Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Katrā ciemā būvēt baseinus un stadionus par ES naudu vairs nevarēs

Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumi Latvijas teritorijā līdz šim nav sadalījušies pareizi - mazu novadu kabatās reizēm ticis vairāk latu nekā attīstības centros, kur patiesi būtu jāaudzē muskuļi, liekot lietā arī ES līdzekļus, uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vēlas dot iespēju attīstīties arī mazajiem lauku novadiem. Finanšu sadalījumam nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam jāmainās, pārliecināti abu pušu eksperti.

ES fondu līdzekļi ir viens no veidiem, kā palīdzēt attīstīties Latvijas reģioniem un novērst Rīgas kā ūdensgalvas efektu. Tajā pašā laikā ir neizbēgama cilvēku tiekšanās pēc augstākas dzīves kvalitātes, kuru šobrīd var sniegt Rīga, Pierīga un lielās pilsētas, bet nākotnē pievilcīgākiem jākļūst arī pārējiem attīstības centriem, kuriem palīdzēt attīstīties var ES fondu līdzekļi.  

Attīstības centru loģika

Vislielāko ES fondu finansējumu uz vienu iedzīvotāju laika posmā no 2007. - 2011. gadam saņēmis nelielais Ērgļu novads - teju tūkstoš latu uz vienu iedzīvotāju, kamēr Liepājas un Daugavpils iedzīvotāji ES naudas klātbūtni jutuši pat desmit reizes mazāk. Tieši attīstot attīstības centrus, Latvija varētu cerēt uz līdzsvarotu reģionālo attīstību, esmaja.lv norāda Raivis Bremšmits, VARAM Valsts attīstības plānošanas departamenta direktors. Ilgtspējīgas attīstības stratēģija „Latvija 2030", kas Saeimā apstiprināta pērn, paredz, ka attīstības centriem jābūt reģionu izaugsmes virzītājiem. Nacionālās attīstības centri būs Rīga, kā arī pārējās lielās pilsētas, savukārt par reģionālajiem attīstības centriem uzskatāmi bijušo rajonu centri, kā arī Sigulda, Smiltene un Līvāni- kopumā 20.


VARAM uzskata, ka atbalstu nepieciešams sniegt koncentrētāk, taču „no līdz šim apgūtā ES fondu finansējuma redzam, ka patiesībā tas nekur nav koncentrējies, bet ir ļoti sadrumstalots. Šobrīd diemžēl nav tā, ka finansējums koncentrētos attīstības centros, tieši tāpēc jau ir nepieciešami attīstības centri. Skaidrs, ka lielākā uzņēmējdarbības aktivitāte nenotiks mazajos novados, bet tieši lielākajos attīstības centros, kur pieejami resursi," klāsta R Bremšmits.

 

Tādēļ lielākajai atbalsta daļai jākoncentrējas, piemēram, attīstības centrā Jelgavā, nevis Varakļānos, kur ir neliels iedzīvotāju skaits. „Negribētu nonākt pie galējības - visu naudu lielajiem, bet mazajiem pilnīgi neko. Tāpat [mazajos novados] ir jābūt atbalstam, jānodrošina pienācīgs pakalpojumu līmenis katrā apdzīvotā vietā. Nevaram aizvērt ciet visas valsts iestādes un tās salikt tikai dažās pilsētās. Nedrīkst rasties pārmērības," saka R. Bremšmits, jo izvēle neesot nogremdēt lauku pašvaldības, bet gan attīstīt Latviju kopumā.


Lai īstenotu iecerei par atbilstošu ES naudas izlietojumu, VARAM vēlas ieviest atbalsta kvotēšanu. „Lai mazā apdzīvotā vietā, piemēram, nebūvētu lielus stadionus, baseinus, sporta zāles u.tml., jābūt saprātīgam atbalsta apjomam. Mēs to izvērtētu un noteiktu kvotas. Protams, uzņēmējdarbības infrastruktūra pamatā jākoncentrē ap lielajiem centriem, tāpat kvalitatīvi ceļi nepieciešami, lai no novadiem varētu labi sasniegt attīstības centrus, kā arī jāattīsta pakalpojumi," skaidro R. Bremšmits.


