Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES maksā, lai Tu (brīvprātīgi) darītu labas lietas!

Daudziem brīvprātīgais darbs asociējas ar tālām zemēm un kontinentiem, kur valda nabadzīga, slimības vai izglītības trūkums utt., taču brīvprātīgā darba jomas ir ļoti daudzveidīgas. Vēl par šo tēmu var lasīt šeit.

Pirmkārt, EBD projekti notiek arī tepat blakus kaimiņzemēs kā Igaunija un Lietuva. Otrkārt, tie ne vienmēr ir sociālās jomas projekti, jo ļoti daudz projektu ir tādās jomās kā vide, māksla, kultūra, piederība Eiropai, jaunatnes politika, brīvā laika aktivitātes, sports, mediji un komunikācijas u.c. Turklāt iespējams atrast ko piemērotu savai profesijai.  

Eiropas Brīvprātīgais darbs (EBD) ir iespēja jauniešiem doties uz kādu Eiropas valsti strādāt divus līdz 12 mēnešus kādā organizācijā bez atalgojuma, sniedzot ieguldījumu vietējā sabiedrībā un gūstot neaizmirstamu personisko pieredzi.

 

„Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras" (JSPA) mājas lapas sadaļā

http://www.jaunatne.gov.lv/projekti/eiropasbrivpratigais/, kur atrodamas arī Programmas Vadlīnijas, ir iespēja izlasīt par EBD: par iespējām, brīvprātīgā pienākumiem un tiesībām, par valstīm, uz kurām var doties utt. Tāpat arī var zvanīt un uzdot jautājumus aģentūras pārstāvjiem. Savukārt šī raksta turpinājums dos iespēju savādāk paraudzīties uz EBD, balstoties uz pašu brīvprātīgo pieredzi, kā arī uzklausot arī aģentūras padomus.

 

Kā pieteikties?

Pieteikšanās EBD un dalība tajā ir bez maksas. Kopumā EBD projektos pieteikties var visa gada garumā, taču jāņem vērā projektu iesniegšanas termiņi piecas reizes gadā. Ja piesakies līdz 1.aprīlim, tad ātrākais, kad vari doties strādāt savā projektā ir 1.jūlijs un vēlākais - 30.novembris. Tāpēc savlaicīgi sāc meklēt projektu, jo var būt tā, ka no brīža, kad izdomā pieteikties un līdz brīdim, kad sāksi strādāt projektā, var paiet vairāki mēneši. Tas viss ir atkarīgs no tā, cik laicīgi piesakies, no projekta termiņa datuma un kad sāksies pats projekts.

 

Lai atrastu savu projektu, vajag sameklēt Nosūtītājorganizāciju (NO) no Latvijas un Uzņēmējorganizāciju (UO), ielūkojies apstiprināto organizāciju datu bāzē:


http://ec.europa.eu/youth/evs/aod/hei_en.cfm. Ja meklē NO, izvēlies type of accreditation = sending un country = Latvia, bet ja vēlies sameklēt UO, attiecīgi - host organization un izvēlēto valsti. Taču projekta meklēšanas ceļi var būt visdažādākie. Datu bāzē ir dažādi meklēšanas kritēriji, taču kāds pieredzējis datu bāzes izmantotājs ieteica, ka, ja ir izvēlēta konkrēta valsts un pat darba sfēra, vislabāk izvēlēties meklētājā tikai valsti un neko citu, jo tad attiecīgi meklētājs atlasīs visus projektus un tad būs lielākas cerības atrast vairāk projektu tev interesējošā jomā šajā valstī.

 

Lasot informāciju par konkrēto projektu, nevajadzētu nobīties no tā, ka projekts jau ir sācies, jo iespējams, ka tieši tagad organizācija meklē brīvprātīgo nākamajam projekta posmam. Tāpēc sazinies ar organizāciju un noskaidro! Parasti organizācijām jāsūta CV un motivācijas vēstule. Tomēr vajadzētu pieteikties vairākiem projektiem, kas dotu lielākas izredzes, ka tevi apstiprina. Protams, ka vari vispirms meklēt UO un pēc tam atrast savu Latvijas NO. Tomēr, ja būsi jau atradis NO, tā var palīdzēt projektu meklējumos, dod padomus, izmantojot savus sakarus un sadarbības partnerus. Turklāt tā ir laba palīdzība jauniešiem no lauku pilsētām ar nelielu pieredzi interneta, attiecīgi datu bāzes izmantošanā vai saziņā ar UO. Tāpat nozīmīgi, ka Latvijā darbojas reģionālie koordinatori, kas dod iespēju jauniešiem arī dažādās Latvijas pilsētās interesēties par projektiem savā reģionā.

