Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Kāpjot pāri eiro žogam

Eiro ieviešana Igaunijā no jauna ir uzjundījusi diskusijas arī Latvijā - kad mēs varētu ieviest eiro, vai tas vispār ir vajadzīgs un vai eiro pašlaik nerada vairāk problēmu nekā ieguvumu. „Vai valsts, kas ievieš eiro, garantēti attīstās sekmīgi? Vai Igaunija pašlaik attīstās sekmīgi? Nē!" Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā diskusiju ciklā „Sarunas par Eiropas nākotni pie kafijas tases", kas regulāri tiek rīkots ES māja, sacīja ekonomists SIA „Primekss" valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs. Taču ir arī eksperti, kuri atgādina, ka eiro ieviešana tieši ienes papildu stabilitāti ekonomikā un dod jaunu impulsu investīciju piesaistei un līdz ar to arī ekonomikas attīstībai.

Taču, lai ko arī daudzie eksperti pašlaik teiktu par eiro, ir skaidrs, ka Latvijai pirms tam ir jāpārkāpj pāri Māstrihtas kritēriju žogam, kas definē skaidras prasības attiecībā uz valsts parāda apmēru, budžeta deficītu, inflāciju un valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmēm jeb naudas apmēru, kas valstij ir jāmaksā par savu parādu. Turklāt šie kritēriji attiecas arī uz eiro zonā jau esošajām valstīm un - kā pašlaik redzams - no problēmām tās nepasargāja, jo vienkārši daudzviet tie netika ievēroti. Un līdz ar to patlaban eiro zona ir daudz būtiskāka jautājuma priekšā - varbūt Māstrihtas kritēriji to pašreizējā veidolā nemaz nav nepieciešami vai arī tiem jābūt citādiem? Turklāt - vai maz šo kritēriju izpilde būs garantija tam, ka valsts ekonomika līdz ar to noteikti atradīsies spožā stāvoklī.  

Veiksmes zeme Igaunija

Igaunija daudz ko ir izdarījusi daudz prātīgāk nekā Latvija vai Lietuva, un pirmām kārtām tas attiecas uz bezdeficīta budžetu un uzkrājumu veidošanu laikos, kad ekonomikā valdīja izaugsme. Tas igauņiem ļāva, neraugoties uz ekonomikas krīzi, izpildīt Māstrihtas kritēriju, kas prasa, lai budžeta deficīts nepārsniedz 3% no iekšzemes kopprodukta. Turklāt tieši krīzes laiks palīdzēja igauņiem pārvarēt vēl vienu āķīgu kritēriju, pret kuru Baltijas valstis paklupa iepriekšējā mēģinājumā ieviest visām eiro 2008.gadā, proti, inflāciju. Krīzes laiks apturēja arī cenu kāpumu - līdz ar to Igaunija bez problēmām iekļāvās prasītajā inflācijas līmenī.

 

Tomēr vai Māstrihtas kritēriji garantē to, ka ekonomika attīstās sekmīgi? Diemžēl kopējā Eiropas valūta nav burvju nūjiņa, kas atrisina ekonomikas problēmas. Igaunijā krītas patērētāju noskaņojuma indeksi, un galvenais iemesls ir tas, ka daudzi Igaunijas iedzīvotāji nav pārliecināti, ka izdosies saglabāt darbu.

Savukārt kā būtiskas ilgtermiņa problēmas daudzi eksperti min sabiedrības novecošanos, kura līdzi nes problēmas darba tirgū un sociālajā sistēmā, kā arī lielo Igaunijas atkarību no Eiropas Savienības fondu naudas, kas savukārt nozīmē, ka jebkuras negatīvas izmaiņas kopējā savienības politikā būtiski ietekmēs Igaunijas budžetu un ekonomiku.

 

Arī Igaunijas Valsts audita birojs savā ikgadējā ziņojumā ir atzinis, ka nesenā krīze Igaunijas valsti faktiski ir pārsteigusi nesagatavotu. Turklāt, lai arī ir izdevies izdarīt visu, lai, neraugoties uz dižķibeli, ieviestu eiro, pēc auditoru domām, joprojām nav skaidra cena, ko tas maksās Igaunijas ekonomikai.

„Igauņiem savā vietā ir ekonomikas svarīgie rādītāji - viņi nodrošināja budžeta pārpalikumu, kad tas bija iespējams, veica daudz lielākas reformas sabiedriskajā sektorā, un tas viņiem pašlaik ļauj būt labākā formā. Tomēr es nedomāju, ka viņiem būtu daudz efektīvāka biznesa attīstības stratēģija. Ja mēs paskatāmies uz Igaunijas eksporta struktūru vai tiešo ārvalstu investīciju piesaisti, tad nekādu būtisku atšķirību ar Latviju vai Lietuvu nav. Arī igauņiem šajā ziņā daudz kas vēl ir jādara," iepriekš uzsvēra Hārvarda biznesa augstskolas profesors Kristians Ketels.

 

Kritēriju revīzija

Līdz ar to daudzi pašlaik jautā, vai Māstrihtas kritēriji tomēr nebūtu jāpārskata, proti, tie ir orientēti uz valsts finanšu stabilitāti, bet nesenā krīze pierādīja, ka daudz kur problēmas nāca no citas puses - pārspīlētas privātpersonu un uzņēmumu kreditēšanas. Otra aktuāla problēma - kritēriji ir ļoti laba lieta, bet kā piespiest valstis tos ievērot tad, kad tās jau ir eiro zonā?

