Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Latvija, Eiropa noveco, ko tālāk?

Statistika liecina, ka darbspējīgo iedzīvotāju skaits Eiropas Savienības valstīs, sākot ar 2012.gadu, sāks sarukt. Uz vienu pensionāru vidēji ir četri strādājošie, bet drīz tie varētu būt divi vai pat viens. Savukārt iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums turpina pieaugt, vēl vairāk palielinot vecu cilvēku īpatsvaru.

Eksperti aprēķinājuši, ka līdz 2025.gadam katrs sešpadsmitais Eiropas Savienības iedzīvotājs būs pārsniedzis 80 gadu robežu. Savukārt Latvijā tiek prognozēts, ka līdz 2060.gadam par 65 gadiem vecāko skaits sasniegs trešdaļu no visiem valsts iedzīvotājiem. Jau pašlaik Latvijā pensionāri veido piekto daļu no kopējā iedzīvotāju skaita. Var prognozēt, cik ātri pieaugs sociālā budžeta iztrūkums. Variantu nav daudz: pensiju samazināšana vai pensijas vecuma palielināšana. Aizņemšanās no pamatbudžeta nozīmētu vēl lielāku nodokļu slogu strādājošajiem, vēl lielāku nodokļu nemaksāšanas un izceļošanas veicināšanu. Runa plašākā nozīmē jau nav par pensijām. Runa ir par sabiedrības pastāvēšanu, veselību. Kļūst acīm redzams: pensiju reforma ir nepieciešama.


Tā kā pensija veciem cilvēkiem visbiežāk ir galvenais iztikas līdzekļu avots, tās apmēram jābūt pietiekamam vismaz izdzīvošanai. Atliek vienīgais variants: pensionēšanās vecuma paaugstināšana. Par spīti protestiem vairāku Eiropas valstu valdības pensijas vecumu jau paaugstinājušas, citas to plāno.
Jau 2002.gadā Eiropas Savienības valstis saprata un lēma, ka 65 gadi ir vēlamais pensionēšanās vecums. Pērn, apzinoties krīzes sekas un Eiropas Savienības valstu ekonomiku konkurētspēju nodrošināšanas riskus, Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu pensionēšanās vecumu paaugstināt. Tā kā sociālā politika ir katras dalībvalsts pašas lemšanā, šis priekšlikums ir tikai ieteikums. Tomēr tas parāda situācijas nopietnību: sociālie budžeti slodzi vairs netur. Latvijas valdība plāno, sākot ar 2016.gadu, katru gadu paaugstināt pensionēšanās vecumu par pusgadu, līdz 2021.gadā tas sasniegs 65 gadus.


Saprotams, var rūgti pasmaidīt par šiem skaitļiem, atceroties vidējo dzīves ilgumu Latvijā. Taču atcerēties vajadzētu arī to, kāpēc šis vidējais dzīves ilgums ir tik mazs: izņemiet no statistikas vecāku nevērības dēļ noslīkušos, sadegušos un citādi bojā gājušos bērnus, atskaitiet dzērumā bojā gājušos vīriešus, atskaitiet tos, kas savu veselību paši bendē visos iespējamos veidos, un statistikas aina kļūs pavisam cita.


Tad kā panākt līdzsvaru starp darba dzīvi un aiziešanu pensijā, kā palielināt ekonomiski aktīvas un veselīgas dzīves ilgumu? Izglītība, sociālā sistēma, veselības politika - no tām ir atkarīga rītdiena un valsts nākotne. Iespēja strādāt mājās, darba laika nosacījumu dažādošana, mūžizglītība ir daži risinājumi. Mēs ieejam citādā rītdienā - kādā, tas jau ir cits jautājums.

Pievieno komentāru

ES un Latvija