 

Vecums

Iespējams kāds 26 gadīgs jaunietis domā, ka iespēja strādāt EBD ir jau nokavēta, jo agrāk tiešām to bija iespēja darīt vecumā līdz 25 gadiem. Taču kopš 2007.gada EBD var piedalīties ikviens vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Turklāt īpaši tiek atbalstīta jauniešu ar īpašām vajadzībām vai ierobežotām iespējām iesaistīšana programmā. Un tiešām EBD projektos piedalās visdažādāko vecumu, profesiju un interešu pārstāvji, kuriem arī 28 gados ir iespēja ko mainīt dzīvē vai izmēģināt ko jaunu. Tāpat dažos gadījumos tiek organizēti arī grupu EBD, bet tie ir uz daudz īsāku termiņu. Taču ja vēl neesi 18 gadus vecs un nevari doties EBD, tad vari sameklēt projektus, kur var piedalīties jaunieši vecumā no 13 gadiem, jo „Jaunatne darbībā" ietver ļoti daudz projektu veidu, par kuriem vairāk var lasīt: http://www.jaunatne.gov.lv/.

 

Kāpēc?

EBD darbs sniedz jaunas prasmes un zināšanas, darba pieredzi sevi interesējošā jomā, iespēja iepazīt citas valstis cilvēkus un kultūru, apgūt valodu, palīdzēt citiem, pārbaudīt un iepazīt sevi. Taču katra brīvprātīgā piedzīvojums ir unikāls un atšķirīgs, ko nosaka cilvēka personība un iemesli, kāpēc jaunietis to dara, kā viņš strādā un kā pavada brīvo laiku projekta laikā. Šajā pieredzē ir daudzas pievienotās vērtības, kas sniedz neatņemamu personisko pieredzi, kas daudzu atmiņās paliek ilgi vai pat uz mūžu.

Būtiski ir atcerēties, ka EBD var veikt tikai vienu reizi mūžā, ja neesi jaunietis ar īpašām vajadzībām un ierobežotām iespējām, tāpēc svarīgi ir pārdomāt, kā tieši šo iespēju izmantot. Piesakoties projektam, nozīmīga ir motivācija un sev izvirzītie mērķi, lai lietderīgi izmantotu projektā pavadīto laiku savai personiskajai izaugsmei.

 

Iemesli, lai dodos brīvprātīgajā darbā, tik tiešām ir visdažādākie: pēc skolas beigšanas nav skaidrības, ko gribas mācīties tālāk, tāpēc gribas laiku pārdomām; apnicis darbs un gribas atelpu no lielās darba rutīnas; vienkārši ir vēlme izmēģinās ko jaunu; interese pabūt citā zemē, iepazīt citu kultūru un iemācīties valodu; vēlme izmēģināt jomu, kuru pēc tam varētu studēt; kamēr jauns un nav nopietnu saistību, jāizmēģina piedāvātā iespēja; vai vienkārši „pazust" uz no savas valsts un vecākiem uz laiku. Ir dzirdēts stāsts, ka viena meitene mērķtiecīgi devās uz Portugāli, lai atrastu vīru un apprecētos, un tas viņai tiešām esot izdevies. Taču, lai kādi arī nebūtu iemesli, šiem cilvēkiem ir daudz kas kopīgs, tostarp „nemateriāls" aicinājums, jo par šo darbu neviens nesaņem algu, un mūsdienās ne katrs ir gatavs uz to „parakstīties".

 

Viss par brīvu?

„Es strādāju par brīvu, es jums dodu!" nebūtu pareizais veids kā uztvert EBD. Brīvprātīgais tiešām nesaņem atalgojumu, taču viņam tiek segti visi izdevumi, kas saistīti ar viņa projektu: ceļa un uzturēšanās izdevumi (dzīves vieta un pārtika), apdrošināšana, darbam nepieciešamā apmācība un valodas kursi, kā arī personīgiem tēriņiem neliela kabatas nauda, kuras apjoms ir atkarīgs no valsts, kurā EBD notiek.

 

Iespējams ir tādi, kas domā, ka brīvprātīgais darbs ir tikai atpūta, jo no brīvas gribas dari to, ko vēlies, taču jāapzinās, ka projekta ietvaros uzņemies saistības un pienākumus, tomēr tajā pat laikā jāatceras, ka esi brīvprātīgo statusā, kas nozīmē, ka neesi algots darbinieks.

