Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: “Made in EU" vai "made in Latvia"?

Pašlepnums vai vēlēšanās būt atšķirīgam un izcelties? Kas patiesībā ir tie iemesli, kāpēc Latvijas ražotāji, neskatoties uz piederību pie Eiropas kopējās telpas, eksporta produktiem ceļavēju vēlot uz tiem uzraksta "made in Latvia"?

Uzraksts precei, ka tā ražota Eiropas Savienībā, izrādās vieš bažas un aizdomas pircējiem, un to par savu „firmas zīmi" ne labprāt izvēlas Latvijas ražotāji. „Produktam ir neapšaubāmi lielāka vērtība, ja uz tā rakstīts "made in Latvia", nekā tad, ja "made in EU". Tas ir kaut kas augstāks, pārāks," uzskata "Pure Food" valdes priekšsēdētājs Aivars Žimants. „Kas atteicas uz tām valstīm, kuras ir tālāk uz austrumiem, tad tur jāpēta, varbūt atsevišķos gadījumos lielāka vērtība ir norādei par Eiropas Savienību. Bet mēs izvēlamies "made in Latvia"."  

Vēl noteiktāks savos uzskatos ir pašmāju gaumīgi fasētu augļu un dārzeņu cukātu un citu produktu ražotājs "Nature Gift" pārstāvis Jānis Rembergs: „Ja mēs ejam uz Eiropas tirgu, tad noteikti ir jāraksta "made in Latvia". Ja mēģinām saprast, kā eiropieši domā, tad no viņu viedokļa Latvija ir kaut kas vairāk un personiskāk, nekā "made un EU". Produktam tā tiek iegūta lielāka atpazīstamība. Ja raksta EU - tas var būt no jeb kurienes, tas par vieš kādas aizdomas, kas to ražojis."

 

Iespējams, tieši tādēļ pērn bija skandāls ar Valmieras piena "Holandes sieru", kas veiklu tīklos tika pārdots lētāk. Pircēji kļuva aizdomīgi, sāka pētīt iepakojumu un izrādījās, ka uz tā ir rakstīts, ka siers "ražots Eiropas Savienībā", tā slēpjot, ka siers iepirkts Vācijā, bet gatavināts un fasēts Valmierā.

 

„Mēs eksportējam produkciju uz Lietuvu un Vāciju," stāsta SIA "Iecavnieks" tirdzniecības menedžere Ineta Gulbe. „Ikviens uz produkta var izlasīt, ka tas ražots Latvijā SIA "Iecavnieks", mēs vēl uzliekam savu zaļo karotīti. Jāņem vērā, ka Latvijas produkcija ir kvalitatīvāka, salīdzinot ar Eiropas, jo mūsu zemniekiem ir mazāk subsīdiju, līdz ar to mazāk iespēju pirkt dārgus minerālmēslus. Tātad no rapša un linsēklām iegūtā eļļa ir dabiskāka, tuvu bioloģiskās pārtikas vērtībai. Žēl, ka pie mums Latvijā tik grūti ir iegūt bioloģisko sertifikātu. Tas rada situāciju, ka Latvijas eko veikali iepērk produktus no Vācijas ar šo sertifikātu un šajos veikaliņos ir dzudz Vācijas produktu. Uzskatu, ka jebkurš Latvijas produkts - vai gaļa, vai piens vai eļļa - ir veselīgāks, nekā tas, kas ir atvests no Eiropas. Latvijas vārds nozīmē arī dabiskumu."

 

Citiem uzņēmējiem pievienojas arī rūpnīcas "MILDA KM" izpilddirektore Līga Āboliņa: „Mums pat nav ienācis prātā rakstīt citādāk, kā "ražots Latvijā", un nav ne brīdi bijusi doma slēpt izcelsmes vārdu. Prece nāk no valsts, kurā ir zaļi lauki, plaši meži un vairāk vai mazāk ir ekoloģisks produkts. "Ražots EU" ir ļoti bezpersoniski. "Ražots Latvijā" ir garants kvalitātei."

 

Internetā ir lasīti komentāri par atsevišķiem produktiem, kuri tiek pārdoti Latvijas veikalos, un to kvalitāti, jo pircēji vēlas zināt, kas īsti ražo, bet uz iepakojuma rakstīts EU. Tieši tāpat mēgināsim atcerēties, ko jautā tūristi Rīgas veikaliņos - vai tas ir "made in Latvia"?


Paskatīsimies no citas puses. Esam dzirdējuši par spāņu vīniem, itāļu kurpēm, franču smaržām vai dāņu cepumiem, bet ja nu veikalā redzētu, ka visiem produktiem kā ražotājs norādīts "made in EU"?.

 

Patiesībā pircējam tomēr interesē, kuras ir čehu, kuras itāļu, kuras poļu kurpes. Ir maz cerību, ka "made in EU" varētu būt kā ejošs brends, preču zīme mūsu mazajā Latvijā. Bezpersoniskam produktam ir mazāk izredžu tik novērtētam. Piemēram, visi esam pamanījuši, ka arvien vairāk uzrodas "Rimi Latvija" produkti, it kā RIMI brends dažādām veikalā pārdotām precēm, sākot ar tualetes papīru, brokastu pārslām, salvetēm, beidzot ar piena produktiem. Jā, daļa pērk šo produktus lētuma dēļ, tomēr patiesība ir tāda, ka pircējs lielveikalu ķēdes produkciju tās bezpersoniskuma dēļ uztver ar tādām pašām šaubām un aizdomām, kā "ražots EU". Piemēram, "Rimi" sieru, "Rimi" pienu daudz labprātāk pirktu, ja tur būtu godīgi rakstīts, ka tie ir Rīgas piena kombināta produkti.

 

Rīgā Skonto hallē "made in Latvia" dienās jau pirmajās izstādes stundās manīti Ķīnas, Nīderlandes, Krievijas un Izraēlas pārstāvji. Iespējams tieši tāpēc, ka tas nav lielveikals, kurā ir neiedomājams importa un pašmāju produktu jūklis, bet ir iespēja ieraudzīt tieši "made in Latvia".

Pievieno komentāru

ES un Latvija