Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

E-auto paši garantēs drošību uz ceļa

eCall - tehnoloģija, kas uz Eiropas Savienības ceļiem ik gadu spētu glābt 2500 dzīvību. Lai arī tehnoloģijas darbības sistēma jau pilnībā izstrādāta, tās ieviešana atvirzījusies no sākotnēji plānotā 2009. uz 2013. gadu.

Labā ziņa - iespējams arī Latvijas valdība drīzumā parakstīs saprašanās memorandu par eCall jeb e-zvana sistēmas ieviešanu. Ceļu satiksmes dalībniekiem, kā auto vadītājiem tā kājām gājējiem, jaunās tehnoloģijas sakarā varētu rasties vairāki jautājumi.


Kas ir e-zvans un kā tas darbojas?

E-zvana pilns atšifrējums būtu - Eiropas automātiskā, transportlīdzekļos uzstādītā neatliekamās palīdzības zvanu sistēma. Tā darbības princips - ja notiek smags nelaimes gadījums, automašīnā iebūvēti sensori automātiski iedarbina e-zvana sistēmu. Tiek veikts zvans uz 112 un vienlaicīgi ar satelīta palīdzību, līdzīgi kā mobilā tālruņa īsziņa, tiek nosūtīti dati ar precīzu negadījuma vietu un laiku, tā saucamais minimālais datu kopums (MDK). Tādejādi 112 operators saņem precīzu informāciju par negadījuma vietu un vienlaikus var dzirdēt, kas notiek automašīnā. Ja negadījumā cietušie atrodas bezsamaņā vai nav spējīgi atbildēt, uz notikuma vietu nekavējoties tiek sūtīta glābēju brigāde. Ja ar pasažieriem iespējams sazināties, tas palīdz operatoram noskaidrot, kuriem ārkārtas dienestiem jādodas palīgā (ātrajai palīdzībai, policijai, ugunsdzēsējiem). Nepieciešamības gadījumā sistēmu autovadītājam būtu iespējams iedarbināt arī manuāli. Tāpēc e-zvans būtu saistošs ne tikai auto pasažieriem, bet arī mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, tādiem kā riteņbraucēji un kājāmgājēji. Piemēram, pat, ja sadursmē ar riteņbraucēju automašīna nav cietusi tik daudz, lai ieslēgtos e-zvans, auto vadītājs, iedarinot sistēmu manuāli, var glābt cietušā riteņbraucēja dzīvību.

E-zvana darbības shēma. Kā tas man palīdzēs?

Eiropā ik gadu notiek 1,2 miljoni satiksmes negadījumu, kuros nepieciešama medicīniskā palīdzība. 2008.gadā uz Eiropas ceļiem dzīvību zaudēja 39 000 cilvēku un 1,7 miljoni tika savainoti. Eiropas Komisijas (EK) e-zvana ieviešanas gaitā veiktie pētījumi parāda, ka ar šīs sistēmas palīdzību melnā statistika varētu tikt krietni uzlabota, ik gadu glābjot 2500 cilvēku dzīvības un par 10 - 15% samazinot gūto traumu smagumu. Latvijā tās varētu būt apmēram 10-12 izglābtas dzīvības gadā.

Pētījums arī secina, ka e-zvana sistēma, pateicoties spējai noteikt precīzu negadījuma vietu, ļautu palīdzības dienestam uz pusi samazināt reakcijas laiku uz avāriju lauku rajonos un līdz 40% - pilsētu teritorijās. Glābjot dzīvības, katra minūte ir no svara.

 

„Ja palīdzība cietušajam tiek sniegta pirmās stundas laikā, tad mirstība negadījumos ir 10,6% no cietušo skaita. Ja operatīvās palīdzības uzsākšana notiek vēlāk par pirmo stundu, tad tajā grupā mirstība ir 15,6%," skaidro Mārtiņš Šics, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks.

Paredzēts, ka e-zvana sistēma darbotos visā ES, un arī Islandē, Norvēģijā un Šveicē, kas nav ES dalībvalstis. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, vai ar savu auto dodaties uz darbu, sēņot tuvējā mežā vai atvaļinājuma braucienā uz franču Rivjēru, jūs varētu būt vienādi droši par palīdzības operatīvu sniegšanu nelaimes gadījumā.

 

Lūkojoties no pragmatiskā viedokļa - izglābtas dzīvības nozīmē arī valstij ietaupītu naudu. „Viena cilvēka dzīvība valstij nozīmē 350 000 latu zaudējumus. Tālākus aprēķinus nav grūti veikt," saka Aldis Lāma CSDD Informātikas daļas priekšnieka vietnieks. Šādi rēķinot, 10 izglābtas dzīvības ir 3,5 miljonu latu ietaupījums valstij. Skatoties Eiropas mērogā, summas vēl daudzkāršojas - ja ar e-zvanu aprīkos visas automašīnas, būšot iespējams ietaupīt līdz pat 26 miljardiem eiro (aptuveni 18 miljardu Ls) gadā.

Vai Latvija ir gatava e-zvana ieviešanai?

Atbildes īsā versija skan vienkārši: šobrīd nē. Jāatzīst, ka nav gatavas arī daudzas citas ES dalībvalstis. Ir vairāki svarīgi uzdevumi, kas Latvijai vēl jāpaveic, lai pilnvērtīga e-zvana darbība būtu iespējama. Viens no būtiskākajiem aspektiem ir precīzas negadījuma atrašanās vietas noteikšanas tehnoloģiju ieviešana. Jau šobrīd telesakaru operatoriem ir iespējams noteikt palīdzības saucēja mobilā telefona atrašanās vietu. Tomēr ir viens liels trūkums - noteiktās vietas precizitāte.

