Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Bēgļu uzņemšana - katras dalībvalsts iekšējais jautājums? (Kāpēc LV izvairās?)

Kamēr simtiem bēgļu no Ziemeļāfrikas nedrošās, pārpildītās laivās ik dienas cenšas pārvarēt 167 km līdz Itālijas mazajai Lampedūzas salai, Eiropas Savienībā uzliesmojušas debates par to, kam un kā jāuzņemas atbildība par nelegālo imigrantu straujo pieplūdumu. Itālija un arī Malta (tās krastus sasnieguši ap 1000 Lībijas bēgļu) apelē pie ES solidaritātes un aicina dalīt bēgļu nastu. Tikmēr pārējās dalībvalstis noskaņotas visai vēsi un atturīgi. Vienas uzskata, ka Itālija ir pietiekami liela valsts, lai pati tiktu galā. Citas pauž viedokli, ka katrai dalībvalstij ir suverēnas tiesības izšķirties, vai atvērt durvis bēgļiem vai nē.

Arī Latvijas Ārlietu ministrijas politiskais direktors Andris Razāns ziņu aģentūrai Leta atzinis, ka "problēmas, ar kurām saskaras ES valstis, kas tieši robežojas ar Ziemeļāfriku, ir iespaidīgas, bet tas nenozīmē, ka risinājums ir uzreiz palaist maisam galu vaļā un pieļaut cilvēku plūsmu pa visu Eiropu." Vienlaikus dalībvalstis apzinās, ka tām steigšus jāvienojas, ko darīt, lai nelegālo imigrantu plūsma tomēr mitētos un pēc revolucionārajām pārmaiņām jaunajiem, darbspējīgajiem tunisiešiem būtu motivācija palikt un celt pašiem savu valsti.

Lampedūzas saliņu kopš janvāra sasnieguši jau 23 000 nelegālo bēgļu. Lielākoties tie ir tunisieši un tiek uzskatīti par ekonomiskajiem bēgļiem. Daudzi stāsta, ka zaudējuši darbu, jo nemieri paralizējuši tūrisma industriju. Neiztikt arī bez traģēdijām. Pagājušajā nedēļā laiva ar 200 bēgļiem vētrā jūrā apgāzās, un izglābt izdevās vien 48 cilvēkus. Kāda ANO amatpersona stāstījusi, ka nesen jūrā pazudušas vēl divas laivas aptuveni 400 bēgļiem, kas vētras laikā no Lībijas ceļojušas uz Itāliju.

Itālija divpusējās sarunās ar Tunisiju vienojusies, ka Tunisija uzreiz uzņems atpakaļ tos pārbēdzējus, kas Lampedūzā ieradīsies pēc š.g. 4.aprīļa. Taču Tunisija attiekusies šo nosacījumu attiecināt uz tiem 23 000, kas jau ieradušies Itālijā. Vēloties atslogot pārpildīto Lampedūzas salu un mazināt migrācijas spiedienu, Itālijas varas iestādes 7.aprīlī izdeva dekrētu par pagaidu uzturēšanās atļauju piešķiršanu nelegālajiem imigrantiem, kas formāli ļauj viņiem pārvietoties visā Šengenas teritorijā. Itālijas rīcība saniknoja Franciju, Nīderlandi, Vāciju un Austriju, kuras draudēja atjaunot robežkontroli uz savām robežām un piesauca Šengenas sistēmas sabrukšanu.

Francija uz robežas netālu no Nicas jau aizturējusi un nosūtījusi atpakaļ uz Itāliju vairākus tūkstošus tunisiešus, jo, kā pamatojusi Francijas Iekšlietu ministrija, neskatoties uz uzturēšanās atļaujām, ieceļotājiem jāspēj pildīt arī citas prasības, tostarp jābūt Francijā atzītiem ceļojuma dokumentiem un iztikas līdzekļiem 62 eiro dienā vai 31 eiro dienā, ja ir nodrošināta apmešanās vieta.

