Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ar kājām gaisā: e-prasmes skolotājam māca pats skolēns?

Nav jaunums, ka bērni mūsdienās ir ļoti zinoši e-prasmēs, savukārt vecākai paaudzei lielākoties internets un dators vēl ir sveši jēdzieni. Kaut Latvijā darbojas pašvaldību IT kompetences centri un notiek e-prasmju veicinoši pasākumi un iniciatīvas, e-lietās zinošā jaunākā paaudze iespējams ikdienā ir ļoti labs e-prasmju skolotājs savam vienaudzim, vecākiem vai savai skolotājai.

„E-prasmju nedēļa", kas pēc Eiropas Komitejas iniciatīvas tiek rīkota visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, visā Latvijā notiek no 2. līdz 5.martam, piedāvājot informatīvus seminārus, diskusijas un pasākumus (kopumā vairāk nekā 300 dažādas aktivitātes) pašvaldībās, izglītības iestādēs, bibliotēkās ar mērķi veicināt iedzīvotāju integrāciju informācijas sabiedrībā. Pirmo „E-prasmju nedēļu" Latvijā rīko Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) sadarbībā ar Latvijas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM).  

Kaut Latvijā ir vēl daudzas „e" jomā risināmas lietas, piemēram, interneta pieejamība lauku apvidos vai nepietiekamais datoru skaits Latvijas skolās, tomēr ir aspekti, kuros Latvijai uz kopēja ES valstu fona ir labi rādītāji. „Eurostat" (ES Statistikas birojs) 2009.g. dati liecina, ka Latvijā iedzīvotāji vairāk lasa presi internetā (LV - 46%, ES 27 valstīs - 31%), meklē darbu un sūta darba pieteikumus internetā (LV- 25%, ES27 - 15%), izmanto webradio, webtv: LV - 31%, ES27 - 24%, un arī mācās tiešsaistē (LV - 7%, ES27 - 3%). Turklāt Latvijas uzņēmumi vairāk veic informācijas apriti ar klientiem elektroniski (LV - 27%, ES27 - 26%) un vairāk izmanto e-rēķinus (LV - 32%, ES27 - 23%). Savukārt pēc Eiropas Komitejas novērtējuma ziņojuma datiem par 2009.g. Latvija ir 1.vietā Eiropā lejuplādēšanā (videofilmu lādēšanā/skatīšanā, īso filmu lejuplādēšanā) un 3.vietā Eiropā pašradīta satura augšuplādēšanā (teksts, fotogrāfijas, video, mūzika).

 

LIKTA prezidente Signe Bāliņa piemin mūsdienās pastāvošās divas paaudzes attiecībā pret tehnoloģijām: „digitālie pamatiedzīvotāji" (auguši kopā ar digitālajām tehnoloģijām) un „digitālie imigranti" (nav ar šim tehnoloģijām auguši kopā un prasmes apgūst tad, kad dabīgais mācīšanās vecums jau pagājis). Ja otrajiem „E-prasmju nedēļa" var iemācīt un ļaut iepazīt vēl nezināmas prasmes, tad pirmie daudz vēl var mācīties, kā uzvesties e-vidē, kurā, gluži tāpat kā sadzīvē, pastāv uzvedības kultūra. Nozīmīga grupa, protams, ir bērni, kuriem jāiemācās, ko drīkst un ko nedrīkst darīt e-pasaulē.

 

Motivācija e-prasmes apgūt arī pensijas vecumā

Kā ļoti svarīgu faktoru e-prasmju apguvē Preiļu ģimnāzijas Informācijas tehnoloģijas (IT) pasniedzējs Juris Erts min motivāciju - ja cilvēkam vajadzēs, viņš iemācīsies. Viņš stāsta, ka tajā gadā, kad Preiļu ģimnāzijā ieviesa e-pastus darba procesā, uz šo skolu atnāca strādāt skolotāja, kura nebija iepriekš strādājusi ar datoru. Skolotājas iepriekšējā skolā tikai grasījās ieviest e-pastu skolas darba procesā, savukārt, nākot uz Preiļu ģimnāziju, viņa nezināja, ka šajā skolā šo sistēmu jau izmanto. Taču skolotāja, būdama cienījamā pēc pensijas vecumā, nāca uz IT centru, konsultējās ar tā laborantu un mēneša laikā iemācījās rīkoties ar datoru, un 1-2 mēnešu laikā apguva e-klasi, ļoti labi pildot savus pienākumus. Ar laiku skolotāja jau diezgan veiksmīgi tika galā ar informācijas lasīšanu portālos un izmantoja interneta banku.

 

Skolēns skolotājs savam skolotājam

„E-prasmju nedēļas" diskusijā Juris Kaža, pieredzējis Latvijas telekomunikāciju un IT nozares žurnālists, ierosina domāt par apgāzto kārtību - nevis skolotājs māca skolniekam, bet skolēni savas e-prasmes dod saviem skolotājiem, jo tīņu paaudze pārsvarā šajās prasmēs pārspēj skolotājus gados.