Līdz šim iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Latvijas reģionos ir bijis krasi atšķirīgs - Rīgas reģionā tas ir divarpus reizes augstāks nekā Latgalē, liecina VARAM apkopotā informācija. Iedzīvotāju pieauguma tendence vērojama tikai ap Rīgu, kamēr laukos iedzīvotāju skaits samazinās. Piemēram, Garkalnes un Mārupes novados Pierīgā iedzīvotāju skaits audzis vismaz par 25%, kamēr Viļakas un Baltinavā sarucis par 10-15%. Tāpat lielākie ES fondu ieguldījumi nodarbinātības, uzņēmējdarbības un infrastruktūras uzlabošanas programmās bijuši Rīgas reģionā. Izvērtējot dažādus aspektus, ES naudas izlietojuma aina Latvijas teritorijā ir visai raiba, tādēļ VARAM cer, ka policentriska attīstība tomēr dotu cerības arī lauku izaugsmei.

 

LPS: ES naudai jāstimulē arī mazie novadi

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākajam padomniekam Mārim Pūķim esmaja.lv vaicāja, vai ES nauda palīdzēs dabūt cilvēkus atpakaļ uz laukiem, ja pilsētas un bijušo rajonu centrus pasludināsim par attīstības centriem, uzskatot tos par prioritāriem ES līdzekļu piesaistē? M. Pūķis norāda, ka šāda pieeja nav nekas jauns - policentriskuma ideja Vācijā bijusi jau 19. gadsimta beigās, Latvijā tā ir aktuāls temats kopš 2005. gada, kad tapa Nacionālās attīstības plāns.

 

„Tā ir tikai viena no teorijām. Mūsdienīgi centri var piesaistīt darbaspēku - tas ir labi. Taču līdz šim Latvijas gadījumā reģionālās atšķirības nevis samazinājās, bet pieauga tā rezultātā. LPS uzskatām, ka visiem pienākas attīstība. Nenormāla ir situācija, ka daudzas teritorijas no ES fondiem neko daudz nevar dabūt, bet pašām attīstīties ir grūti, jo līdzekļu pašvaldībām nav," uzskata M. Pūķis.

 

Jau 1700 deputāti no Latvijas pašvaldībām atbalstījuši LPS rezolūciju „Par attīstības vadības principu maiņu", aicinot Saeimu un Ministru kabinetu nākamā ES budžeta ietvaros vismaz trešo daļu no finanšu resursiem pielietot saskaņā ar pašu pašvaldību patstāvīgi izvēlētiem projektiem.


Pēc M. Pūķa domām, līdz šim valdība piedāvājusi projektus, kas pašvaldībām ir relatīvi nesvarīgi.

 

„Pašvaldības vairs nav ar mieru vienkārši izšķērdēt ES līdzekļus, kā tas bijis līdz šim. Atsevišķi katrā teritorijā ir labāk redzams, kas uz vietas ir nepieciešams. 20 gadus mēs darbojamies „pa vecam" un tā rezultātā, ministrijām ir lielas problēmas ar ES fondiem, ne velti ar to apgūšanu klājas tik gausi."


VARAM ierosinājumi Ludzā dzīvojošam cilvēkam, kur nenotiek liela attīstība, dotu iespēju strādāt blakus esošajā reģionālajā attīstības centrā Rēzeknē, kur ir ar ES naudas palīdzību attīstīta uzņēmējdarbības infrastruktūra.

 

M. Pūķis bilst, ka „tas nav vienīgais veids - var attīstīt visas tās lietas arī Ludzā. Latgalē vispār vajadzētu pēc iespējas vērt vaļā robežu. Lai Krievijas un Baltkrievijas iedzīvotājiem sniegt tādus pakalpojumus, ko viņi tai pusē nevar saņemt. Tur ir milzīgas iespējas - kaut vai akvaparkus taisīt. Viens variants ir nabadzīgajiem novadiem pamest naudiņu, lai viņi var izdzīvot, bet tas nav perspektīvi, tad jaunieši vienalga aizbrauks. Labāk būtu katrā vietā radīt tādas ražotnes un tādas iespējas, lai cilvēkiem būtu interesanti dzīvot laukos."

Pievieno komentāru

ES un Latvija