Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Grieķijas niķi grauj Eiropas stabilitāti

Kad bankrotēs Grieķija? Vai sabruks eirozona? Kā Latviju ietekmē un ietekmēs nestabilitāte Eiropas Savienībā (ES)? Šie un līdzīgi jautājumi nu jau nodarbina ne vien ES amatpersonas, bet lielu daļu visu savienības dalībvalstu iedzīvotāju. Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barozu šonedēļ gan mierināja, ka Grieķijas defolts netiks pieļauts un to panākt būs iespējams, visiem kopīgi sniedzot palīdzīgu roku grieķiem. Taču - cik ilgi dalībvalstis būs gatavas palīdzēt pašapmierinātajai dienvidu zemei, kuras iedzīvotāji nu jau nepārtraukti protestē un par taupību negrib pat dzirdēt? Defolts - parastais vai akurātais?

Lai gan EK paziņojusi, ka palīdzēs ikvienai grūtības nonākušai ES valstij, tostarp Grieķijai, veco savienības dalībvalstu politiķi ir skeptiski par izredzēm glābt Grieķiju. Bijušais Lielbritānijas finanšu ministrs Elisters Dārlings intervijā britu kanālam "Sky News" norādījis - Grieķijas defolts ir neizbēgams un pie tā vainojami Eiropas valstu līderi, kas krīzei šajā valstī ļāvuši "vilkties tik ilgi".


Arī Vācijas ekonomikas ministrs Filips Reslers uzskata, ka Eiropa vairs nevar izslēgt Grieķijas "akurāta defolta" iespēju, kas nozīmē, ka "krīzes skartās valsts funkcionēšanas spēju atjaunošana, iespējama, uz laiku ierobežojot tās suverēnās tiesības. Tādēļ, lai izvairītos no Grieķijai līdzīgas situācijas citās dalībvalstīs, viņš aicina ieviest automātiskas sankcijas pret valstīm, kas atkārtoti pārkāpj ES nosacījumus parādu un deficīta jomā. Interesanti, ka šajā pat laikā Vācijas finanšu ministrija izvērtē arī divus scenārijus Grieķijas bankrota gadījumam. Pirmajā no tiem valsts paliktu eirozonā, bet otrajā - no jauna ieviestu savu nacionālo valūtu drahmu.


Tikmēr vienkāršam ierindas pilsonim neizprotama šķiet situācija, kurā kāda no ES dalībvalstīm ir vienlīdzīgāka nekā citas, par dažādiem pārkāpumiem soda vietā saņemot miljardiem eiro lielu palīdzību, kā tas ir gadījumā ar Grieķiju, kad eirozonas līderi vasarā tās glābšanai vienojās izstrādāt 159 miljardu eiro (111,75 latu) vērtu plānu.

 

Glābiet - mums pienākas

Atgādināšu, ka Grieķijas ārējais parāds ir aptuveni 350 miljardi eiro, turklāt valsts ilgstoši tērējusi vairāk nekā spējusi nopelnīt. Kaut vai daudz apspriestā situācija ar "dzīvajiem miroņiem" jeb mirušajiem pensionāriem, kuru bērni par viņu nāvi nav ziņojuši, gadiem turpinot saņemt vecāku pensijas un "uzpūšot" no valsts budžeta nepieciešamo līdzekļu apjomu. Grieķis uzskata - viss taču ir kārtībā un viņam šī nauda pienākas. Arī ES krāpšanu grieķi uzskata par normālu parādību. Diez vai Latvijā būtu iespējama situācija, kad gadiem ilgi par ES līdzekļiem darbotos vides fonds, kas sargā jau vairāk nekā pirms 30 gadiem ižzuvušu, tātad neeksistējošu ezeru.


Kāpēc grieķiem to visu piedod un ļauj darīt, kas ienāk prātā? Ekonomists Uldis Osis norāda - tādēļ, ka šī valsts ir eirozonā un tās bankrots varētu šo zonu iznīcināt. "Redziet, grieķi pret taupīšanu protestē, metot akmeņus logos un rīkojot masveida streikus. Protams, arī mēs tā varētu, tikai tad mums pateiktu - dariet, ko gribat, jūs neesat eirozonā un mēs jums nepalīdzēsim. Grieķi eirozonā ir, tādēļ ES satraucas par tās stabilitāti un dara visu, lai Grieķija izķepurotos no krīzes, " uzsver U.Osis. Viņš arī piebilst, ka latviešu protests ir daudz nopietnāks: "Grieķa logā mestais akmens, protestējot pret jostas savilkšanu, nav tik sāpīgs solis, kā latvieša sakravātais čemodāns ceļam uz citu valsti."

 

Nauda var aptrūkties

Vai tas, ka ES ievērojamas naudas summas nu būs jāvelta Grieķijas glābšanai nozīmē, ka nākotnē nedz Latvija, nedz citas dalībvalstis nevarēs cerēt uz finanšu palielinājumu kādās būtiskās nozarēs - Latvijā, piemēram, tiešmaksājumos lauksaimniekiem?


