Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Austrumeiropieti, vēlies būt trauku mazgātājs?

"Esi no austrumeiropas? Meklē darbu? Varu piedāvāt apkopēja darbu bārā. Vai vēl labāk- draugam, kuram pieder restorāns nepieciešama trauku mazgātāja!". Ar šādu attieksmi tūrisma industrijas lielpilsētā Amsterdamā ļoti bieži nākas saskarties Latvijas pilsoņiem.

Pirms neilga laika viesojos Nīderlandē, un, kā jau ierasts garākos ceļojumos, tikos ar vietējiem latviešiem. Visi no viņiem strādā biroju darbus, un nav, piemēram, studenti, kuri devušies īslaicīgā peļņā (lielākoties, lai baudītu Amsterdamas priekus).

 

Biju pārsteigta, uzklausot neskaitāmus stāstus par to, cik ļoti diskriminēti jūtas austrumeiropieši, salīdzinājumā ar rietumeiropiešiem. To varot just ik uz soļa. Jau kādu brīdi vēlējos ar šīm sadzīviskajām ainiņām padalīties blogā, un šodien nāca īstais impulss. Šodien saņēmu vēstuli no paziņas, kura jau gadu strādā par grāmatvedi prestižā uzņēmumā, un ar viņas atļauju pārpublicēju viņas rakstīto.

 

Sēžu pie sava darba galda un klausos skaistā franču valodā. Diemžēl, nav sanācis to apgūt, jo vidusskolas programmā bija iekļautas spāņu, vācu un angļu svešvalodas. Mazliet kremt tas, ka kolēģes, kuras labi prot vācu un angļu valodu, izvēlas savā starpā sarunāties franciski, lai gan viņas abas nāk no Rietumeiropas valstīm, kurās dzimtā valoda nav franču. Es viņas nesaprotu.

Labi, ka uzņēmumā strādā arī lietuviete, un mēs, izrādot solidaritāti pret kolēģiem, sazināmies savā starpā vāciski, nevis krieviski, kas mums būtu ertāk. Uzskatām, ka tā ir pieklājīgāk, lai pārējie kolēģi varētu mūs saprast.

Arī ārpus darba, dzīvojot Nīderlande, ir nācies saskarties ar tiešu vai netiešu austrumeiropiešu diskrimināciju. Man nebūtu nekas pret veco vīru, kas vienmēr izturas laipni, ja vien viņš katru reizi, satiekot mani, nepiedāvātu lētākos iespējamos darba piedāvājumus (viesmīle, trauku mazgātaja, u.t.t. ), un spētu atcerēties, ka es jau strādaju grāmatvedes darbu.. Viņš katru reizi ir pārsteigts par manu atbildi. Viņu acīmredzami mulsina mana izcelmse. Es taču nāku no austrumeiropas.

Kārtojot formaltātes, lai reģistrētos kā nodokļu maksātāja Nīderlandē, sieviete, kas mani apkalpoja, bija parsteigta, ka Latvija arī ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un, piedevām, jau no 2004.gada! Tātad, man nav nepieciesama darba atļauja. Protams, varētu šo starpgadījumu norakstīt uz konkrētās sievietes nekompetenci, ja vien šis būtu vienīgais atgadījums, kad Nīderlandes valsts institūcijās strādājošie nebūtu pārsteigti, par šo faktu.

Ejot uz banku, man nevēlejās izsniegt kredītkarti, kaut arī mana alga krietni vien pārsniedza robežu, kad var uz to pretendēt.


Varētu turpināt vēl un vēl, minot piemērus no manas ikdienas. Varētu padoties un, iežmiegtu asti starp kājām, doties atpakaļ uz Latviju - vietu, kur "man pienākas"būt. Taču domāju, ka ir vērts palikt un paradīt, uz ko esam spejīgi. Kas zina, varbūt ar laiku, gribot negribot, rietumeiropiešiem nāksies mazliet zemāk nolaist viņu gaisā saslietos degunus un atzīt austrumeiropiešu "zināšanu un varēšanu".

 

Protams, tie ir tikai daži stāsti, bet ir vērts diskusiju par kvalificētu darbaspēku (arī no austrumeiropas) aktualizēt ikdienā.

Pievieno komentāru

ES un Latvija