 

Lai gan tas ir attieksmes un motivācijas jautājums, tomēr šajā aspektā arī materiālā puse ir nozīmīga, proti, Preiļu ģimnāzijas IT pasniedzējs Juris Erts skaidro, ka tā ir liela problēma, ka Latvijas skolas pārsvarā strādā ar 8-10 gadus veciem datoriem un datoru skaits skolās kopumā arī nav pietiekams. Ja vienu vai divas klases, atkarībā no skolēnu skaita, varētu piepildīt ar datoriem, turklāt jauniem un labiem, nevis 2000.g., tad skolotājam klasē dators būtu pieejams, un skolotājs ar to strādātu, būtu vairāk motivācijas to izmantot. Tādejādi darba procesā rastos saikne ar skolēniem, un skolotājs jautātu skolēnam pēc padoma. Tālāk jau pamazām veidotos sadarbības sistēma, kas, protams, neattīstītos tikai mēneša vai gada laikā, bet ilgstošā procesā. Un tad attiecīgi veidotos komunikācija arī ar Skype vai e-pastu palīdzību. Preiļu ģimnāzijā katram skolotājam un skolniekam ir sava skolas e-pasta adrese, kuru izmanto mācību materiālu un mājas darbu sūtīšanai, kā arī saziņai.

 

Skolotāja lomas maiņa

Izglītības ministrijas Informācijas tehnoloģiju departamenta Attīstības nodaļas vadītājs Maksims Kazakovs komentē, ka līdz ar IT atnākšanu izglītībā un kopumā mūsu dzīvē, mainās nevis attiecības, kurš kuru māca, bet mainās pati pieeja izglītības procesam kā tādam. Pasaulē pedagogi runā un spriež, ka mainās skolotāja loma mācību procesā: no zināšanu devēja skolotājs kļūst par konsultantu, kurš māca, kā iegūt zināšanas. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības rezultātā bērni daudz paši spēj iegūt zināšanas no neaptveramā informācijas avota, un skolotājiem viņus tikai jāvada šajā procesā. Un te nav runa par to, ka skolotājs māca pašas zināšanas, bet māca, kā iegūt zināšanas. Skolotājam ir ļoti spilgta loma šajā procesā. Taču protams, skolotājs saglabā savu nozīmi pašā mācīšanās procesā.

 

Vecākie bērni māca jaunākos

Kuldīgas mākslas un humanitāro zinību vidusskola 2.martā „E-prasmju nedēļā" rīkoja pasākumu „Par drošu internetu", kurā vecāko klašu skolēni stāstīja un rādīja 1.-8. klašu skolēniem, kādi ir riski un iespējas lietojot internetu. Kāpēc mazākiem bērniem būtu interesanti, ka datora prasmēs viņus apmācītu vecāko klašu skolēni? Skolas informātikas skolotāja Laila Liepiņa domā, ka vecāko klašu skolēni bērniem tomēr ir lielāka autoritāte - tādi, kuriem šajā jomā var vairāk ticēt. Bērni bieži domā, ka pieaugušie maz ko saprot interneta lietās. Vienreiz skolotāja esot dzirdējusi 9.klases skolnieku sakām: ko tava mamma dara draugiem.lv, ko viņa vispār saprot? Bērni par vairāk vērā ņemamu uzskata vienaudžu vai par viņiem vecāku bērnu viedokli, nekā skolotājas vai mammas sacīto. Bērni domā, ka viņi tomēr datora prasmēs ir daudz pārāki par pieaugušajiem, kuru viedoklis šajā jomā nav tik respektējams. Tāpēc, ja bērni kaut ko nezinās, tad, pirmkārt, drīzāk, jautās viens otram un tikai pēc tam pieaugušajam.

 

Pasākuma gaitā bērni pildīja testu, kurā bija tādi jēdzieni kā „vietne", „parole", „tīkla etiķete" u.c., un skolotāja bija priecīga, ka 1.-3.klašu skolēni diezgan veiksmīgi tika galā ar jautājumiem šo jēdzienu sakarā, kaut informātiku šo klašu grupa nav mācījusies. Kaut bērni kopumā ir zinoši datorprasmēs, 1.-8. klašu grupā tomēr bija bērni, kuri nezinājuši, ka ķēdes vēstules esot jāpārsūta tālāk. Tāpat daļa bērnu domāja, ka, ieliekot savu bildi internetā, vienmēr un noteikti pats vari kontrolēt tās esamību internetā un attiecīgi izņemt, kad būs vēlēšanās. Tāpēc daudziem bija liels pārsteigums, ka bildi ne vienmēr var izņemt, kas apliecina, ka internets nav tik kontrolējams, kā bērni bija domājuši.

 

Kādas e-prasmes izvēlēties?

Vai cilvēks nepazudīs šajā mūsdienu informācijas gūzmā? Tas ir jautājums, ko bieži uzdodam laikmetā, kad informācijas ir tik daudz, ka 10 minūšu laikā mūsu darba e-pasts jau var būt piepildīts ar 10 vai 20 jaunām e-pasta vēstulēm. Tāpat arī piedāvāto e-iespēju ir tik daudz, ka cilvēks var apjukt domājot, ko vajag un ko nevajag. Tāpēc gribētos minēt IT skolotāja Jura Erta ieteikumu - jāsaglabā samērs, mēs nevaram skriet pēc visas e-informācijas un e-prasmēm, tāpēc ir jāizvērtē, kādas kopumā ir iespējas, un attiecīgi jāizvēlas to, kas mums ir nepieciešams.

Pievieno komentāru

ES un Latvija