 

Kas gan par to visu maksā? EBD finansē Eiropas Komisija. Ja aplūko tāmes, tad summas uz vienu brīvprātīgo var būt pat vairākos tūkstošos eiro. Kristīna Lukjanska no Latvijas, kas devās strādāt uz Portugāli, stāsta, ka kopējā tāmē viņas dalībai 6 mēnešu projektā, ietverot ceļa izmaksas, pirms aizbraukšanas sagatavošanās izdevumus, uzturēšanās izdevumus (pārtika un dzīves vieta), kabatas naudu, valodas kursus Eiropas Komitejai izmaksāja ap 4200 eiro, kas sanāk ap 490 LVL mēnesī. Turklāt katrs brīvprātīgais piedalās pirms aizbraukšanas apmācībā savā valstī, kā arī apmācībā paša projekta laikā, tāpat ikviens brīvprātīgais tiek nodrošināts ar apdrošināšanu, un tas viss tiek apmaksāts. Tāpēc aiz vārdu salikuma „darbs pa brīvu" slēpjas arī būtiska finansiālā puse.

 

Ne tikai Eiropas valstis

Protams, ka svarīga ir valsts izvēle un cik pats esi atvērts jaunām kultūrām. Ir cilvēki, kuri spēj adaptēties gandrīz jebkurā vidē, bet ir tādi, kuriem varētu rasties grūtības iedzīvoties citā kultūrā. Tāpēc, ja projektu izvēlies pēc jomas, svarīgi būtu apsvērt un painteresēties, kas tevi var sagaidīt tādā valstī kā, piemēram, Turcija, kas arī viena no iespējamām EBD valstīm.

 

EBD projektu administratore Liene Bigača no JSPA stāsta, ka jaunietim no Latvijas EBD kopumā ir iespēja izvēlēties vienu no 30 dažādām Eiropas valstīm, taču interesanti, ka ir arī iespēja doties uz kādu no programmas partnervalstīm, kas robežojas ar tām, piemēram, Maroku vai Ukrainu, vai daudzām citām. Taču ja vēlies doties uz kādu citu pasaules valsti, piemēram, Austrāliju, Japānu vai Zālamana salām vai citām partnervalstīm, kas programmas ietvaros noslēgusi līgumus ar ES jaunatnes jomā (aptuveni 118 valstis), tad par konkrētām iespējām jāinteresējas JSPA (vairāk informācijas par konkrētām valstīm Programmas Vadlīnijās). Arī tādā gadījumā brīvprātīgajam nav nekas jāmaksā, taču atšķiras projekta iesniegšanas procedūra, kas praktiski nozīmē, ka projekta apstiprināšana aizņem ilgāku laiku.

 

Kopumā EBD projekti (tai skaitā ar ES partnervalstīm) ir tieši neformālas izglītības projekti, kas ļoti piemērojas katra brīvprātīgā profilam - personībai un interesēm atšķirībā no citiem brīvprātīgo darbiem ārpus ES neformālās izglītības programmas „Jaunatne darbībā" projektu loka. Turklāt pētot šos citus brīvprātīgo projektus pasaulē, bieži minēts, ka brīvprātīgajam gandrīz vienmēr ir jāsedz ceļa izdevumi, kā arī daļa uzturēšanās maksas. EBD projektu gadījumā - braucējam nebūtu jātērē ne santīma.

 

Sarežģījumi!

NO un UO uzdevums ir rūpēties par tavām tiesībām un gādāt par tevi. Un realitātē tiešām ir jārēķinās, ka var būt kādi mazāki vai lielāki sarežģījumi. Tāpēc neaizmirsti, ka arī pašam jāapzinās savas tiesības un var pat nākties šad un tad „pacīnīties" par tām. Piemēram, itālietei Elīzai sava projekta laikā Portugālē bija jādzīvo mazā mazā istabā ar vēl vienu vai pat divām meitenēm, kaut organizācijai bija jānodrošina viņai atsevišķa istaba. Savukārt meitenei no Lietuvas, kura strādāja Portugālē, ļoti reti vai vispār nenotika solītie valodas kursi. Tāpat igauniete Kadri sūdzējās par dzīvošanas apstākļiem mājā, kurā dzīvoja ar citiem brīvprātīgajiem. Tāpēc „jābūt modram" par savām tiesībām - laikā jāsaņem nauda pārtikai un kabatas nauda no organizācijas puses, jāsaņem palīdzība veselības problēmu gadījumā utt.

 

Kā rīkoties situācijās, kad rodas sarežģījumi? Vajadzētu vērsties gan pie savas UO, gan NO un izrunāt šos jautājumus. Bieži vien tieši pašu iniciatīva un izpratne par savām tiesībām ļaus atrisināt problēmu. Turklāt bieži problēma slēpjas komunikācijā, ka brīvprātīgais nemaz konkrēti neinformē UO par savu problēmu. Taču ja strādājot projektā ar UO neizdodas problēmu risināt, tad labs veids, kur izklāstīt savas „bēdas", ir apmācības, kurās brīvprātīgie projekta laikā piedalās konkrētajā valstī. Ja tiešām ir kādas nopietnas neskaidrības vai problēmas, tad viņi var palīdzēt problēmu risināt jau Nacionālās aģentūras līmenī.

