Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Cīņa ar vējdzirnavām

21 403 parādnieki. Tieši tik daudz uzturlīdzekļu nemaksātāju reģistrēti Uzturlīdzekļu garantiju fondā šogad pusgadā. Starp viņiem ir arī Ēriks, kura bērna māte Anita (vārdi mainīti) nu jau vairāk kā gadu veltīgi cenšas vīrieti atrast, lai viņš finansiāli parūpētos pats par savu dēlu.

Anitai ir 34 gadi un sešus gadus vecs puika. Līdz dēla triju gadu vecumam viss bijis kārtībā. „Mēs dzīvojām saticīgi, vīrs strādāja celtniecībā, es - veikalā par pārdevēju. Tad viņš sāka nenākt mājās, aizbildinoties ar darbu un nepieciešamību pēc draugiem. Kad Mārim (puisēna vārds mainīts) palika četri gadi, Ēriks pateica, ka darba vairs nav, mūs nodrošināt viņš nevar, tādēļ dosies peļņā uz Dāniju. Sākumā viņš kādu naudiņu sūtīja, tad tas notika aizvien retāk, līdz nu jau vairāk kā gadu neesmu neko no viņa saņēmusi. Ērika paziņas stāsta, ka Dānijā viņam ir cita sieviete, puslīdz labi apmaksāts darbs. Taču - es viņam klāt netieku, un mēs ar puiku dzīvojam teju no rokas mutē," skumji stāsta Anita, kurai uzturlīdzekļus bērna audzināšanai šobrīd maksā valsts.  

Neesam ne labāki, ne sliktāki

Anitai līdzīgu stāstu ir daudz ne vien Latvijā, bet visā pasaulē. Katrā zemē šo situāciju risina atšķirīgi, un Latvija ne ar ko īpašu to vidū neizceļas. Tā atzīst Uzturlīdzekļu Garantiju fonda (UGF) direktors Edgars Līcītis.

 

„Jāsaka, ka ar alimentu nemaksātājiem tik traki nav. Nepilngadīgo bērnu skaits valstī pēc statistikas pārvaldes datiem ir 350-400 tūkstoši. Mēs uzturlīdzekļus maksājam aptuveni 21 tūkstotim bērnu - tātad 3-5% no visu nepilngadīgo skaita. Patiesībā tas ir niecīgs cipars, ar kuru valstij jāiesaistās, lai palīdzētu tiem bērniem, kuriem viens no vecākiem nemaksā alimentus," skaidro E.Līcītis.

 

Lai gan šī atziņa diez vai mierina tos, kuriem regulāri saņemti alimenti būtiski atvieglotu ikdienu, izrādās, tikai pusē Eiropas Savienības valstu valdības sniedz šādu atbalstu, un Latvija ir viena no tām.

 

Ja bērna tēvs vai māte alimentus nemaksā un atrodas tepat Latvijā, viņa gaitām var sekot, kontrolējot ierakstus Zemesgrāmatā, CSDD, VID un VSAA, atzīst UGF direktors. Tiklīdz kādā no tiem parādās ziņas, ka nemaksātājs sācis saņemt, piemēram, bezdarbnieka pabalstu, iegādājies, auto, nekustamo īpašumu, vai tam pieder uzņēmumu kapitāldaļas, UGF var rīkoties, dodot uzdevumu tiesu izpildītājiem apķīlāt, uzlikt apgrūtinājumu vai bloķēt bankas kontu, lai nemaksātājs sāktu pildīt savas saistības. Jāpiezīmē, ka šāda datubāzu novērošana izrādījusies visai vērtīga. Tā pērn atklāti 40 gadījumi, kuros parādniekiem bijuši zemes īpašumi bez apgrūtinājuma, bet 29 - transportlīdzekļi bez apgrūtinājuma. Tāpat atklātas 48 personas, kuru īpašumā bijušas neapķīlātas uzņēmumu kapitāldaļas. 2010.gada jūnijā fiksēti 14 parādnieki ar neapgrūtinātiem nekustamiem īpašumiem, trīs transportlīdzekļiem, kā arī - 19 neapķīlātām uzņēmumu kapitāldaļām.

