Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Eiropā vienojušies. Latvijā joprojām diskutē

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti, vēsturnieki un Latvijas politisko partiju jaunieši vakar pulcējās ES mājā diskusijā "Kādēļ Eiropas Parlaments piemin nacisma un staļinisma upuru piemiņas dienu 23. augustā?".

1939. gada 23. augustā parakstītais Molotova-Ribentropa pakts Eiropas kartē ieviesa dramatiskas korekcijas. Eiropa un visa pasaule patiesību par Baltijas valstīs veiktajiem Staļina noziegumiem uzzināja pusgadsimtu vēlāk, kad de facto tika atjaunota Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarība. Taču tikai 2008. gadā Eiropas Parlaments pieņēma deklarāciju, ar kuru 23. augustu pasludināja par Eiropas staļinisma un nacisma upuru piemiņas dienu.

 

Deklarācijā norādīts, ka staļinisma un nacisma agresijas ietvaros veiktās masu deportācijas, slepkavības un apspiešana ir klasificējamas kā kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci, un saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem uz tiem neattiecas noilguma termiņi. Par to, kas Eiropu pamudināja pieņemt šādu deklarāciju un kā vēsturi izprot pašmāju topošie politiķi, varēja uzzināt notikušajā diskusijā.

 

Kā norādīja Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, līdz deviņdesmito gadu sākumam pasaule un arī Eiropa nezināja, kas īsti noticis un notiek aiz dzelzs priekškara. Atgūstot neatkarību un 2004. gadā iestājoties Eiropas Savienībā, tieši baltieši bija tie, kas atklāja patiesību un vairoja izpratni par Molotova-Ribentropa jeb Hitlera-Staļina paktu, ar kuru notika ietekmes teritoriju sadalīšana Eiropā.

 

Par lielāko Latvijas deputātu sasniegumu I. Vaidere uzskata 2008. gadā panākto noklausīšanos Eiropas Komisijā (EK) par totalitāro režīmu. "Pēc tam EK uzdeva sagatavot ziņojumu, kas parādījās šā gada jūnijā. Tomēr lielākais ieguvums 2008. gadā bija rakstiskās deklarācijas pieņemšana, ar kuru 23. augusts visā ES tika pasludināts par komunisma un staļinisma upuru piemiņas dienu," teica I. Vaidere.

 

Jāpiebilst, ka par piemiņas dienu nacionālajā līmenī 23. augustu pasludinājušas ne vien trīs Baltijas valstis, bet arī Zviedrija un Horvātija.

 

Ivars Godmanis diskusijā uzsvēra, ka cīņa par vēsturisko patiesību Latvijā turpinās, kā piemēru minot Jura Paidera un Jāņa Urbanoviča grāmatu "Nākotnes melnraksti. Latvija 1934. -1941.".

 

"Šī ir rokasgrāmata tiem, kam nepieciešams attaisnojums 1940. gada Latvijas okupācijai. Uzskatu, ka profesionāliem vēsturniekiem būtu jādod sava atbilde šādam grāmatnīcās nopērkamam brīnumam, kas apgalvo, ka Latvija pati sevi sagatavojusi okupācijai un sadarbojusies ar potenciālajiem okupantiem," sacīja I. Godmanis.

 

Diskusijā piedalījās arī vairāku politisko partiju jauniešu apvienību pārstāvji. Visasāko reakciju izpelnījās "Saskaņas centra" pārstāvja Mitrofana Slobodjana teiktais, ka Latvijā okupācija neesot bijusi, jo starp Latviju un Krieviju nav notikusi karadarbība.

 

"Okupācija nenozīmē obligātu karadarbību, jo viens no tās aspektiem ir arī nepārtrauktas militārās kontroles ieviešana, kāda tika īstenota 1939. gadā," teica Okupācijas muzeja vēsturnieks Valters Nollendorfs.

 

"Un šāda militāra klātbūtne Latvijā pastāvēja no 1939. gada oktobra līdz 1994. gada augustam," atgādina vēsturnieks.

Pievieno komentāru

ES un Latvija