Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Mana pudele tavā dārziņā būs ieguvums tev

Mehānisms ir iedarbināts. Pēc Vispasaules zaļo darbu dienas, kura norisinājās 10. oktobrī, biedrība „homo ecos" un videi draudzīgo preču vairumtirgotājs „Green Mood" Vides Ministrijā nogādāja divu stundu laikā savāktos 500 parakstus, ar kuriem iedzīvotāji apstiprināja savu atbalstu PET pudeļu depozīta ieviešanai Latvijā.

Situācija Latvijā un citviet pasaulē
Pēdējo desmit gadu laikā plastmasas iepakojuma izmantošana mūsu valstī ir palielinājusies līdz 25% no kopējā iepakojuma apjoma. Šobrīd izlietoto iepakojumu savāc dalīto atkritumu konteineros, tomēr vairums no tā nenonāk otrreizējās pārstrādes uzņēmumos vai atkritumu apglabāšanas poligonos. No lielajās talkās savāktajiem atkritumiem 80% ir dzēriena iepakojums un visbiežāk - PET pudeles.  

PET pudeļu depozīta ieviešana nozīmētu, ka, nogādājot izlietotos iepakojumus speciālos automātos, iedzīvotāji varēs saņemt atpakaļ depozīta maksu (2,3 santīmus), kuri pirms tam būs iekļauti preces cenā. Šāda sistēma veiksmīgi darbojas daudzviet citur Eiropā, arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā. Tur ir izveidota organizācija „Eesti Pandipakend" (EPP), kura atbild par savākšanas punktu pieejamību visā valstī. Sadarbojoties ar Igaunijas Alus darītāju un bezalkoholisko dzērienu asociāciju un Bezalkoholisko dzērienu un tirgotāju asociāciju, EPP četru gadu laikā panākuši aptuveni 90% pudeļu nonākšanu pārstrādē. Jāpiebilst, ka pierobežā dzīvojošie latvieši arī labprāt izmanto dzīvesvietas priekšrocības un nodod iepakojumus otrreizējai pārstrādei Igaunijā.

 

Pavērojot Vācijas sistēmu, var secināt, ka specializētie taras nodošanas automāti ir teju katrā lielveikalā. Gandrīz visi iedzīvotāji to izmanto un kopumā pret atkritumu šķirošanu un iepakojumu otrreizēju izmantošanu attiecas ļoti nopietni. Vācijā dzīvojošie studenti, kuri regulāri atgriež izlietoto taru tās savākšanas punktos, stāsta, ka, nopērkot dzērienu, neviens no viņiem nepiedomā par tā minimāli palielināto vērtību. Savukārt, nododot iekrāto iepakojumu, reizēm tiek iegūta pavisam glīta summa. Viņi skaidro, ka tādējādi tiek atbrīvota un iztīrīta arī dzīves telpa un, protams, nodrošināta ilgāka vides saglabāšana.

 

Apkārtējo valstu pūliņi depozītsistēmas ieviešanā un popularizēšanā notikuši absolūti rezultatīvā un uzvarošā gaisotnē. Tā piemēram, 2005. gadā Dānijā atpakaļ tika iegūti 100% no izlietotās stikla taras apjoma. Šā brīža Latvijas stikla taras sistēma parāda, ka arī tai nepieciešama pamatīga renovācija - izlietotās stikla pudeles iespējams nodot mazpazīstamos būceņos, kuri bieži vien atrodas pilsētu nomalēs un, uz kuriem lielākoties mēdz doties sabiedrības pārstāvji, kuriem vairāk rūp dažu santīmu ieguve kādam alkoholiskajam dzērienam, nevis vides saglabāšana. Jāatzīst, ka stikla taras uzpirkšanas punkti nav populārākā vieta vidusmēra Latvijas iedzīvotājam, kurš vēlas atbrīvoties no izlietotā iepakojuma.

 

Iedzīvotāji ir teikuši savu vārdu
Socioloģisko pētījumu kompānijas „SKDS" maijā veiktais pētījums liecina, ka 94% Latvijas iedzīvotāju atbalsta depozīta sistēmas ieviešanu valstī. Tajā pašā laikā antroploga Roberta Ķīļa un sociologa Ginta Klāsona pētījums „Plastmasas pudeļu savākšana - Latvijas iedzīvotāju attieksme un rīcība" parāda, ka 93% iedzīvotāji uztraucas par apkārtējo vidi, tomēr gandrīz puse no aptaujātajiem - 49% atzina, ka nenestu nodot PET pudeles tām paredzētajās vietās, jo uzskata, ka ar dzērienu maksas pieaugumu viņi jau būs norēķinājušies par tukšās taras savākšanu. Rezultāti parāda abu pētījumu nonākšanu pretrunās.

