Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Eksperti: cenas šogad šokēs, tomēr cukura garšu aizmirst nevajadzēs

Līdz ar jauna gada sākumu piedzīvojam kārtējo cenu kāpumu. Turklāt ANO brīdina, ka pasaules ekonomikai draud pārtikas produktu cenu šoks, piemēram, cukurs Eiropas Savienībā (ES) kļūšot par delikatesi. Esmaja.lv aptaujātie eksperti atzīst, ka bažām ir pamats, un prognozē, kā cenu lēciens izpaudīsies Latvijā. Ierastais iepirkumu saraksts būšot jāpārskata daudziem.

Spekulācijas ar cenām un jostas savilkšana
„Diemžēl, bažas par pārtikas produktu cenu šoku ir pamatotas," esmaja.lv atzīst Olga Ertuganova, AS „Latvijas Krājbanka" Investīciju pārvaldes Galvenā analītiķe.  

„Iepriekšējais gads laika apstākļu ziņā bija ļoti nedraudzīgs vairākām lauksaimniecības nozarēm un tas izpaudās cenu dramatiskā pieaugumā. Turklāt jāņem vērā, ka lauksaimniecības preces tiek tirgotas biržās, tāpēc to cenu izmaiņas ietekmē ne tikai tādi faktori, kā ekonomiskā situācija pasaulē,

demogrāfiskās izmaiņas, laika apstākļi un dabas katastrofas, bet ari spekulatīvie darījumi," skaidro eksperte. „Piemēram, pagājušajā gadā ziņas par sausumu izraisīja lielu spekulantu interesi, kas dzina graudu cenu uz augšu. Tas savukārt vairoja cilvēku gaidas par turpmāko sadārdzinājumu arī reālajā dzīvē: cilvēki bija gatavi pirkt graudaugu produktus nepamatoti lielā daudzumā un par augstām cenām, kas izraisīja zināmu preču deficītu veikalos, un līdz ar to - vēl lielāku cenu kāpumu mazumtirdzniecībā. Cerams, ka šogad šis scenārijs neatkārtosies, tomēr bargā ziema jau tagad ļauj prognozēt, ka zināmam lauksaimniecības preču cenu kāpumam jābūt. Jāņem vēra arī degvielas cenu pieaugums, kas sadārdzina transporta izmaksas un arī tādējādi ietekmē pārtikas cenu."

 

Nepieciešamība samazināt budžeta deficītu vairākās valstīs ir izraisījusi smagus valdības lēmumus par nodokļus pieaugumu, tajā skaitā arī PVN likmju kāpumu, piemēram, Latvijā un Lielbritānijā, norāda O. Ertuganova. „Tomēr, ja Lielbritānijā PVN likme pārtikai saglabāta 0% līmenī un tādējādi PVN palielinājums ietekmēs pārtikas preču cenu netieši caur citu tirdzniecības procesos iekļauto pakalpojumu un preču sadārdzinājumu, tad Latvijā tas pārtikas cenu pieaugumu ietekmēs tiešā veidā," viņa saka.

 

„Diemžēl, jāatzīst, ka vārdi par cukuru kā delikatesi var kļūt aktuāli arī Latvijā. Statistikas rādītāji liecina, ka, kaut arī Latvijas ekonomika pakāpeniski atveseļojas, paralēli ir novērojama arvien lielāka nevienādība iedzīvotāju ienākumos. Un mazāk turīgāku cilvēku pirktspēja inflācijas apstākļos arvien samazinās, kas tiešām var ietekmēt regulāri pērkamās pārtikas klāsta samazinājumu. Tas, savukārt, pirmkārt notiek uz dārgākas vai uzturā mazāk nepieciešamas pārtikas: ne tikai uz gaļas, augļu, siera, bet arī uz saldumu rēķina," secina O. Ertuganova.

 

Prognozē 10-20% lielu cenu pieaugumu
„Cenu lēciens nesākās 1. janvārī, bet jau pagājušā gada otrajā pusē. Vienkārši process turpinās un pieaugumu vēl iedeva izmainītā PVN likme," uzskata ekonomikas doktore un Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe.

