomiku stabilāku, iekļaujošāku, ražīgāku un noturīgāku. Fiskālajai politikai vajadzētu nodrošināt piemērotu līdzsvaru starp publisko finanšu ilgtspējas nodrošināšanu un ekonomikas izaugsmes atbalstīšanu. Parāda augstā līmeņa samazināšanai un fiskālo drošības rezervju atjaunošanai arī turpmāk jābūt prioritātei. Nodokļu nepilnību novēršana, publisko finanšu struktūras kvalitātes uzlabošana un mērķtiecīgāki tēriņi var palīdzēt šajos centienos. Sociālais taisnīgums joprojām ir transversāla prioritāte, un Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi un tiesības, sākot ar šo brīdi, tiks integrēti Eiropas pusgadā.

2018. gada brīdināšanas mehānisma ziņojums

Brīdināšanas mehānisma ziņojums (BMZ) ir Eiropas pusgada būtisks instruments, kura mērķis ir novērst vai risināt nelīdzsvarotību, kas kavē dalībvalstu ekonomiku, eirozonas vai visas ES netraucētu darbību. Pamatojoties uz brīdināšanas mehānisma ziņojuma analīzi, attiecībā uz 12 valstīm ir ierosināts 2018. gadā veikt padziļinātu pārskatu. Tās ir tās pašas valstis, kurās tika konstatēta nelīdzsvarotība makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras (MNNP) iepriekšējā kārtā, t. i., Bulgārija, Francija, Horvātija, Itālija, Īrija, Kipra, Nīderlande, Portugāle, Slovēnija, Spānija, Vācija un Zviedrija. Komisija iesniegs padziļinātos pārskatus kopā ar valstu ziņojumiem 2018. gada februārī.

Kopīgā nodarbinātības ziņojuma projekts

Šā gada kopīgā nodarbinātības ziņojuma projekts ir pirmais izdevums, ar kuru praksē tiek ieviests Sociālo rezultātu pārskats, kas tika uzsākts kā viens no instrumentiem Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai. Dalībvalstu sniegums tiek izvērtēts, balstoties uz 14 pamatrādītājiem. Kopīgajā nodarbinātības ziņojumā (KNZ) arī ņemtas vērā valstu politikas reformas attiecībā pret pīlāra noteiktajiem mērķiem.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas