Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: kam valstis tērēs ES naudu

Topošais Eiropas Savienības (ES) budžets 2014. – 2020. gadam ir pietiekami interesanta un svarīga tēma, lai sarunu par to turpinātu. Nauda, kā labi zināms, ir vienīgais politikas īstenošanas līdzeklis; runas par prioritātēm, ja tām neseko finanses, ir vien labas gribas apliecinājumi, bet sliktākā gadījumā prasta vēlētāju mānīšana. Lai ES valstis atgrieztos uz izaugsmes ceļa un pelnītu vairāk, vajadzīgas investīcijas zinātnē, infrastruktūrā, energoefektivitātē vai atbalstā maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Tās ir jomas, kurās ar pašu valstu nacionālajiem budžetiem nepietiek.

Tādēļ atbalsts zinātnei un inovācijām ir viena no retajām pozīcijām, kurā komisija piedāvā lielu pieaugumu (par 46%). Ir aprēķināts, ka viens eiro, ieguldīts zinātnē, palielina rūpniecības produkta vērtību par 7 – 14 eiro. To apstiprina arī Somijas 90. gadu krīzes mācība, kad valdība samazināja izdevumus visās nozarēs, izņemot šo. Domājams, tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pasaules finanšu krīzi Somija pārcieta tik viegli.

Latvijā atgriežas stabilitāte, un tagad ir vajadzīga izaugsme. Fiskālā disciplīna rada stabilitāti, bet izaugsmi var veicināt ieguldījumi zinātnē, augstākajā izglītībā un infrastruktūrā, tāpat arī atbalsts MVU.

 

Visskaļāk izskanējušie viedokļi sakarā ar komisijas priekšlikumu jaunajam ES budžetam vedina domāt, ka tieši no maksājumiem, ko par katru hektāru saņem zemnieki, ir atkarīga Latvijas lauku nākotne. Laukos dzīvo trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, bet lauksaimniecībā strādā tikai katrs piektais lauku iedzīvotājs. Viņu dzīves apstākļus ne tuvu nenosaka tikai par hektāru saņemtie eiro. Zemniekiem noteikti vajadzīgi arī labi ceļi, kas nodrošinātu piekļuvi pilsētai, iespēja tajā saņemt sociālos pakalpojumus.

 

Lauksaimniecībai ES budžeta projektā joprojām paredzēts plānot vairāk par trešdaļu visas ES naudas (36,2%). Tā ir milzīga nauda no mūsu visu kabatām, tāpēc diskusijas par prioritātēm šīs naudas izlietošanā ir ļoti svarīgas, taču sarunās par ES budžeta prioritātēm nākamajiem gadiem vismaz tikpat svarīgs kā atbalsts zemniekiem ir arī jautājums par Latvijas lauku reģioniem un ekonomikas attīstībai akūti nepieciešamo finansējumu. Un to Latvija var saņemt no ES kohēzijas politikas aploksnes. Ar šo finansējumu var atrisināt tādus jautājumus kā reģiona pilsētu attīstība, atbalsts uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai, ceļu, ostu vai dzelzceļa infrastruktūra. ES budžeta projektā kohēzijas politikai ieplānoti gandrīz 37%. Tāpēc reģionu, pašvaldību lielāka iesaistīšanās diskusijā par topošo ES budžetu būtu ļoti apsveicama.

Pievieno komentāru

ES un Latvija