Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Kaķīts mans, zaķīts mans...

Rotaļlietas bieži izrādās bīstamas, tomēr vecāki par to drošumu neuztraucas. Kad maciņā jāskaita katrs santīms, bet bērns neliekas mierā un vēlas tieši "šito rozā mašīnīti", nekas cits neatliek, kā reizēm piekrist viņa vēlmēm un nopirkt kāroto. Taču nez vai daudzām māmiņām rodas aizdomas par to, ka spēļmantiņa varētu kļūt bīstama viņas lolojumam.

Pieaugušie neizvērtē
Patērētāju tiesību sargi (PTAC) atzīst - vecāki līdz šim vispār nav interesējušies par rotaļlietu drošumu. To vairāk darot uzņēmēji, kas vēlas pārliecināties par preču kvalitāti. "Visbiežāk patērētāji sūdzas par rotaļlietām piemītošu noturīgu, spēcīgu ķīmisku smaku. Šādu sūdzību par rotaļlietu drošumu gadā ir vidēji 5", stāsta PTAC patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde. "Taču tas, ka rotaļlietai ir specifiska ķīmiska smaka ne vienmēr liecina, ka prece ir kaitīga un var radīt ķīmisku apdraudējumu. Tā piemēram, 2008.gadā PTAC saņēma sūdzību par grīdas puzli, kurai ir noturīga, spēcīga ķīmiska smaka un kas, iespējams, ir kaitīga veselībai. Minētā grīdas puzle tika nodota ekspertīzei. Testēšanas laboratorijas slēdzienā neatbilstības netika konstatētas", piebilst I.Žunde.  

Savukārt pērn dažādas pakāpes bīstamības rotaļlietas PTAC konstatējis 24 gadījumos. Koka puzle, no kuras krīt skabargas un velkams rotaļu pūķis, kam atdalās smailes uz muguras, radot iespēju aizrīties un nosmakt. Mobilais rotaļu telefons, kura zvana skaļums krietni pārsniedz pieļauto normu un apdraud bērna dzirdi, kā arī rotaļu vilcieniņš, kura krāsojums rada ķīmiskas saindēšanas risku, jo pārsniegta pieļaujamā diizononilftalāta koncentrācija. Galvenokārt šīs rotaļlietas nākušas no Polijas un Ķīnas, taču ir arī Vācijā un Honkongā ražotas preces.

 

I.Žunde: "2007.gadā no 49 ekspertīzes veikšanai nodotajiem preču paraugiem 22 neatbilda drošuma būtiskajām prasībām, 2008.gadā tika testēti 44 rotaļlietu paraugi - 21 no tiem bija neatbilstošs (6 - ķīmiskās īpašības, 15 mehāniskās īpašības). Savukārt, 2009.gadā testējām 62 rotaļlietu paraugus, no kuriem 20 neatbilda mehānisko īpašību prasībām, bet 4 ķīmisko īpašību prasībām. Jāsecina, ka joprojām Latvijas tirgū ir daudz nedrošu rotaļlietu un stabila dinamika uz labo pusi diemžēl nav novērojama."


Ņemot vērā to, ka rotaļlietas bīstamību var noteikt vienīgi laboratoriski, PTAC aicina iedzīvotājus ziņot par rotaļlietām, kas radījušas traumas, vai varētu būt bīstamas bērna veselībai un dzīvībai.

 

ES prasības palīdz
Lai gan par CE zīmi preces marķējumā, kas apliecina to, ka tā izgatavota atbilstoši noteiktajiem drošības standartiem, esmu dzirdējusi un uz precēm pat ievērojusi, tomēr līdz šim īpaši nepētīju to esamību uz katra produkta. Taču pavisam nesen, lūkojoties Rīgā esošā veikala "China Town" plauktos, atturējos no vēlmes iegādāties krāsainas un puķaini košas plastikāta sulas glāzes savam mazajam rakarim. Viens iemesls - uz šīm glāzēm nebija CE zīmes, bet otrs - tās smirdēja pēc kaut kā ķīmiska.

 

Kopš atrodamies ES, rotaļlietu ražotājiem kvalitātei jāpievērš īpaša uzmanība, jo prasības to drošumam ir ļoti striktas. Protams, vecāki ir tie, kuri pieņem gala lēmumu - pirkt vai nē kādu rotaļlietu. Tomēr der ieskatīties, vai tā paredzēta konkrēta vecuma bērnam, kad ražotājam jānorāda uz iepakojuma. Turklāt, ja nepieciešams, jānorāda rotaļlietas lietotāja vecuma ierobežojums un prasība to lietot tikai pieaugušo uzraudzībā.

 

Ne reizi vien nācies redzēt, ka mazulis pat viņa vecumam domāto mantiņu salauž jau otrajā dienā pēc nopirkšanas, vai tā neiztur bērna rotaļu intensitāti. Lai gan ES noteikts, ka rotaļlietas uzbūvei un īpašībām jābūt drošām, iespējams, jaunajai paaudzei ir savi ieskati par to, kas ir droša un izturīga mantiņa. Taču viens gan ir skaidrs - rotaļlietām jāatbilst higiēnas un sanitārajām prasībām, un tās nedrīkst izraisīt infekcijas slimības vai saindēšanos.

 

Izvēloties spēļmantiņu, jāpārliecinās, vai tās šķautnes, auklas un stiprinājumi nerada iespēju gūt fiziskas traumas. Savukārt mazuļiem, jaunākiem par 36 mēnešiem, jāmeklē rotaļlietas, kuru daļas ir tik lielas, ka tās nevar norīt, vai, nedod Dievs, atskrūvēt un norīt kādu bateriju, kas draud pat ar letālām sekām.

 

Esmu dzirdējusi savas paziņas ķiķinām par uzrakstu uz rotaļlietu iepakojuma, ka tas nav domāts, lai rotaļātos - to taču saprotot katrs, uzskata manas paziņas. Tomēr šāds atgādinājums lieku reizi noder, jo mazuļiem šīs čaukstošās un grabošās iesaiņojuma kastes vai plēves šķiet lieliskas mantas. Taču bezkaislīgā statistika ik gadu ziņo par kādu gadījumu, kad pusotru gadu vecs, vai pat jaunāks bērns, uzmaucis sev galvā šādu celofāna iepakojumu un - nosmacis.

 

Bērniem patīk visur kāpt, ielīst un paslēpties. Te noder rotaļlietas, kuras palīdz to darīt - tuneļi, mājiņas, labirinti. Taču, tos pērkot, jāpārliecinās, vai rotaļlietai, kurā iespējams iekļūt iekšā, ir arī izeja, bet pats galvenais - cik viegli to atvērt no iekšpuses. Vērojot trīsgadniekus, kas aizrautīgi riņķo pa pagalmu elektromocīšos vai auto, nevilšus esmu domājusi, vai viņi paspēs laikus apstāties? Izpētot braucamrīkus tuvāk secināju - ES prasību pēc iebūvētas viegli darbināmas bremzēšanas sistēmas lielākā daļa ražotāju izpildījuši godam. Viens pedālis braukšanai, otrs, lai apstātos - mazulim ir skaidrs jau pēc pirmajām pāris braukšanas reizēm.

 

Tomēr visvairāk vecākus uztrauc tas, lai rotaļlietā nebūtu bīstamu ķīmisku vielu. Lūk, kuras no tām ir pilnībā aizliegts izmantot ES - ftalāts (DEHP); dibutilftalāts (DBP), benzilbutilftalāts (BBP), diizononilftalāts (DINP). Šie trīs atzīti par visbīstamākajiem. Savukārt diizodecilftalāts (DIDP), dinoktilftalāts (DNOP) var izraisīt alerģiskas saslimšanas, astmu un pat vēzi. Atgādināšu, ka ftalāts jeb mīkstinātājs tiek izmantots dažādu preču ražošanā, bet bērnu precēs tas pēdējos gados ir pilnībā aizliegts jebkurā vecumā.

 

Kā izvairīties no bīstamām rotaļlietām:

• iegādājieties ES ražotu preci un noteikti meklējiet norādi uz ražotājvalsti;


• nepērciet lētāko un Ķīnā ražotu preci;


• sekojiet, lai rotaļlieta atbilstu bērna vecumam un rūpīgi pārbaudiet, vai mazulim nav iespēju aizrīties ar kādu sīku detaļu, sapīties vados, vai iedzert kādu šķidrumu;

 

• pieprasiet, lai visi uzraksti būtu valsts valodā;


• ja prece jau pa gabalu smird pēc ķīmijas - nepērciet to;


• izvēloties plastmasas rotaļlietas un bērnu pirkstiņkrāsas, skatieties lai to sastāvā nebūtu nekādu ftalātu vai citu ķīmisku vielu;


• pārbaudiet rotaļlietu skaļumu, jo pārāk skaļas mantas bojā bērna dzirdi;


• izvēlēties dabīga koka nelakotas vai ar kvalitatīvu laku un krāsu apstrādātas koka rotaļlietas;


• ja mantiņa krāsota - ar samitrinātu pirkstu var pārliecināties, vai krāsojums ir noturīgs;


www.ptac.gov.lv mājaslapā uzziniet, kuras rotaļlietas ir aizliegtas, pārbaudiet mājās jau esošās un nedrošās izmetiet;


• rotaļlietas gatavojiet paši.

 

UZZIŅA
par bīstamām rotaļlietām ziņojiet:


• pa PTAC tālruni 67388639


• sūtot ziņu uz e-pastu: drosums@ptac.gov.lv


• aizpildot noteiktu formu PTAC mājas lapā.

Pievieno komentāru

ES un Latvija