 

„Precizitāte, gan Latvijā, gan citās valstīs var būt sākot no 250m līdz 15 km. Kur atrodas vairāk bāzes staciju, kā Rīgā, vietas atrašanos var noteikt precīzāk, nekā laukos, kur bāzes staciju blīvums ir mazāks," skaidro Vjačeslavs Vogoļenoks, Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktora vietnieks.

 

Lai sniegtu operatīvu neatliekamo palīdzību nelaimē nonākušajiem, maldīšanās daudzu kilometru rādiusā, M. Šica vārdiem runājot, „nevienu neapmierina". Tādēļ e-zvana darbībā plānots izmantot GPSS (Globālās pozicionēšanās satelīta sistēmas) sniegtos datus, ar kuru palīdzību objekta atrašanās vietu iespējams noteikt daudz precīzāk - tikai ar 4-5 m kļūdu. Šāda tehnoloģija Latvijā vēl jāievieš.

Otrs lielais uzdevums ir vienota, uzlabota 112 centra izveide, kurā būtu tehniski iespējams e-zvana raidīto informāciju saņemt un apstrādāt.

 

Liels izaicinājums ir sistēmas ieviešanas organizatoriskā puse. E-zvana ieviešanas process atkarīgs no ļoti daudziem dalībniekiem - elektronisko sakaru komersanti, Satiksmes ministrija, Elektronisko sakaru direkcija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Veselības ministrija, Iekšlietu ministrija, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policija. Dalībnieku daudzskaitlība ir notikumu attīstību stipri palēninošs apstāklis.

Cik tas izmaksās un kad ieviesīs?

Paredzēts, ka tuvākajā laikā visas jaunās automašīnas būs aprīkotas ar e-zvana sistēmu. Tas nozīmē, ka visticamāk jaunie auto būs nedaudz dārgāki. Tomēr vienas automašīnas aprīkošana ar nepieciešamo tehnoloģiju nepārsniegšot 100 eiro (aptuveni 70 Ls).


Otras izmaksas, kas tieši skartu auto īpašniekus, saistītas ar sakaru nodrošinājumu.

„Obligāts priekšnoteikums veiksmīgai eCall sistēmas darbībai visā Eiropas Savienībā ir SIM kartes ietveršana attiecīgajā automašīnu aprīkojumā. Vienlaikus SIM karšu izsniegšana tāpat kā līdz šim veicama, pakalpojuma sniedzēja un lietotāja starpā noslēdzot brīvprātīgu komerciālu līgumu. Elektronisko sakaru komersanti savukārt nodrošinātu bezmaksas izsaukumus uz 112 platformu," informē LMT preses sekretāre Elīna Lidere.

 

Par to, cik e-zvana ieviešana kopumā izmaksās valstij, eksperti vēl neņemas spriest. „Tas ir pirmais solis - mēs izsakām vēlmi parakstīt saprašanās memorandu, bet šis jautājums ir cieši saistīts ar vispārēju valsts nostāju. Kamēr šis jautājums nav pieņemts augstā politiskā līmenī, šeit, ekspertu līmenī mums ir vēl pāragri spriest par kaut kādiem konkrētiem cipariem," tā Ingrīda Tauriņa, Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktora vietniece.

 

Turklāt, jāņem vērā, ka saprašanās memoranda parakstīšana vēl nav apstiprināta valdībā un teorētiski ir iespējams, ka jautājuma attīstība pieņem citu virzību.

 

Eksperti ir vienisprātis, ka tagad galvenais, lai nesāktos „politiskais pingpongs" un pēc iespējas ātrāk tiktu pieņemti tālāki politiski lēmumi.

 

„Kamēr tas nav noticis, es uzskatu, ka mēs pie tālākas izstrādes darboties nevaram," no eksperta viedokļa saka A. Lāma. „Ja tiks pieņemts politisks lēmums, tad organizatoriski varam e-call ievest ātrāk nekā Vācija. Šādās mazās valstīs to vienmēr iespējams izdarīt ātrāk."

Elektronisko sakaru direkcijas speciālisti uzsver, ka katras valsts pieredze e-zvana ieviešanā ir ļoti individuāla, jo ir jārēķinās ar visām svarīgākajām dzīves jomām un par tām atbildīgajām institūcijām. Tāpēc, tāpat kā runājot par izmaksām, arī e-zvana pilnīgas ieviešanas laika noteikšana šobrīd neesot iespējama.

 

Tālāko lēmumu pieņēmējiem gan jārēķinās, ka EK paudusi nostāju - ja e-zvana ieviešana turpinās kavēties, brīvprātīgs sistēmas ieviešanas princips varētu tik nomainīts ar stingrākiem līdzekļiem.

Šobrīd eCall saprašanās memorandu parakstījušas 15 ES dalībvalstis (Austrija, Čehija, Igaunija, Grieķija, Itālija, Kipra, Lietuva, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija), un trīs Eiropas valstis ārpus ES (Īslande, Norvēģija un Šveice). Saprašanās memorandu ir parakstījušas arī vairāk nekā 80 ar sistēmas ieviešanu saistītas organizācijas.

Pievieno komentāru

ES un Latvija