 

Ielās sastaptie iedzīvotāji stāsta, ko viņi domā par PET pudeļu depozīta ieviešanu un, vai paši būtu gatavi tajā iesaistīties, pudeles nododot automātos:


Karīna, kosmetoloģe: „Jā, es atbalstu šāda veida depozītu. Cik es zinu - tās pudeles pašas laikam dārgāk izmaksās, bet es domāju, ka cilvēkiem jau būtu vienalga. Viņiem, manuprāt, nostrādātu tāds psiholoģiskais moments, ka naudu var dabūt atpakaļ. Es pati noteiktu nestu nodot."


Monta, mācās: „Es domāju, ka sen jau kaut ko tādu vajadzēja. Es pati to varbūt izmantotu mazāk, bet es zinu, ka Skandināvijas valstīs šāda sistēma pastāv jau sen, un tas mazliet atvieglo dzīvi bezpajumtniekiem. Nav arī tāds haoss uz ielām un citviet."


Jānis, students: „Protams, ka atbalstītu. Es jau tāpat šķiroju mājās atsevišķi pudeles, un, ja kaut kāda nauda nāktu no tā atpakaļ, tad jau tas ir arī izdevīgi."


Aivars, žurnālists: „Jā, atbalstu, lai nemētājas! Pilns mežs un grāvmalas ir ar pudelēm. Parādiet tikai, kur var nest nodot, un es iešu!"

 

Medaļai vienmēr ir divas puses
Pudeļu depozīta sistēmas ieviešanai ir ārkārtīgi daudz pozitīvo aspektu. Pirmkārt, kā aprēķinājuši vides organizāciju pārstāvji, šāda pudeļu atpakaļ savākšana samazinātu piesārņojuma apjomu mežos līdz pat 80%. Tas radītu otrreizējo materiālu apjomu, kuru izlietot atkārtotu produktu ražošanā, saudzējot enerģiju un nepatērējot jaunus dabas resursus, jo, kā zināms, nafta, no kuras sastāv plastmasas pudeles, ir neatjaunojams dabas resurss. Turklāt jānorāda, ka dzērienu iepakojumu cenu pieaugums varētu radīt situāciju, kad iedzīvotāji vairāk un biežāk piedomās par pudeļu atkārtotu pielietojumu arī savās mājsaimniecībās un ikdienas dzīvē, kas, patiesībā, vēl vairāk saudzētu vidi un arī cilvēku makus.

 

Šeit gan parādās ēnas puses, kas vairāk vai mazāk tieši skar dzērienu ražotājus. Kā norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs: „Ražotāji saprot, ka tas ir neizdevīgi viņiem, jo papildus ekonomiskajam spiedienam tas samazinātu produkta noietu". Viņš uzskata, ka šobrīd jāizvērtē, kura no sistēmām būtu ekonomiski izdevīgāka un efektīvāka - esošā atkritumu šķirošanas bāze vai depozīta sistēmas ieviešana. Savukārt Latvijas Zaļais punkts ir satraucies, ka depozīta sistēmas ieviešanas gadījumā jēgu zaudētu dalītā atkritumu vākšanas sistēma.

 

Vērtējot citu valstu pieredzi, gan ir skaidrs, ka dzērienu ražotāji spējuši veiksmīgi „konkurēt" ar obligāto iepakojuma depozītu. Arī iedzīvotāji pozitīvi raugās uz iespējamajām pārmaiņām vides sakopšanas un saglabāšanas jautājumā. Ekonomiskie ieguvumi un zaudējumi, iespējams, svārstīsies, tomēr tas ir dabisks process jebkura jauninājuma ieviešanas brīdī. Der atgādināt sev - kas ir svarīgāks - atbalstīt kvalitatīvākas un veselīgākas dzīves iespējas vai izmisīgi pieturēties pie pārbaudītām vērtībām un bailēm par pārmaiņu radītajām sekām, kuras, pēc visa spriežot, būtu pozitīvas. Latvijai jau ir iestaigāta taciņa iepakojuma depozīta virzienā. Atliek tikai pa to doties.

Pievieno komentāru

ES un Latvija