 

Šī gada jūnijā UGF izmaksājis uzturlīdzekļus 16 237 vecākiem, to vecāku vietā, kuri par saviem bērniem nerūpējas. Naudas izteiksmē tie bijuši kopumā 785 800 latu. Savukārt no parādniekiem līdz jūnija beigām atgūti 64152,83 lati.

 

Iedarbinās pārrobežu piedziņu

Situācijā, kāda izveidojusies mūsu stāsta varonei Anitai, risinājums nav tik viegli rodams, turklāt tas pilnībā atstāts uz paša cilvēka pleciem.


E.Līcītis: „Es zinu uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmus gadījumus, kad, cilvēkam aktīvi iesaistoties, izdodas citā valstī atrast nemaksātāju un piedzīt no viņa uzturlīdzekļus. Ja nemaksātājs ir Īrijā vai Lielbritānijā, cilvēkam pašam viņš jāatrod, jāpierāda, ka tāda persona tur dzīvo, strādā, saņem atalgojumu, tad jāiesniedz pieteikums tiesā un jācīnās par naudu. Jebkurš to nevar izdarīt."


Risinājums šādai situācijai, kad ļaunprātīgais alimentu nemaksātājs strādā ārzemēs un par savām atvasēm neliekas ne zinis, varētu būt 2008.gada beigās pieņemtā ES regula par pārrobežu uzturlīdzekļu piedziņu.

 

„No 2011.gada jūnija to sāks piemērot, katrā dalībvalstī nosakot vienu atbildīgo institūciju, kurā vērsties ar iesniegumu par personu, kura strādā citā zemē un nemaksā alimentus. Šī iestāde tad arī sazināsies ar attiecīgo valsti, lai atrastu nemaksātāju. Institūcijai tas ir vieglāk nekā privātpersonai, jo tā labāk zina sistēmu - kur, kas un kam jāvaicā. Tiesa gan, nemaksātāju atrast varēs vien tad, ja viņš strādās legālu darbu," norāda E. Līcītis.

 

Latvijā šīs funkcijas tiks uzticētas EGF.

 

UZZIŅAI
Par pārrobežu uzturlīdzekļu jautājumiem atbildīgās institūcijas:

 

Somija: Ārlietu ministrija

 

Slovākija: Darba, sociālo un ģimenes lietu ministrijas Bērnu un jaunatnes starptautiskās tiesiskās aizsardzības centrs

 

Portugāle: Justīcijas administrācijas ģenerāldirekcija

 

Rumānija: The Bucharest Bar Association

 

Austrija: Federālā Tieslietu ministrija

 

Čehija: Bērnu starptautiski tiesiskās aizsardzības birojs, Ārlietu ministrija

 

Francija: Ārlietu ministrija, Tieslietu ministrija

 

Norvēģija NAV pārrobežu lietu nodaļa (pieņem iesniegumus un lēmumus pārrobežu uzturlīdzekļu lietās) (National Office for Social Insurance Abroad), Valsts apdrošināšanas piedziņas aģentūra (NAVI)


Uzturlīdzekļu jautājumos atbildīgās ārvalstu institūcijas:

 

Lielbritānija: Bērnu atbalsta aģentūra

 

Dānija: Ģimenes lietu departaments

 

Francija: Ģimenes pabalstu birojs

 

Īrija: Īrijas tiesu portāls

 

Lietuva: Garantiju un Bērnu uzturlīdzekļu fonda administrācija

 

Nīderlande: Uzturlīdzekļu maksājumu piedzīšanas nacionālais birojs (LBIO)

 

Norvēģija: Sociālās apdrošināšanas valsts iestāde, Valsts apdrošināšanas piedziņas aģentūra

 

Slovēnija: Valsts garantiju un uzturlīdzekļu fonds

 

Somija: Helsinku Sociālo pakalpojumu departaments

 

Ziemeļīrija: Ziemeļīrijas Bērnu atbalsta aģentūra, Sociālās drošības aģentūra, Ziemeļīrijas Tiesu izpildes departaments

 

Zviedrija: Sociālās apdrošināšanas aģentūra

 

Luksemburga: Valsts solidaritātes fonds

 

Informāciju par uzturlīdzekļu regulējumu Eiropas valstīs var atrast Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā.

Pievieno komentāru

ES un Latvija