Andris Strazds, Nordea Vecākais ekonomists: "Aizdevumiem finanšu grūtībās nonākušajām ES valstīm netiek izmantota nauda no ES budžeta, līdz ar to par tiešmaksājumiem pieejamās naudas kopējā apjoma samazināšanos nav jāuztraucas. Taču vienlaikus ir skaidrs, ka panākt Latvijai lielāku tiešmaksājumu apjomu par Eiropas Komisijas piedāvāto nebūs viegli, jo tas būtu iespējams tikai uz to dalībvalstu rēķina, kuras šobrīd saņem tiešmaksājumus, kas ir stipri lielāki par vidējo - tām tādā gadījumā maksājumi samazinātos straujāk. Skaidrs, ka šīs valstis pretosies lielākam samazinājumam."


Ekonomists Uldis Osis ir pārliecināts, ka krīze Grieķijā ir tikai puzles gabaliņš pasaules ekonomikas notikumos, kurā krasāk izpaužas globālā mērogā notiekoši procesi. "Ja līdz šim problēmas bija ASV un ES, tad nu jau ražošanas un eksporta apjomi samazinās arī Ķīnā, kura visu laiku bijusi lielākais spēlētājs, kas uzturēja aktivitātes pasaules ekonomikā. Interesanti, ka Eiropa un Amerika vienojušās par savastarpēji izslēdzošu pasākumu īstenošanu krīzes pārvarēšanai. Manuprāt ir ļoti sarežģīti, ja ne neiespējami turpināt visaptverošu finanšu konsolidāciju visās valstīs vienlaikus garantējot vismaz minimālu ekonomikas attīstības iespēju," uzskata U.Osis.


Eiropas Savienībai Grieķijas glābšana prasīs virkni pasākumu, kas situāciju ES iekšienē padarīs tikai saspringtāku. Lēmums norakstīt pusi no Grieķijas parādiem, pamatīgi ietekmēs, piemēram, Francijas un Itālijas, kā arī to valstu bankas, kuras finansē Vidusjūras reģionu. Lai tās varētu sekmīgi strādāt tālāk, būs jāpalielina banku kapitāls, lai kompensētu zudušos kredītus. Tas, savukārt, palielinās ES iekšējo saistību apjomu. Eksperti atzīst - tad ES būs tāda situācija, kādu Latvija jau pieredzēja - bankas kredītus neizsniegs nemaz, vai dos tikai atsevišķiem, pavisam drošiem projektiem. Tādējādi tiks veicināta kopējā ekonomikas stagnācija, jo it visam pietrūks finansējuma. Atgādināšu, ka arī Starptautiskais valūtas fonds jau norādījis, ka tam var nepietikt līdzekļu visu glābjamo atbalstam.

 

Ziemeļu-Dienvidu Eiropa

EK prezidents Žozē Manuels Barozu norādījis, ka pat federālu valstu savienības piekritējiem pagaidām jāsamierinās ar esošo savienību un kopīgi jāpalīdz krīzē nonākušajiem. Tomēr publiskajā telpā joprojām tiek apspriesta iespējamā ES sadalīšanās divās daļās - Ziemeļu un Dienvidu. Šādas, pagaidām spekulācijas, īstenošanos dzīvē neizslēdz arī eksperti.


U.Osis: "Jau sen tiek runāts par pārāk lielām atšķirībām Vidusjūras valstu, kā arī Ziemeļvalstu un Vācijas "smilšu kastēs".Tieši tādēļ šāda Ziemeļu un Dienvidu bloka izveidošanās nemaz tik nereāla nešķiet. Vēl jo vairāk tādēļ, ka piemēram, Grieķijas glābšana galvenokārt atkarīga no Vācijas nostājas. Lai gan tā runā par eirozonas saglābšanu, palīdzot Grieķijai, jautājums ir - cik ilgi vācu vēlētājs un nodokļu maksātājs būs gatavs maksāt par grieķu kļūdām? Šāda situācija var novest pie iedzīvotāju protestiem. Iespējams, ka bundestāgs tieši to arī gaida, jo tad būs iemesls pateikt - mēs vairs nevaram to finansēt, jo cilvēki to negrib".


Tādēļ ekonomists ir arī pārliecināts, ka Latvijai nebūtu izmisīgi jāsteidz iestāties eirozonā - tas būtu darāms vienīgi tad, ja ES izstrādātu vienotu un stingru monetāro un fiskālo politiku.

 

„Jo īpaši būtiska ir vienota fiskālā politikā savienības iekšienē, jo nepietiek tikai ar minimāliem standartiem vai PVN likmju definējumu. Tas viss netraucē arī tagad piemērot atšķirīgu PVN," norāda U.Osis.

 

„"ES jāizstrādā vienotas nodokļu likmes, aprēķina likmes, jānosaka vienoti standarti. Pretējā gadījumā - visā ES audzē līkus gurķus, bet Latvijā - taisnus. Manuprāt, kamēr nav šīs vienotās fiskālās politikas, Latvija nevar atļauties tādu greznību kā iestāšanās eirozonā," norāda ekonomists.


Briselē pieņemtajam lēmumam par eiro kursa stabilizēšanu var būt tieša saistība ar degvielas cenu Rīgā un citviet Latvijā. Eksperti brīdina - ja Grieķijas krīzes dēļ eiro vērtība turpinās samazināties, ir iespējams degvielas cenas kāpums.

Pievieno komentāru

ES un Latvija