Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Eiro-obligācijas rada Eiro-valsti?

Eirozonas kopējo obligāciju - eirobondu - ieviešana varētu būt eirozonas „glābšanas riņķis", uzskata daudzi analītiķi un politiķi. Tomēr ietekmīgākā no bloka valstīm Vācija joprojām konsekventi noraida šādu risinājumu. Eirozonas kopējās obligācijas „ir ceļš uz Parādu savienību," tā, uzrunājot Bundestāga deputātus 7.septembrī , norādījusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņasprāt, ceļš uz stabilu savienību rodams divu priekšnosacījumu - solidaritātes un personīgās atbildības - kombinācijā.

Vācija netic Saskaņā ar ieceri eirozonas kopējās obligācijas būtu līdzīgas valstu emitētajām obligācijām, tikai parāda atmaksu garantētu nevis viena atsevišķa valsts, bet visas 17 eirozonas valstis kopīgi. Perifērijā esošajām, vājākajām eirozonas valstīm tas pavērtu labākas iespējas aizņemties finanšu tirgos. Aizņemties būtu lētāk un vieglāk, jo investori zinātu, ka jebkurā gadījumā spēcīgākās eirozonas valstis garantēs segumu.

 

Eirozonas obligācijas kā „izcilu risinājumu" izejai no krīzes piesauc Itālijas finanšu ministrs Džiulio Tremonti. Arī bijušie ES līderi kā bijušais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žaks Delors, bijušais britu premjers Tonijs Blērs un bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders kopīgā paziņojumā pauduši atbalstu eirozonas obligāciju ieviešanai.

 

Skaidrs, ka Vācija pati labi apzinās solidaritātes nozīmi, meklējot izeju no krīzes. Tomēr , kā ekonomiski stiprākajai un ietekmīgākajai eirozonas dalībniecei, kuras lēmumi un rīcība, visticamāk, izšķirs eirozonas likteni, Vācijai acīmredzami ir bažas par kancleres pieminētās „personīgās atbildības" līmeni eirozonā.

„Eirozonas krīzē pie vainas nav kopējā valūta eiro (eiro joprojām ir stabils), bet gan atsevišķu dalībvalstu īstenotā bezatbildīgā politika," tā TV intervijā atgādinājis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible.

 

Vai parādos grimstošās dalībvalstis kā piemēram, Grieķija būs pietiekami disciplinētas un motivētas saņemties un sakārtot savus budžetus un finanses, zinot, ka sliktākajā gadījumā tās vienalga „izvilks" un parādus nosegs bagātākās un stiprākās eirozonas partneres?

 

„Mums ir skaidri jāapzinās, ka mēs nevarēsim izbēgt no šodienas problēmām. Ja milzu parādi un problēmas krājušās gadiem, Eirozonas obligācijas vai aizņēmumu pārstrukturizācija nebūs brīnumlīdzekļi. Nē, šis būs garš un smags ceļš, taču tas ejams nākotnes vārdā," brīdinājusi kanclere Angela Merkele.

 

Vācijas valdības piesardzībai ir arī citi iemesli. Kaut vai fakts, ka eirozonas kopējo obligāciju ieviešana prasītu izmaiņas ES juridiskajos pamatos, kuri savukārt būtu jāratificē dalībvalstu parlamentiem. Vācijas parlaments to diez vai atbalstītu, ņemot vērā jau esošo pretestību pret Grieķijas glābšanas pasākumiem, kā arī pieaugošo slogu Vācijas nodokļu maksātajiem. Turklāt nepamatots ir mīts par Vācijas bezlimita ekonomisko varenību (izaugsme bremzējas, novecojoša sabiedrība, augsts ārējais parāds).

 

Eiro-valsts ?

Lai eirozonas obligācijas jelkad ieraudzītu dienasgaismu, eirozonas valstu budžetiem un ekonomiskajām politikām jābūt cieši koordinētām un uzraudzītām. Kamēr dalībvalstīs eirozonā ir „sajūgtas" kopā, taču tajā pat laikā katra īsteno savu budžeta politiku, eirozonas obligāciju ideja nav reāla, norādījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible.

 

Arī Francijas valdība, kura ir lielākā Vācijas sabiedrotā, atbalsta viedokli, ka nepieciešama daudz dziļāka eirozonas integrācija. „Varbūt nākotnē mēs varam domāt par eirozonas obligācijām kā Eiropas integrācijas procesa noslēdzošo posmu, bet ne tagad ceļa sākumā," norādījis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī.

 

Par nākamo posmu Eiropas Savienības integrācijā jau ierunājies Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. Viņaprāt, politiskās vai ideoloģiskās debates atkāpušās otrā plānā, jo nepieciešamību pēc dziļākas integrācijas, pirmkārt jau eirozonā, tagad diktē tirgus, raksta EUobserver.

 

„Diskusijas tagad ir par to, cik tālu mēs varam iet? Vai mums ir nepieciešams jauns līgums? Ko mēs varam darīt, lai uzlabotu pārvaldību eirozonā?" teicis Barrozu.

 

Tikmēr ES monetāras savienības komisārs Oli Rēns jau sācis aptaujāt eirozonas dalībvalstis, vai tās būtu ar mieru upurēt lemšanu pār savām finansēm, ja eirozonas kopējo obligāciju kā vienīgā glābiņa ideja tomēr kādu dienu īstenotos. „Šāds risinājums neizbēgami ietekmētu fiskālo suverenitāti. Tādēļ mums visā eirozonā ir nepieciešamas padziļinātas debates, lai izzinātu, vai valstis būtu tādam solim gatavas," skaidrojis Oli Rēns.

 

Vienlaikus, pieaugot spriedzei eirozonā, ar jaunu sparu uzbangojušas arī runas, vai nelikt nedisciplinētajām un parādos ieslīgušajām valstīm vienkārši pamest eirozonu. Brisele šādu iespēju kategoriski noliedz. Bet, kā raksta EUobserver, Eiropas Centrālās bankas 2009.gadā veiktajā juridiskajā analīzē secināts, ka labprātīga izstāšanās no eirozonas nav iespējama, taču izslēgšana varētu būt „iedomājama".

Pievieno komentāru

ES un Latvija