Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Bezvīzu režīms ar Krieviju – vien tehnisks jautājums

Latvija kopā ar Eiropas Savienības (ES) kolēģēm tuvojas brīdim, kad tiks ieviests ilgi apspriestais bezvīzu režīms ar Krieviju. Sensitīvais jautājums gadiem ilgi palicis neatbildēts, taču tagad mūsu valsts oficiāla nostāja ir - izpildām tehniskos nosacījumus un sagaidām ciemiņus no Krievijas.

V. Zatlers: ieguvumi pārsniegs riskus
Valsts prezidents Valdis Zatlers uzsver to, ka Latvija atbalsta bezvīzu režīma ieviešanu, bet līdz tam ir jāizpilda visi tehniskie nosacījumi, kam seko Eiropas Komisija. Attiecībā uz bezvīzu režīma laiku, Valsts prezidents atbalsta nekavējošu politiskā lēmuma par bezvīzu režīmu ar Krieviju ieviešanu pēc tam, „kad ir izpildīti visi tehniskie nosacījumi šāda režīma ieviešanai".  

V. Zatlera paustā pozīcija ir saskaņā ar Ministru kabinetā pieņemtu un Saeimas Eiropas lietu komisijā apstiprinātu Latvijas pozīciju šajā jautājumā, norāda prezidenta preses sekretāres vietniece Daiga Holma. Par šādu pieeju ir vienojušās arī ES valstis ES Padomē.

 

V. Zatlers uzskata, ka atbalstoša pozīcija atbilst Latvijas nacionālajām interesēm un ārlietu prioritātēm, tajā skaitā labām kaimiņattiecībām ar Krieviju, kā arī ir pārliecināts, ka, ieviešot bezvīzu režīmu, pēc visu tehnisko nosacījumu izpildes ieguvumi gan ES kopumā, gan arī Latvijā pārsniegs iespējamos riskus. Prezidenta preses sekretāre atzīmē, ka runājot par ieguvumiem, bez iespējām intensificēt starpvalstu sadarbību gan ekonomikas, gan arī citās jomās, ir jāņem vērā arī tas, ka šāds režīms darbotos abpusēji, dodot Latvijas iedzīvotājiem iespējas bez vīzas apmeklēt Krieviju.

 

Jau pērnā gada nogalē Krievijas vizītes laikā preses konferencē Kremlī ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu Valdis Zatlers uzsvēra, ka bezvīzu režīma ieviešana ir uzdevums, kas prasa daudz mājasdarbu. „Latvija ir izgājusi šo ceļu no pilnīgas izolācijas līdz vīzu režīmam, līdz bezvīzu režīmam un līdz pat Šengenas zonai. Mēs zinām, kas jādara praksē," Kremlī žurnālistiem sacīja mūsu valsts galva.

Krievus no „svešajiem" par „savējiem"


ES - Krievijas attiecību eksperts, politikas centra „EuroCivitas" direktors Viktors Makarovs ir pārliecināts, ka vīzu režīma atcelšanai vai vismaz atvieglošanai starp ES valstīm un Krieviju būtu svarīgs signāls krieviem, ka Rietumi necenšas atstumt Krieviju un krievus kā „svešos", bet grib, lai tie kļūst par „savējiem".

 

„Iespēja Krievijas pilsoņiem brīvi ceļot ES robežās būtiski veicinātu krievu izpratni par Eiropu, mazinātu antirietumnieciskus aizspriedumus, ļautu izvērtēt un izbaudīt likuma varas, demokrātijas un attīstītas tirgus ekonomikas priekšrocības," uzskata V. Makarovs. „Pārvietošanās brīvība nozīmē informācijas un domāšanas brīvību, un tas savukārt sekmētu Krievijas attīstību atvērtības un eiropeisku vērtību virzienā. Šāda Krievija būtu stabilāks kaimiņš, kā arī uzticamāks un efektīvāks partneris ES. Kā Krievijas kaimiņvalsts Latvija būs viena no lielākajām ieguvējām, ja tas notiks. Neaizmirsīsim arī to, ka vīzu režīma atcelšana nozīmētu arī lielākas iespējas ES iedzīvotājiem, veicinot biznesu, kulturālo un NVO sadarbību utt. Atkal - Latvijas interese šeit ir diezgan acīmredzama."

 

Pārpratums ar viesstrādniekiem
Atis Lejiņš, ārpolitikas pārzinātājs un 10. Saeimas deputāts, sabiedrības viļņošanos par to, ka līdz ar bezvīzu režīma ieviešanu Latviju pārpludinās krievu viesstrādnieki, sarunā ar esmaja.lv nosauc par lielu pārpratumu. „Bezvīzu režīms nenozīmē, ka varēs braukt viesstrādnieki, un varēs apmesties uz dzīvi kādā no ES dalībvalstīm. Vispār, Krievijai ir tāls ceļš ejam, kamēr tā izpilda visas ES prasības, kas ir ļoti stingras. Paskatieties, cik ilgi gāja, kamēr ASV mums piešķīra bezvīzu režīmu! Turklāt, ja noteikumus pārkāpj, tad cilvēku var deportēt atpakaļ."

 

Kā skaidro A. Lejiņš, Krievija attiecībās ar Latviju saprot, ka ar brutālu politiku un propagandu nekur nevar tikt. „Mēs esam ES un NATO dalībvalsts. Tagad Krievija pielieto t.s. maigo varu, galvenokārt informatīvajā telpā. Tie, kas pārmērīgi skatās Krievijas televīziju, varētu tikt ietekmēti, ja nedomā kritiski. Bija arī mēģinājums nopirkt „Latvijas Finieri", ko novērsa Latvijas valdība."