 

Viņa atzīst, ka cenu kāpums pasaulē šogad tiešām tiek prognozēts un tas noteikti ietekmēs arī Latviju. „Latvija kā ES dalībvalsts ir globālā lauksaimniecības preču un pārtikas produktu tirgus sastāvdaļa. Pasaulē iepriekšējais gads bija ar daudzām dabas katastrofām dažādos pasaules reģionos - plūdi Polijā un Pakistānā, sausums Krievijā. Tātad kopumā ir saražots mazāk, bet patēriņš pasaulē ir pieaudzis. Globālais imports pērn palielinājies par 15% salīdzinājumā ar 2009. gadu. Graudu cenas šajā periodā ir augstākās pēdējo trīs gadu laikā, piena produktu cenas ir būtiski pieaugušas, degvielas un citu resursu cenas turpina palielināties, tātad arī cenas veikalos palielināsies. Latvijā cenu pieaugumu ierobežos iedzīvotāju zemā pirktspēja, tāpēc cenu kāpums nebūs mērāms reizēs, bet par apmēram 10-20% pirmā pusgada laikā," prognozē I. Gulbe.

 

Viņa pareģoto cukura cenas palielināšanos saista n tikai ar to, ka cukura un jēlcukura cenas pasaules biržās pastāvīgi palielinās. „Cenu pieauguma cēlonis ir nepietiekamais piedāvājums šobrīd un tuvējā nākotnē. Piedāvājuma samazinājumu izraisa nelabvēlīgie laika apstākļi vairākās nozīmīgās ražotājvalstīs - Brazīlijā, Indijā, Krievijā, Pakistānā. Jēlcukura un cukura cenas Ņujorkas biržā kopš 2004. gada ir pieaugušas četras reizes. Turpretī Eiropas valstīs kopš 2003. gada cukura mazumtirdzniecības cenu virzība praktiski nav saistīta ar pasaules cenu tendencēm. Vairākās valstīs cukura cenas attiecīgajā laika periodā pat ir nedaudz samazinājušās, citās pieaugušas. Jāņem vērā , ka ES cukura tirgus ir aizsargāts ar ievedmuitas tarifiem, ražošana ir kvotēta un imports ir apmēram 5% no kopējā patēriņa," skaidro speciāliste. Tomēr arī Latvijā ir jārēķinās ar nelielu cukura cenu kāpumu mazumtirdzniecībā, bet cukura garšu tuvākajos gados gan nevajadzēs aizmirst," pasmaida I. Gulbe.

 

Šokējošās cenas var novest līdz nemieriem
„Jau kopš 2009. gada pārtikas un citu izejvielu cenas pasaules biržās ir būtiski pieaugušas, kā rezultātā ar augstākām pārtikas preču cenām un lielākiem izdevumiem par pārtiku jāsaskaras patērētājiem visā pasaulē, turklāt prognozes nav iepriecinošas, jo cenu pieaugums var turpināties," esmaja.lv pauda AS „SEB banka" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

 

Viņš skaidro: „Pārtikas izejvielu cenu pieaugumu pasaulē ietekmē vairāki faktori. Pirmkārt, pieaugošais pasaules iedzīvotāju skaits, kā rezultātā aug pieprasījums pēc pārtikas, otrkārt, pēdējā gada laikā dažādu pārtikas kultūras ražu negatīvi ietekmējuši ne pārāk labvēlīgie laika apstākļi (karstums, lietavas utt.), treškārt, dārgāks kļuvis arī pats ražošanas process, sadārdzinoties degvielai un citām izejvielām. ASV un citu valstu realizētā naudas iepludināšana ekonomikā veicinājusi izejvielu, tajā skaitā pārtikas un energoresursu cenu strauju kāpumu, jo šī nauda aizgājusi uz preču biržām, nevis tikusi ieguldīta ražošanā un jaunu darba vietu radīšanā. Patlaban izejvielu cenas sasniegušas augstu līmeni un tālāks pārtikas izejvielu, naftas un citu energoresursu cenu kāpums palielina risku, ka iespējams pārtikas produktu vai energoresursu cenu šoks, kas var apdraudēt globālās ekonomikas izaugsmi un arī izraisīt nemierus nabadzīgākajās pasaules valstīs. Jautājumu par pārtikas cenām var nākties risināt globālā līmenī, piemēram, G20 valstu vadītāju līmenī, tajā skaitā, diskutējot par jautājumiem, kas saistīti ar protekcionismu."

 

E. Rudzītis piekrīt, ka Latvijā pārtikas cenas šogad varētu turpināt palielināties: „Bāzes scenārija gadījumā vidējais pārtikas cenu pieaugums varētu būt 6%. Protams, būs preču grupas, kas sadārdzināsies vairāk, bet citām precēm cenas var saglabāties nemainīgas. Ja patērētāji pārtikas preču cenu kāpumu izjūt negatīvi, jo var atļauties nopirkt mazāku daudzumu pārtikas un daļai nākas atteikties no pilnvērtīga pārtikas produktu klāsta, tad cenu pieauguma rezultātā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem savukārt ir iespējas gūt lielākus ienākumus."

Pievieno komentāru

ES un Latvija