Eksperti Vīķes-Freibergas iespējas kļūt par ES prezidenti vērtē kā niecīgas

Rīga, 29.okt., LETA. Bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iespējas pašreizējā situācijā ieņemt topošo Eiropas Savienības (ES) prezidenta amatu ir niecīgas, uzskata aģentūras LETA aptaujātie eksperti.

Vienlaikus ekspertu domas, lai arī viņi augstu novērtē bijušās prezidentes pieredzi un spējas, dalās jautājumā, vai Latvijai bija nepieciešams publiski paziņot par savu kandidatūru augstajam amatam. Sabiedriskās politikas centra "Providus" Eiropas politikas pētniece Dace Akule norādīja, ka, lai arī Vīķe-Freiberga kā personība ir pierādījusi, ka spēj vienot bloka dalībvalstis un spēj "aizraut un pārliecināt" starptautiskajā arēnā, tomēr pašreizējā situācijā nepieciešams vērtēt, vai viņas kandidatūra atbilst noteiktiem kritērijiem.

 

Eksperte uzskata, ka pretendentam uz šo amatu jābūt ilgai un praktiskai pieredzei, dzīvojot valstī, kas ilgi ir bijusi bloka dalībvalsts un kurā darbojas pilnīgi visas ES politikas un instrumenti, piemēram, eiro.

"Tas, kas tiek pārmests [bijušajam Lielbritānijas premjeram] Tonijam Blēram, ka Lielbritānijā nav eiro, valsts nav Šengenas zonā un viņš savulaik ir spējis satraukt daļu Eiropas, pārāk ātri atbalstot Irākas karu, daļēji diemžēl atbilst arī Vīķes-Freibergas kandidatūrai," teica Akule, minot, ka, no šāda viedokļa skatoties, mūsu valsts kandidātes izredzes "ir diezgan vājas".

 

Arī Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš aģentūrai LETA sacīja, ka Vīķes-Freibergas iespējas ieņemt augsto amatu "nav ļoti lielas", jo jau patlaban tiek vērtēti vairāki ļoti pazīstami kandidāti, kā arī, pirmo reizi ieceļot ES prezidentu, viņš, visdrīzāk, nāks no kādas lielās bloka dalībvalsts.

 

Vienlaikus eksperts uzsvēra, ka nav slikti, ka ir vairāki kandidāti uz šo augto amatu, jo tas ļaujot šajā jautājumā izvērst plašākas un demokrātiskākas diskusijas.

 

Savukārt ekspertu domas dalās par to, vai, Latvijai, zinot niecīgās iespējas iegūt augsto amatu, vajadzēja publiski paziņot par savu kandidatūru.

 

"Es domāju, ja it īpaši Baltijas valstis vienojas par Vairas Vīķes-Freibergas kandidatūru un pievienojas vēl kādas citas Austrumeiropas valstis, un ja mērķis ir caur šo kandidatūru pasniegt kādas domas un idejas, tad tam ir kaut kāda vērtība. Bet izredzes, protams, nav milzīgas un lielas," vērtēja Kalniņš.

Savukārt Akule domā, ka pirms kandidatūras virzīšanas bija nepieciešams atcerēties par Latvijas pašreizējo tēlu savienībā, jo tā ir lielākā mūsu valsts donore ekonomiskās krīzes laikā.

 

"Es nezinu, kā tas izskatīties, sēžot pie viena galda ar citiem ES līderiem un zinot, ka mēs līdz šim esam sagaidījuši pārāk daudz sapratnes par to, ko mēs paši savā valstī darām, un tagad mēs nāksim ar savu kandidāti. Es nezinu, vai mūsos klausīsies ar "atbalstošām ausīm", jo mēs šobrīd esam sliktie skolēni ES," teica Akule.

 

Viņa arī norādīja, ka diez vai Latvijai izdosies pierādīt, ka esam mainījušies vienas nedēļas nogales laikā un mūsu priekšlikumos tagad ir vērts ieklausīties.

 

Kā jau ziņots, bijusī Valsts prezidente Vīķe-Freiberga ir piekritusi kandidēt ES prezidenta amatam, aģentūrai LETA trešdien apliecināja premjera Valda Dombrovska (JL) padomniece ES jautājumos Elīna Melngaile. Dombrovskim trešdien bija saruna ar Vīķi-Freibergu, kurā valdības vadītājs apsolījis pilnu atbalstu eksprezidentes virzīšanai šim augstajam amatam.

 

Vienlaikus šodien kļuvis zināms, ka Dombrovskis aicinājumu eksprezidentei izteicis, par to neinformējot ne Valsts prezidentu Valdi Zatleru, ne ārlietu ministru Māri Riekstiņu (TP).

 

Aizkulisēs tiek pausts neviennozīmīgs vērtējums šādai valdības vadītāja rīcībai, jo iespējas Vīķei-Freibergai ieņemt augto amatu tiek vērtētas kā ļoti niecīgas. Tā kā ES nekad nav bijis prezidenta amata, tad Latvijā nav skaidri noteiktas kārtības, kā mūsu valsts varētu virzīt tam savu pārstāvi. Tomēr Latvijas ārpolitiskās pozīcijas, it īpaši būtiskos jautājumos, pieņemts koordinēt vismaz augstāko amatpersonu līmenī.

 

Pati Vīķe-Freiberga, vērtējot savas izredzes ieņemt augto amatu, norāda, ka visiem no publiski minētajiem amata kandidātiem ir izcilas kvalifikācijas, aģentūru LETA iepriekš informēja eksprezidentes sekretāre Daina Lasmane.

 

"Izvēles procesā tiks izvērtēti katra kandidāta plusi un mīnusi. Ceru, valstu vadītāji demokrātiskā veidā nonāks pie kopsaucēja. Automātiski prāti nesas uz dažādiem priekšnosacījumiem un kritērijiem, kas no paša sakuma dod priekšroku citiem kandidātiem. Tomēr mums [Latvijai] kā jaunai dalībvalstij ir simboliski pietiekami nopietni parādīt, ka esam Eiropā un esam gatavi piedalīties procesos un darboties jebkurā Eiropas atbildības līmenī," saka Vīķe-Freiberga.

 

Kā ziņots, ES dalībvalstu līderi šodien pulcējas uz kārtējo galotņu sanāksmi, lai cita starpā izvērtētu iespējamās kandidatūras uz jaunizveidoto bloka prezidenta amatu, uz kuru visai atklāti jau pretendē gan bijušais Lielbritānijas premjers Blērs, gan pašreizējais Luksemburgas valdības vadītājs Žans Klods Junkers.

 

Tāpat tiek minēts, ka izaicinājumu Blēram cīņā par augsto amatu metusi austrumu "dzelzs lēdija", bijusī Latvijas prezidente Vīķe-Freiberga.

 

Tomēr ceturtdienas samits uzskatāms tikai par sākotnējām konsultācijām nākamā ES prezidenta jautājumā, jo galīgo lēmumu būs iespējams pieņemt tikai pēc tam, kad spēkā stāsies ilgi aizkavētais Lisabonas līgums.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas