Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Liela daļa iedzīvotāju naudu "krāj zeķē" vai nekrāj nemaz

Uzkrāšanas kultūra Latvijā joprojām ir zīdaiņu autiņos, esmaja.lv atzīst SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Latvija būtiski atpaliek ne tikai no attīstītajām Rietumvalstīm, uzkrājumu veidošanā un budžeta plānošanā Latvija netiek līdzi arī Austrumeiropas valstīm, piemēram, Čehijai vai Polijai, tāpat Baltijā finanšu uzkrājumu veidošanā esam pēdējā vietā. Zaudējot ienākumus, ģimenes no iekrātajiem līdzekļiem varētu iztikt tikai pusotru mēnesi, secināts "Naudas plānošanas centra" un SKDS pētījumā. Kāpēc tā un kādi mīti iesakņojušies sabiedrībā par naudas krāšanu, esmaja.lv vaicāja banku nozares speciālistiem.

Žigulim sakrāt mācējām, tagad - no rokas mutē
Edmunda Rudzīša komentārs par to, ka Latvijas iedzīvotāji kūtri veido uzkrājumus, ir skarbs. „Iemesls, kādēļ netiek veidoti uzkrājumi, ir salīdzinoši zemais ienākumu līmenis un lielais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits - daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo no rokas mutē." Tajā pašā laikā E. Rudzītis norāda, ka cilvēku prātos iesakņojies mīts, ka naudas uzkrājumus var veikt tikai bagātie un jo lielāki ienākumi, jo lielākas iespējas uzkrāt.  

„Latvijā pirms vairāk nekā divdesmit gadiem naudas krāšana bija ikdienas sastāvdaļa, ko var izskaidrot ar preču deficītu un faktisku kredītu nepieejamību, kad pie žiguļa un citām precēm varēja tikt tikai vispirms sakrājot naudu. Sekoja deviņdesmito gadu sākuma hiperinflācija, naudas reforma un banku krīze, kas daudziem asociējas ar negatīvu pieredzi uzkrāšanas ziņā, līdz ar to nav bijusi pozitīva vēsturiskā pieredze, kas tiktu nodota no paaudzes uz paaudzi," klāsta E. Rudzītis.

 

„Latvijā dominē skaidra nauda „zeķē" vai nauda norēķinu kontā, bet salīdzinoši maz tiek izmantoti citi finanšu instrumenti un ilgtermiņa ieguldījumi, ko var skaidrot arī ar dominējošo īstermiņa skatījumu, jo iedzīvotāji neplāno tālāku nākotni un neaizdomājas par to, ar kādiem tēriņiem nāksies saskarties nākotnē," rezumē E. Rudzītis.

 

„Līdz pensijai jau nenodzīvošu"
Reinis Jansons, Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs vērš uzmanību uz to, ka liela barjera krāšanai ir nepietiekamās finansiālās iespējas vai cilvēku sajūta par tām.

 

„Ir liela daļa Latvijas iedzīvotāju, kam tīri objektīvi šobrīd nav iespēju veidot uzkrājumus, bet ir arī tādi, kas nevēlas vai neredz iespēju pārvērtēt savus izdevumus," viņš atzīst.

 

R. Jansons rosina sākt no vienkāršām pozīcijām, piemēram, ikdienas tēriņiem, un līdz pat dzīves vietas pārvērtēšanai.

 

„Barjera ir vēlme meklēt iemeslus nekrāt, nevis otrādi. Iedzīvotājiem liekas, ka, pārvērtējot ikdienas paradumus, viņi šķietami būs spiesti atteikties vairāk, nekā nākotnē iegūs. Šāda pieeja ir maldīga, jo, piemēram, dzīvot pensijā ar pusi no tā, kas tev šodien ir, būs ievērojami grūtāk, un atteikties vajadzēs vēl no daudz vairāk. Pastāv arī ļoti izplatīts mīts „līdz pensijai jau nenodzīvošu", bet statistika liecina, ka iespēja sasniegt pensijas vecumu ir ievērojami lielāka, kā to nesasniegt. Turklāt saskaņā ar statistiku pensijas vecumā cilvēki dzīvo vidēji 18 gadu, kas ir ilgs laiks."

 

Kā stāsta R. Jansons, iedzīvotāji nereti domā, ka, veidojot uzkrājumus, nauda tiek atrauta no krājēja, „bet jāatceras, ka uzkrāt nav tas pats, kas maksāt rēķinus. Starpība starp nekrāšanu un krāšanu ir tik liela, cik liels ir uzkrātais kapitāls. Kopumā veidot uzkrājumus pēc būtības ir tikpat pašsaprotami, kā apmierināt cilvēka fiziskās pamatvajadzības - ēst un gulēt."

 

Nepiesaista uzkrājumu peļņa
Lai sakrātu noteiktu kapitālu ir svarīga apņemšanās regulāri atlikt noteiktu summu, kaut vai dažus procentus no saviem ienākumiem, piemēram, mēnesī atliekot kaut desmit latus, saka Armands Jaševs, Nordea uzkrājumu attīstības projektu vadītājs. Ziemeļvalstīs uzkrājumu veidošanā izplatīta „formula" ir veidot uzkrājumus vismaz trīs savu mēnešalgu apjomā, A. Jaševs atklāj.

 

„Ir situācijas, kad cilvēki saka, ka nespēj atlikt katru mēnesi regulāriem noguldījumiem. Tad ir jāpārskata savi ikdienas tērēšanas paradumi, jo, protams, bieži vien kārtējais pienākušais rēķins mazina vēlmi un pat iespējas atlikt kādu summu regulāriem uzkrājumiem. Tad ir īpaši svarīgi izdevumus pārskatīt. Rūpīgi plānojot tos, var ieplānot gan to, ka atsevišķas preces var pirkt vairumā vai var meklēt izdevīgāku piedāvājumu, piemēram sagaidot atlaides," uzskata A. Jaševs.

 

Nemotivējošā peļņa no uzkrājuma un nesabalansētie izdevumi ir faktori, kas traucē Latvijas iedzīvotājiem iekrāt naudu, atzīst eksperts. Tomēr viņš norāda, ka tradicionālie uzkrājumu veidi, piemēram, krājkonts nemaz nav domāti peļņas iegūšanai, bet gan tikai naudas uzkrāšanai.

 

„Tas var būt uzkrājums kādam lielākam pirkumam vai vienkārši drošības spilvenam nebaltām dienām. Ja cilvēks apsver peļņas iespējas, tad jādomā par nākamo līmeni, piemēram, tie var būt ieguldījumi fondos, kas vairāk domāti ilgtermiņam un sola lielāku peļņu."

Pievieno komentāru

ES un Latvija