 

Atsaucoties uz tēlaino piemēru, ka iekļaušanās eiro zonā ir līdzīga biļetes iegādei uz bēdīgi slaveno kuģi „Titāniks", ekonomists Ošlejs saka: „"Titāniks" jau nebija slikts kuģis - savā laikā pat labākais. Vienkārši uz tā nebija izstrādāts krīzes risināšanas mehānisms. Proti, trūka glābšanas laivu un pietiekami viens no otra nebija nodalīti kuģa sektori, līdz ar to, rodoties sūcei, ūdens ieplūda no vienas kuģa daļas tālāk otrā. Līdzīgi ir ar eiro." Viņš diskusijā uzsvēra, ka ES valstīs ir pārāk atšķirīgas ekonomikas, lai to problēmas varētu risināt ar vienu un to pašu valūtas mehānismu. Arī kopējais Eiropas Savienības budžets, kas atrodas Eiropas Komisijas rīcībā, ir nepietiekams, lai spētu sniegt būtisku palīdzību vienai vai divām problēmās nonākušām valstīm. Līdz ar to pašlaik ir izveidota naudas ūnija, bet nav skaidras sistēmas, kā rīkoties problēmu gadījumā, kā tas ir valstīm ar suverēnām valūtām.

 

Tam gan nepiekrīt Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja Sanita Bajāre, sakot, ka eiro zonu labāk būtu salīdzināt ar automašīnu parku. „Ja kāds nemāk braukt un sadedzina „Mercedess" motoru, tas jau nenozīmē, ka „Mercedess" ir slikta mašīna. Turklāt ikvienu mašīnu ir iespējams salabot," diskusijas laikā uzsvēra Eiro projekta vadītāja, norādot, ka Māstrihtas kritēriji parāda valsts attīstības ilgtspēju. Arī krīze nebūtu jāuzskata par katastrofu, jo jebkurām problēmām var atrast risinājumu.

 

Par to, vai būtu vērts ķerties pie Māstrihtas kritēriju revīzijas un vai tas ļautu nākotnē risināt eiro zonas problēmas, vienotības nav arī Eiropas Savienībā. Tostarp līdz šim Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas vadība nav paudusi publisku atbalstu idejām, ka būtu jāpārskata Māstrihtas kritēriji.

 

Eiro zonā pulks var neaugt

Tikmēr Igaunija labu laiku varētu palikt pēdējā no jaunajām ES valstīm, kas ir pievienojusies eiro zonai. Lielākās Austrumeiropas ekonomikas - Polija un Čehija - visai skaidri ir paziņojušas, ka eiro nemaz netaisās ieviest, kamēr nebūs skaidrības par eiro zonas nākotni un tagadējās zonas valstis pašas nespēs izpildīt Māstrihtas kritērijus.

 

„Mēs neizpildām kritērijus. Tomēr tiesa ir arī tas, ka, pirms mēs jutīsimies gatavi iestāties, eiro zonai pašai ir jāatrisina daudzi institucionāli jautājumi," paziņoja Polijas finanšu ministrs Jaceks Rostovskis. Arī Čehijas premjers Petrs Nekašs uzsvēra, ka Čehija nesteigsies ar Māstrihtas kritēriju izpildi un pagaidīs, lai eiro reģions stabilizējas un šī valūta Čehijai spēj dot vairāk par tagad apgrozībā esošo čehu kronu.

Latvija un Lietuva par savu eiro ieviešanas mērķi pašlaik ir noteikušas 2014.gadu. Tomēr Latvijā jau arī atskan runas, ka eiro varētu ieviest 2015.gadā.

 

Līdz šim laikam Latvijai ir jārēķinās ar divām galvenajām problēmām, kas ir saistītas ar Māstrihtas kritērijiem. Pirmā ir saistīta ar inflāciju - ja ekonomika attīstīsies pietiekami strauji, un uz to cer daudzi Latvijas uzņēmēji un iedzīvotāji, tad neizbēgams būs arī cenu pieaugums. Līdz ar to Latvija var nonākt turpat, kur pirms savulaik cerētās eiro ieviešanas 2008.gadā - inflācija būs augstāka nekā Māstrihtas kritērijos paredzētais līmenis.

 

Otra potenciālā problēma ir saistīta ar valsts parādu un maksu par tā apkalpošanu jeb ilgtermiņa procentu likmēm. Pašlaik Latvija ir saņēmusi apjomīgu Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu, kas turklāt ir arī lēts. Tomēr to agrāk vai vēlāk vajadzēs pārfinansēt finanšu tirgos, kur jau būs pavisam citas procentu likmes. Tikmēr krīzes sniegtā mācība un starptautisko aizdevēju spiediens veikt budžeta konsolidāciju ļauj cerēt, ka vismaz budžeta deficīta apmērs Latvijai tuvākajā nākotnē lielas galvassāpes nesagādās.

 

Māstrihtas kritēriju izpilde

 

Kritērijs 2008.gadā

Latvijas izpilde 2008.gadā

Kritērijs 2009.gadā

Latvijas izpilde 2009.gadā

Kritērijs 2010.gadā

Latvijas izpilde 2010.gadā

Budžeta bilance (% pret IKP)

-3

-4,2

-3

-10,5

-3

dati vēl nav aprēķināti

Valdības parāds (% pret IKP)

60

19,7

60

36,7

60

dati vēl nav aprēķināti

Pēdējo 12 mēnešu vidējā gada inflācija (%)

4,1

15,3

1,5

3,3

2,4

-1,2

Valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likme (%)

6,24

6,43

5,93

12,36

5,2

10,34


- Piektais Māstrihtas kritērijs ir fiksēts valūtas kurss pret eiro un vismaz divu gadu dalība Valūtas kursa mehānismā II. Latvijai fiksēts valūtas kurss pret eiro un dalība Valūtas kursa mehānismā II ir kopš 2005. gada.

Dati: Latvijas Bankas

Pievieno komentāru

ES un Latvija