EM prognozē, ka IKP pieaugums šogad būs 4% robežās

Rīga, 8.febr., NOZARE.LV. Ņemot vērā sagaidāmo vājo ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā (ES), Latvijas ekonomikas izaugsme 2013.gadā būs nedaudz mērenāka nekā 2012.gadā un iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums varētu būt 4% robežās, prognozē Ekonomikas ministrija (EM).

Lai uzturētu ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā, viens no galvenajiem uzdevumiem un vienlaikus izaicinājumiem būs ražīguma pieaugums gan privātajā, gan valsts sektorā, norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.  

Pēc straujas ekonomikas izaugsmes 2011.gadā vēl pagājušā gada sākumā Latvijas ekonomikas perspektīvas tika vērtētas ļoti piesardzīgi, ņemot vērā vājo ekonomikas izaugsmi eirozonā. Neskatoties uz to, Latvijas ekonomika 2012.gadā attīstījusies ļoti sekmīgi un pēc EM novērtējuma IKP pērn pieauga par 5,2%, secināts EM speciālistu sagatavotajā kārtējā ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Ziņojumā, kas tiek sagatavots divreiz gadā, tiek vērtēta situācija ekonomikā, kā arī prognozētas ekonomikas attīstības perspektīvas.

 

"Ja par izejas punktu ņemam tikai makroekonomiskos rādītājus krīzes periodā un tagad, tad varam droši teikt, ka Latvijas ekonomika patlaban attīstās ļoti sekmīgi un krīzi vismaz uz papīra esam pārvarējuši. Ekonomikas pieauguma tempi ir stabili un straujākie Eiropā, eksports ir vēsturiski augstākajos līmeņos, atkopšanās un izaugsme vērojama visās nozarēs, bezdarba līmenis samazinās, vidējais algu līmenis aug, patēriņš uzņem apgriezienus," norāda Pavļuts.

 

Ekonomikas ministrs uzsver, ka vairākas nozares un daudzi uzņēmumi patiešām ir īsti Latvijas veiksmes stāsti. Tomēr ir pamats gribēt ko vairāk - augstāku labklājību, mazāku nevienlīdzību sabiedrībā un labāku valsts pārvaldību. Vienlaikus, uzskata Pavļuts, jāspēj arī novērtēt progress, ko kā sabiedrība un valsts esam sasnieguši. Pašreizējā izaugsme balstās sabalansētā ekonomikas struktūrā, citā uzņēmēju domāšanas modelī un atbildīgākā budžeta politikā.

 

"Latvijas uzņēmēji ir pierādījuši, ka spēj ražot un eksportēt kvalitatīvus produktus, kas nodrošina sabalansētu Latvijas ekonomikas attīstību. Tomēr, lai uzturētu ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā, viens no galvenajiem uzdevumiem un vienlaikus izaicinājumiem būs ražīguma pieaugums gan privātajā, gan valsts sektorā. Ražīguma pieaugums būs ne tikai svarīgs faktors uzņēmumu konkurētspējai, bet arī priekšnoteikums strādājošo algu kāpumam," uzsver Pavļuts.

 

Ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību secināts, ka Latvijas ekonomika ir ne vien augusi, bet tajā turpinājušās arī strukturālas izmaiņas un valsts finanses ir kļuvušas sakārtotas ilgtspējīgākā virzienā. Latvijas ekonomikas atveseļošanās atzīta arī starptautiski, starptautisko reitingu aģentūrām paaugstinot Latvijas kredītreitingu, kas samazina gan valsts izdevumus ārējā parāda apkalpošanai, gan arī aizņemšanās izmaksas uzņēmējiem.

 

Diemžēl ekonomiskās situācijas uzlabošanos nav vēl sajutuši visi iedzīvotāji, un ienākumu nevienlīdzības problēmas daudzos gadījumos kļuvušas pat izteiktākas, secināts ziņojumā. Darba iespējas un atalgojums aug lēnāk nekā ekonomika kopumā, bet bezdarba līmenis, lai arī ir samazinājies, tomēr joprojām saglabājas salīdzinoši augsts.

 

Ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību sniegta informācija un analīze par nozīmīgākajiem ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, tautsaimniecības nozaru attīstību un ārējo ekonomisko vidi, valdības ekonomisko politiku izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai, kā arī politikas īstenošanas galvenajiem instrumentiem, tajā skaitā Eiropas Savienības fondu izmantošanu. Ziņojuma nobeigumā sniegtas rekomendācijas valsts ekonomiskās politikas pilnveidošanai.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas