Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Apturēt asfalta uzvaras gājienu 1

Eiropas Savienība ik dienu zaudē 252 hektārus zemes. Kā? Protams, neviens to nekur neaizved. Cilvēka ērtību un saimnieciskās darbības labā šādās platībās augsni noklāj ar mākslīgu segumu, piemēram, asfaltu vai betonu, tādējādi apdraudot ekosistēmu pieejamību nākotnē.

Izrādās, ka no 1990.līdz 2000.gadam ES ik dienu zaudējusi pat 275 hektārus augsnes, kas gadā ir 1000 kvadrātkilometri . Tā liecina Eiropas Komisijas sniegtā informācija. Tādēļ EK nākusi klajā ar jauniem priekšlikumiem, kā saglabāt augsni nākamajām paaudzēm.

Pirmkārt, tiek rosināts ierobežot augsnes pārklāšanu ar mākslīgu segumu, pilnveidojot teritorijas plānošanu vai atkārtoti izvērtējot "videi kaitīgās" subsīdijas, kas netieši veicina augsnes pārklāšanu ar mākslīgu segumu.

 

Otrkārt, jāveic ietekmes mazināšanas pasākumi, lai gadījumos, kad iztikt bez augsnes pārklāšanas ar mākslīgu segumu nav iespējams, kaitējums nebūtu pārāk liels. Lai to nodrošinātu EK iesaka caurlaidīgu materiālu izmantošanu parastā asfalta vai cementa vietā un jumtu apzaļumošanu.

 

Treškārt, ir jāparedz kompensācijas, lai daļēji izlīdzinātu augsnes zudumu vienā teritorijā, veicot pasākumus citā teritorijā. Tie var būt gan maksājumi, kā tas ir Čehijā un Slovākijā, vai ar mākslīgu segumu pārklātas augsnes atjaunošana, kā Drēzdenē un Vīnē.

 

Šķiet, „vecās Eiropas" valstis augsnes „pazušana" ietekmē visvairāk. Teju puse Nīderlandes reģionu, astoņas Itālijas provinces (Verčelli, Lodi, Verona, Pjačenca, Parma, Kampobaso, Matēra, Katandzāro), trīs Francijas departamenti (Vandeja, Tarna un Garonna, Korēza), Poznaņas reģions Polijā, Rietumštīrija Austrijā, Ziemeļigaunija un Slovēnijas dienvidaustrumu reģions ir vietas, kurās ar mākslīgu segumu pārklāts visvairāk augsnes visā Eiropā.

 

Eiropas Komisija jau sen to ir atzinusi par nopietnu problēmu un izstrādājusi virkni dokumentu situācijas regulējumam. Lai aizsargātu augsni Eiropā, Komisija ar Eiropas Parlamenta atbalstu jau 2006. gadā iesniedza Augsnes pamatdirektīvas priekšlikumu. Tomēr dažu dalībvalstu pretestības dēļ priekšlikums patlaban ir iestrēdzis Eiropas Padomē.

 

Tikmēr Vides un Reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sniegtā informācija liecina, ka Latvijā vēl nav pamata satraukties par augsni, kas izzustu mākslīga seguma dēļ. Valsts Zemes dienesta (VZD) apkopotais pārskats uz 2010. gada 1.janvāri parāda, ka tikai 3,55% no kopējās valsts teritorijas jeb 229 568,9 hektāri uzskatāmi par pārklātiem - tie ir ceļi, zeme zem ēkām un pagalmiem.

 

Maija Pētermane, VARAM sabiedrisko attiecību speciāliste: „Lai ierobežotu aizvien plašāku zemes pārklāšanu, tiek izstrādāts Zemes pārvaldības likums. Šī likuma koncepcija pērnā gada sākumā jau ir apstiprināta valdībā un ir izveidota arī darba grupa likuma izstrādei. Tajā piedalās citu ministriju, iestāžu un Latvijas pašvaldību savienības pārstāvji. Uzklausītas tiks arī nevalstiskās organizācijas."


Tikmēr EK uzskata - platības, kas tiek pārklātas ar mākslīgo segumu palielinās pietiekami intensīvi, lai radītu bažas par augsnes pieejamību. To apliecina statistika, atbilstoši kurai no 2000. līdz 2006. gadam ar mākslīgu segumu klātās platības ES vidēji palielinājās par 3 %, taču Īrijā un Kiprā šis rādītājs bija 14 %, bet Spānijā pat 15 %.

 

Aivars Lapiņš, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks: „Varam jau tam piekrist, ja jau reiz to zinātne pierāda, bet Latvija diezin vai ir topā šīs problēmas radīšanā Eiropā... Jo mums, Latvijā, ir daudz grants ceļu un grants laiž cauri ūdeni un elpo vairāk un vispār tālab arī relatīvais blīvums ir labāks".

 

Atgādināsim, ka pārklājot augsni ar mākslīgu segumu, tiek neatgriezeniski zaudētas augsnes bioloģiskās funkcijas. Tā kā ūdens nevar nedz iesūkties augsnē, nedz iztvaikot no tās, palielinās ūdens notece, dažreiz izraisot katastrofālus plūdus. Ainavas tiek sadrumstalotas, un dzīvotnes kļūst pārāk mazas vai pārāk izolētas, lai nodrošinātu konkrētām sugām piemērotus apstākļus. Turklāt zemei piemītošais pārtikas ražošanas potenciāls tiek zaudēts uz visiem laikiem. EK Kopīgais pētniecības centrs pat aplēsis, ka, pārklājot augsni ar mākslīgu segumu, katru gadu tiek zaudētas iespējas izaudzēt četrus miljonus tonnu kviešu.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

vasara

Un Latvija laikam būs zaļa mūžīgi ar savu niecīgo asfaltēto ceļu īpatsvaru????

Vai ar saviem grants ceļiem jūtamies bagātāki? arī uz šiem, ceļiem nekas neaug....

pirms 9 gadiem, 2011.07.13 15:43

ES un Latvija