Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Kaitīgās vielas cilvēka ķermenī

Lielās Talkas noslēguma seminārā tika stāstīts par cilvēki mijiedarbību ar vidi, kā arī dažādu vielu, ko lietojam ikdienā, ietekmi uz mūsu organismu. Tādēļ šoreiz sniegšu jums pārskatu par dakteres Ilzes Aizsilnieces stāstīto, kas visnotaļ ir svarīgi mūsu ikdienas dzīvei un veselībai.

Piemēram, polibromētie difenilēteri (PBDE) ir atrodami materiālos ar augstu ugunsdrošību. Šī viela ātri uzkrājas cilvēka ķermenī un rada augšanas, attīstības problēmas laboratorijas dzīvniekiem. Būtiski ir nededzināt vielas, kas satur PBDE.


Savukārt ftalāti ir plaši pielietoti. Tos pievieno plastmasai, lai tā būtu elastīga, drēbju skalotājiem, gaisa atsvaidzinātājiem un losjoniem, lai būtu pareiza konsistence. Laboratorijas dzīvniekiem ftalāti izraisa seksuālās attīstības traucējumus un spermoģenēzi. Pētījumos ir dati, ka šīs ķīmiskās vielas ļoti ietekmē arī vīriešus, īpaši zēnus viņu agrīnajās attīstības stadijās.


Pesticīdi var veicināt astmas attīstību, neiroloģiskas problēmas, attīstības problēmas cilvēka auglim (pēc pesticīdu masīvas izkaisīšanas kara laikā Vjetnamā bērni dzima bez acīm), imunoloģiskas un spermoģenēzes problēmas.

 

Perfluoroktāna savienojumus (PFA) izmanto, lai virsmas būtu izturīgas pret dažādiem šķidrumiem (neveidotos traipi) un pret mehāniskiem bojājumiem. Savienojumus izmanto arī nepiedegošo pannu virsmām. PFA ir kancerogēna iedarbība. Polihlorinētie bifenili (PCB) ir nedegošās brīnumvielas, kuras izmanto kā izolācijas materiālus gan temperatūras izolēšanai, gan elektrisko vadu izolēšanai. Tie diemžēl ir lēni sabrūkoši, uzkrājas dabā, kā arī cilvēka un dzīvnieku šūnās. PCB ir kancerogēna iedarbība un tie bojā aknas.

 

Dioksīni ir tik pat toksiski kā PCB, rodas industriālas darbības un dedzināšanas rezultātā. Tie nokļūst augos un mājlopu audos piesārņotajās teritorijās un nonāk cilvēka ķermenī kopā ar pārtikas produktiem (bijušais Ukrainas prezidents saindējās ar dioksīniem, kas radīja nopietnas ādas izmaiņas). Dioksīni rada augļa attīstības defektus un ir kancerogēni.

 

Bisfenoli padara plastmasu cietāku un izturīgāku. Bisfenols A ir mākslīgs estrogēns, kas ar laiku nonāk plastmasa pudelē vai traukā esošajos produktos vai ūdenī. Kā mākslīgs estrogēns tas ietekmē abu dzimumu augļu attīstību, tas var veicināt krūts un prostatas audzēju.


Veca krāsa satur svinu. Treknajās zivīs var būt dzīvsudrabs. No vasaras lievenis var saturēt arsēnu un hromu. Šie metāli var dažādi iedarboties uz cilvēku, bet īpaši bīstami tie ir bērniem. Ja metāli nokļūst bērna organismā, tie var izraisīt attīstības traucējumus.


Triklozāns ir hlorfenola atvasinājums, kuru lieto zobu pastās, ziepēs un mazgājamajos līdzekļos. 2002.gadā Zviedrijā veiktajā pētījumā tika atklāts, ka 60 % sievietēm, kuras baroja bērnus ar krūti, pienā bija triklozāns. Triklozāns nonākot ūdenī saules iedarbības rezultātā pārvēršas dioksīnā. Tam ir potenciāli kancerogēna iedarbība.

 

Parabēni ir vielas, kurus izmanto kā konservantus pārtikā un kosmētikas vielās Cilvēka ķermenis uzsūc parabēnus caur ādu. Astoņas stundas pēc kontakta ar ādu 60% metilparabēna, 40% etilparabēna un 20 % propilparabēna šķērso ādas barjeru. (International Journal of Cosmetic Science. 29(5):361-367, October 2007 Pedersen, S. 1; Marra, F.; Nicoli, S.; Santi, P). Parabēni var uzkrāties organismā, galvenokārt taukaudos. Tiem ir estrogēna iedarbība (sieviešu hormona iedarbība); parabēni ir konstatēti krūts vēža šūnās.

 

Ko darīt, lai izvairītos no šīm vielām? Nededzināt priekšmetus, kuri satur ķīmiskas vielas. Padomāt vai labāk lietot plastmasu, vai keramikas/stikla traukus pārtikas uzglabāšanai. Atcerēties, ka alumīnija traukos nevajag gatavot skābus produktus. Atcerēties, ka nepiedegošās pannas ar bojātu virsmu var izdalīt perfluoroktānu, kam ir kancerogēna iedarbība. Pēc iespējas mazāk izmantot ķimikālijas ikdienā.

Pievieno komentāru

ES un Latvija