Kā papildina V. Makarovs, bezvīzu režīms nenozīmē nekontrolējamu iebraukšanu ES/Šengenas zonā, robežas atvēršanu. „Joprojām būs jāizvairās no kriminālajiem un citiem nevēlamajiem viesiem no Krievijas. Vīzu režīma ieviešana šajā ziņā radīs tehnisku un institucionālu izaicinājumu, taču pēc būtības neko nemaina. Jāatzīst, ka tieši kriminālie elementi no Krievijas ir iemācījušies „iekārtoties" Eiropā par spīti vīzu režīmam. Vīzu prasības pārsvarā ir šķērslis parastiem cilvēkiem, kas nekādu ļaunumu nenodara."

 

Ārpolitiskā orientācija nemainās
V. Makarovs norāda, ka atbalstošā Latvijas attieksme šajā jautājumā nenozīmē ārpolitikas kursa maiņu no Rietumiem uz Austrumiem: „Lēmums par bezvīzu režīmu būs kopējais ES lēmums, kas tiks vērtēts tikai pēc viena kritērija - atbilstības ES un tās dalībvalstu interesēm. Tam nav nekāda sakara ar ārpolitiskās orientācijas maiņu. Tas arī nepalielinās Krievijas ietekmi uz Latvijas ārpolitiku un iekšpolitiku."


Politiskais lēmums par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju, būtu jāpieņem iespējami drīz, domā V. Makarovs.

 

„Faktiskā ieviešana būs aktuāla tad, kad būs vietā visi drošības mehānismi un procedūras, kas garantēs, ka jaunais režīms nemazina ES dalībvalstu drošību. Būtu loģiski, ja bezvīzu režīms ar Krieviju tiktu ieviests vienlaicīgi ar citām valstīm, piem., Ukrainu, Gruziju, Baltkrieviju. šeit, visticamāk, varētu runāt par vienlaicīgu politisku lēmumu, kamēr faktiskā implementācija būtu atkarīga no skaidru kritēriju izpildes." Eksperts piebilst: „Taču ir svarīgi paturēt prātā, ka šis ir ES solis vai žests attiecībā uz šo valstu iedzīvotājiem. Iedzīvotāju pārvietošanās brīvība nedrīkst kļūt par šo valstu autokrātu un politisko elišu ķīlnieci. Viņiem vīzas „uz Eiropu" jau ir," esmaja.lv pauda eksperts.

 

Latvijai ir interesanti, bet māc bažas
Latvija oficiāli atbalsta ideju par ES un Krievijas bezvīzu režīma ieviešanu, tāpat kā ar citām Austrumeiropas valstīm Ukrainu un Moldovu ilgtermiņa perspektīvā. Bez politiskā atbalsta, galvenais kritērijs Latvijai ir šo valstu reālā tehniskā gatavība šim solim, skaidro Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļā.

 

Ministrija pauž viedokli, ka atvieglota ceļošana ievērojami atvieglotu šo valstu pilsoņu un ES pilsoņu savstarpējos kontaktus. Tieši iedzīvotāju aktīviem kontaktiem ievērojami jāveicina valstu sadarbība visos griezumos, tai skaitā ekonomiskos kontaktus un tūrisma attīstību, pašvaldību sadarbību, kontaktus kultūras, izglītības un pilsoniskās sabiedrības un nevalstiskā sektora starpā. Atvieglotas ceļošanas iespējas dos iespēju lielākam skaitam šo valstu iedzīvotāju nepastarpināti iepazīt Eiropas valstis, tai skaitā Latviju, reālo situāciju un attīstību tajās. Šis būs instruments Eiropas veiksmes stāstu un vērtību labākai izpratnei un izplatīšanai šajās valstīs. Vērtības un politikas, kas ir ES pamatā - plurālistiska demokrātija, brīvības, tiesiska valsts un atbildīga tirgus ekonomika, tikai veicinās šo valstu attīstību un stabilitāti, kas pilnībā atbilst Latvijas un ES kopējās ārpolitikas uzdevumiem.

 

ES un Krievija (un arī ES un Ukraina un Moldova) jau ir vienojušās par to, ka tās virzīsies uz attiecīga politiska lēmuma pieņemšanu. Tagad priekšā ir vienošanās par konkrētiem veicamajiem soļiem abās pusēs, lai bezvīzu režīma ieviešana būtu tehniski iespējama un notiktu pēc iespējas labākā kvalitātē. Respektīvi - ir jāvienojas par konkrētiem darbiem un tie jāpaveic, skaidro ministrijā. Tas prasa milzu resursus un ir laikietilpīgs process, tādēļ spekulēšana par iespējamajiem bezvīzu režīma ieviešanas datumiem šobrīd nebūtu nepieciešama.

 

„Atrodoties pie ES ārējās robežas, Latvija īpašu uzmanību pievērš šo lēmumu kvalitātei. Mēs nevēlētos, lai pēc būtības laba iniciatīva tiktu grauta ar neadekvātu izpildījumu. Tādēļ Latvijas ārlietu un iekšlietu speciālisti aktīvi piedalās šī procesa apspriešanā un virzīšanā ES kopā ar citu ES dalībvalstu speciālistiem, tai skaitā apzinot iespējamos riskus un veidus, kā tos maksimāli samazināt. Esam pārliecināti, ka procesa noslēgumā tiks ņemtas vērā visas Latvijas intereses un bažas, un ilgtermiņā gan ES, gan Latvija, bet jo vairāk Krievija, Ukraina, Moldova un citas reģiona valstis būs ieguvējas no bezvīzu režīma ar ES," teikts Ārlietu ministrijas sagatavotajā atbildē esmaja.lv.

 

Pievieno komentāru

ES un Latvija