Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Bioloģiskā daudzveidība pabērna lomā

Tuvojoties Nagojā plānotajam sammitam par bioloģisko daudzveidību, pasaules valstu valdības ir spiestas uzdot sev nopietnu jautājumu. Ar ko šis sammits paliks atmiņā? Vai līdzīgi kā Kopenhāgenā tiks doti tukši solījumi? Bet varbūt tieši pretēji - pasaule beidzot tiešām sāks mainīt ierasto kārtību?

Bioloģiskās daudzveidības zudums, kas ilgtermiņā pasliktinās dabas spēju nodrošināt tīru ūdeni un svaigu gaisu, klimata regulēšanu un veselīgu augsni, ir problēma, kam joprojām tiek veltīts pārāk maz uzmanības. Skaitļi ir biedējoši - laikposmā no 1970. līdz 2006. gadam mugurkaulnieku sugu daudzveidība samazinājās aptuveni par trešdaļu, un jaunākie ANO ziņojumi liecina, ka gandrīz ceturtdaļai no visām augu sugām draud izzušana.  

Pirms desmit gadiem 192 puses uzņēmās saistības līdz 2010. gadam palēnināt pasaules bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Šo solījumu nav izdevies izpildīt, un jautājums joprojām gulstas uz pasaules sirdsapziņas. Nagojā būtiskākais uzdevums būs panākt, lai pasaulē tiktu izprasts problēmas svarīgums un izveidots pamats praktiskai rīcībai nākotnē.

 

Eiropa pirms desmit gadiem solīja panākt vēl vairāk, apņemoties pilnībā apturēt daudzveidības zudumu. Arī mums neizdevās sasniegt plānoto, tomēr esam guvuši vērtīgu pieredzi.

 

Šo pieredzi ņemsim līdz uz Nagojas apspriedēm, jo mūsu rezultāti ir vērā ņemami: gandrīz 18 % Eiropas Savienības teritorijas tagad ir iekļauti aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000" tīklā, un tas turpina paplašināties. Mūsu tiesību akti vides jomā ir vieni no stingrākajiem pasaulē, un mēs sargājam bioloģisko daudzveidību, nosakot augstas prasības attiecībā uz ūdeni, gaisu, augsni un jūrām.

Līdz ar konferences tuvošanos lielākā daļa pušu ir vienojušās par vēlamajiem mērķiem, kas definējami trīs jomās.

 

Pirmkārt, jānosaka pasaules mēroga mērķis. Ir labi zināms, ka bioloģiskās daudzveidības samazināšanās vairs ilgāk nevar turpināties, tāpēc ir loģiski, ka mūsu mērķis ir to apturēt. Tomēr ar vērienīgu globālu mērķi vien nepietiks - vajadzīgs arī uzticams stratēģiskais plāns mērķa sasniegšanai.

Šajā ziņā ES cenšas rādīt piemēru. Pieņemot 2020. gada mērķus bioloģiskās daudzveidības jomā, Eiropas Savienība pastiprināja rīcību bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgas tās lietošanas nodrošināšanai. Mēs esam apņēmušies ne tikai apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos ES, bet arī iespēju robežās atjaunot ekosistēmas un pastiprināt centienus novērst globālo bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

 

Otrkārt, globāla bioloģiskā daudzveidība iegūs no efektīva starptautiska režīma, kas nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi ģenētisko resursu labumiem. Šāda vienošanās būs efektīva vienīgi tad, ja tā nodrošinās skaidrību, caurredzamību un juridisko noteiktību visiem iesaistītajiem, gan tiem, kas sniedz, gan tiem kas lieto ģenētiskos resursus un saistīto informāciju. Tiks rasts godīgs risinājums, lai nodrošinātu papildu finansējumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai, vienlaikus sniedzot vajadzīgo drošību pētniekiem visā pasaulē, lai tie varētu veikt pētījumus, kas dos labumu visiem iedzīvotājiem.

 

Un treškārt, visām iesaistītajām pusēm jāizmanto praktiska un konstruktīva pieeja. Mums jālūkojas nākotnē ar pārliecību, ka būs pieejami pietiekami zinātniskie, cilvēku un finanšu resursi, lai dotos solījumus īstenotu dzīvē.

 

Arī šajā jomā mēs darām visu iespējamo - ES ir globālās bioloģiskās daudzveidības projektu galvenā finansētāja. Laikā no 2002. līdz 2008. gadam globālajai bioloģiskajai daudzveidībai no ES tika novirzīti vairāk nekā viens miljards ASV dolāru gadā. ES dalībvalstis tikko ir veikušas būtisku ieguldījumu Pasaules Vides fondā, no kā 1,2 miljardi ASV dolāru ir paredzēti bioloģiskajai daudzveidībai; salīdzinājumā ar iepriekšējo papildinājumu tā apjoms ir palielinājies par 28 %.

 

Es ceru, ka Nagojā mēs atradīsim risinājumus visās šajās jomās, un apliecinu, ka ES darīs visu iespējamo, lai gūtu veiksmīgu rezultātu.

 

Nedrīkst aizmirst vispārējo situāciju! Nav noliedzams, ka ekosistēmas, kas nodrošina cilvēces pastāvēšanu, apsīkst. Mūsu uzdevums ir izglītot sabiedrību, kas notiks, kad samazināšanās kļūs neatgriezeniska. Pētījumā par ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomiku (TEEB), kas ir pirmais šāda veida pētījums un ko līdzfinansēja Vācija un citi partneri, demonstrēja to, ka ir svarīgi noteikt, cik vērts ir dabas devums cilvēcei. Ja šie dabas resursi turpinās samazināties un izzudīs, kurš gan spēs aprēķināt zaudējumus? Apsīkstot dabas resursiem, samazināsies arī mūsu dzīves kvalitāte un zaudējumi nav iedomājami.

Pievieno komentāru

ES un Latvija