 

Uz Francijas un Itālijas robežas aizturētie pārsvarā ir jauni vīrieši vecumā no 20 līdz 30 gadiem un ar niecīgiem vai bez jebkādiem iztikas līdzekļiem. Francijas varas iestādes arī konstatējušas, ka bēgļu franču valodas zināšanas ir ļoti vājas (neskatoties uz to, ka Tunisija ir Frankofonijas zeme, un pastāv uzskats, ka bēgļu mērķis galvenokārt ir Francija). Aptaujātie bēgļi atzinuši, ka viņu sapnis ir pēc iespējas ātrāk šķērsot robežu. Daudzi plāno doties tālāk uz Beļģiju, Nīderlandi vai Skandināvijas valstīm.
Le Figaro raksta, ka Francijas iekšlietu ministram Klodam Žuēanam bijusi četras stundas gara saruna ar Itālijas iekšlietu ministru Roberto Maroni. Francija apsolījusi Itālijai palīdzēt jūras un gaisa patrulēšanā un stiprināt Eiropas Savienības robežapsardzes aģentūras FRONTEX darbību Vidusjūras reģionā.

Tikmēr Vācijas iekšlietu ministrs Hans Peters Fridrihs nedēļas sākumā teicis, ka Vācija uzņems 100 bēgļus, kas no Lībijas ieradušies Maltā. Savukārt, kas attiecas uz Itāliju, ministrs televīzijas intervijā norādījis, ka Itālijai pašai jāuzņemas atbildība, un Vācija neuzņems ekonomiskos imigrantus. „Itālija ir liela valsts," teicis ministrs, piebilstot, ka skaitliski imigrantu pieplūdums nemaz nav tik milzīgs. Vācija pagājušajā gadā esot uzņēmusi 40 000 bēgļus no trešajām valstīm.


„Ja šāda ir atbilde, tad labāk būt vienam nekā sliktā kompānijā," tā pēc iekšlietu ministru tikšanās 11.aprīlī sarūgtināti teicis Itālijas iekšlietu ministrs Roberto Maroni. „Es pat domāju, vai Itālijai maz ir vērts palikt Eiropas Savienībā."

 

Malta atgādinājusi dalībvalstīm par tā dēvēto Pagaidu aizsardzības direktīvu, kas paredz īstenot izņēmuma pasākumus bēgļu masveida pieplūduma gadījumā un īstenot „līdzsvarotus dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas". Direktīva tika izstrādāta pēc Kosovas kara un tika pieņemta 2001.gadā, taču uz to tā arī nekad nav izdarīta atsauce. Lai gan Maltu atbalstīja Kipra un Nīderlande, kategoriski pret bija Francija, kā arī virkne citu dalībvalstu. Tādēļ arī šoreiz šī direktīva netiks „aktivizēta".


Paredzams, ka Eiropas Komisija izstrādās priekšlikumus patvēruma meklētāju uzņemšanas kārtībai, ka arī pārskatīs ES Kaimiņattiecības politikas nostādnes un finansējumu. Par to ES komisāri spriedīs trešdien, 20.aprīlī.

 

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu jau solījis Tunisijai piešķirt vēl papildus 140 miljonus eiro, ja jaunā Tunisijas valdība rīkosies, lai atturētu tās pilsoņu masveida pārbēgšanu uz Eiropu (laika posmam no 2011.līdz 2013.gadam ES paredzējusi Tunisijai finansiālu atbalstu 257 miljonus eiro apmērā).


Tikmēr Iekšlietu ministri šonedēļ Luksemburgā nolēma sasaukt ārkārtas sanāksmi 12.maijā, kuras laikā izskatīs priekšlikumus, kā ilgtermiņā risināt jautājumus, kas skar bēgļu un patvēruma meklētāju pieplūdumu. Savukārt samitā, kas notiks 24.jūnijā Briselē, ES valstu līderi vienosies par jaunu ES stratēģiju attiecībās ar Ziemeļāfrikas valstīm.

Pievieno komentāru

ES un Latvija