 

Tāpat veselības problēmu gadījumā nozīmīga ir apdrošināšana, ar kuru tiek nodrošināts katrs brīvprātīgais. Apdrošināšanas Vadlīnijas, kurās iekļauta visa informācija par apdrošināšanas polisi un pieejamo atbalstu, ir atrodamas saitē:


http://www.europeanbenefits.com. Kopumā par brīvprātīgā, NO un UO tiesībām un pienākumiem brīvprātīgo informē pašas NO un UO, tāpat arī apmācībās pirms aizbraukšanas un projektā laikā. Tāpēc interesējies par neskaidrajiem jautājumiem, izjautā un apzinies savas tiesības un, protams, savus pienākumus.

 

Tālu prom uz Āfriku..?

Svarīga ir nodarbošanās izvēle, jo īpaši izvēloties darbu sociālajā jomā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām vai darbu ar vecākiem cilvēkiem pansionātos un citos līdzīgos darbos, jo ir jaunieši, kas izvēlas šo jomu, taču patiesībā neaptver, cik morāli tas ir smagi un atbildīgi. Un būtu pat ieteicams šāda veida darbu izmēģināt vispirms Latvijā, lai izprastu, ko tas īsti nozīmē un pārliecinātos par vēlmi to darīt ilgāku laiku svešā zemē.

 

Piemēram, 22 gadus jaunais Rolands Eglītis devās uz Austrijas galvaspilsētā Vīni strādāt vienu gadu sociālajā sfērā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (fiziskām un mentālām novirzēm): „Izvēlējos šo sfēru kā izaicinājumu sev un iespēju pilnveidot sevi, apgūstot jaunas iemaņas un iegūstot sociālo pieredzi, strādājot projekta ietvaros valstī, kas šajā sfērā ir viena no attīstītākajām pasaulē. Uzskatu šo nozari kā morāli vissmagāko, atrodoties šāda tipa EBD projektā, īpaši uz ilgu termiņu. Ir ļoti nepieciešama "īpaša" motivācija, lai viss noritētu veiksmīgi, kā tas notika ar mani."

 

Daudziem brīvprātīgais darbs asociējas ar tālām zemēm un kontinentiem, kur valda nabadzīga, slimības vai izglītības trūkums utt., taču brīvprātīgā darba jomas ir ļoti daudzveidīgas. Pirmkārt, EBD projekti notiek arī tepat blakus kaimiņzemēs kā Igaunija un Lietuva. Otrkārt, tie ne vienmēr ir sociālās jomas projekti, jo ļoti daudz projektu ir tādās jomās kā vide, māksla, kultūra, piederība Eiropai, jaunatnes politika, brīvā laika aktivitātes, sports, mediji un komunikācijas u.c. Turklāt iespējams atrast ko piemērotu savai profesijai.

 

Piemēram, Ineta Želve no Latvijas devās uz kultūras organizāciju Portugālē, kur strādāja savā jomā - žurnālistikā, savukārt Ilze Balode jau nupat devusies uz Dāniju, kur strādās Roskildes mūzikas festivālā. Zane Opincāne kā savu "sapņu darbu" EBD ietvaros min darbu Vīnē, globālā mūzikas un mediju organizācijā, kas sadarbojas ar BBC, Ņujorkas Metropolitan Operu, kā arī atsevišķiem komponistiem, mūziķiem un horeogrāfiem. Organizācijas mērķis EBD ietvaros ir jauniešiem parādīt, kas notiek aiz mediju industrijas "zelta priekškara", un piedāvāt pieredzi kultūras menedžmenta jomā. Brīvprātīgā uzdevums būtu, piemēram darboties liela pasaules mūzikas industrijas gadatirgus MIDEM (Marché International du Disque et de l'Edition Musicale) organizēšanā (mājaslapas un filmu datubāzes papildināšana, newsletter veidošana u.c.).

 

Ja vēl nav konkrētas idejas par konkrētu vietu un nodarbošanos, noteikti vajag palūkoties jau pieminētajā datu bāzē un izpētīt iespējamos projektus, lai gūtu priekšstatu par iespējām. Un ikvienam, kas izlēmis doties EBD, nopietni vajag izvērtēt nodarbošanos, projekta norises vietu, tā ilgumu un izprast savu personisko motivāciju.

Pievieno komentāru

ES un Latvija