Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Miljards latu no ES fondiem – daudz vai daudz par maz

Latvijai no Eiropas Savienības (ES) fondiem pašreizējā plānošanas periodā (no 2007. - 2013. gadam) ir izmaksāts miljards latu. To vērtējot, ekonomiste Raita Karnīte ir skeptiska par naudas izlietojumu, savukārt sociologs Arnis Kaktiņš atsakās prognozēt, kāda būtu Latvija, ja ES fondu atbalsts nebūtu bijis pieejams. Simboliskais miljardais fondu naudas lats tērēts Bauskas pils jaunākās daļas atjaunošanai.

Bauskas pašvaldības pārstāvji ir vienisprātis - ja nebūtu iespējas saņemt finansējumu no ES fondiem, Bauskas pilsēta un novads izskatītos citādi. Kopš 2009. gadā izveidots Bauskas novads, realizācijā pastāvīgi ir ap 70 projektu. „Vieni beidzas un citi nāk klāt," atzīst Bauskas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Feldmanis.


Kā stāsta Bauskas mēra vietnieks, kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā, Bauskā un pagastos sakārtota ūdenssaimniecība un kanalizācijas sistēma, uzlabotas ielas un ceļi, attīstītas dažādas kultūras aktivitātes, tagad divās kārtās tiek rekonstruēta Bauskas pils, kam atvēlēti aptuveni 1,2 miljoni latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Tāpat noderīgas bijušas simt latu stipendijas bezdarbniekiem, vēl sakārtota izglītības iestāžu infrastruktūrā. Jau vairāki noslēgušies un šobrīd tiek gatavoti desmit jauni pieteikumi pārrobežu projektiem ar Lietuvu.


„Tā būtu cita Bauska, ja nebūtu iespējas apgūt ES fondu naudu. Bez atbalsta mēs noteikti to nebūtu paveikuši. Protams, kaut kas būtu izdarīts, taču nevar salīdzināt, cik mēs spētu, ja viss būtu jādara par pašu naudu," vērtē J. Feldmanis.

 

R. Karnīte: Miljardu varējām tērēt prātīgāk
Ekonomiste Raita Karnīte norāda, ka miljards latu nav tik liela summa, kā varētu šķist, ja summu sadala uz gadiem un salīdzina ar Latvijas valsts budžetu. „Ja miljardu izdalām uz plānošanas perioda pieciem gadiem, iznāk 200 miljoni latu gadā. Mūsu valsts budžets ir 16 miljardi latu. Te var novērtēt, cik liels ir ES fondu ieguldījums. Bez šaubām, tas ir kaut kas drusku vairāk, tā ir kaut kāda nauda. Taču, ja runājam, kā tā ir izlietota, manuprāt, tas nav noticis sevišķi efektīvi," uzskata R. Karnīte.


Pēc viņas domām, vienīgie vērā ņemamie un noderīgie ieguldījumi bijuši infrastruktūrā, lielākoties ceļu būvniecībā. „Tomēr mēs redzam, ka periods vēl nav beidzies, bet ceļi jau ir sākuši šķobīties. Pārējā nauda bijusi ļoti sadrumstalota, līdz ar to ir zudis tās izlietojuma mērķis. Nauda ir ieplūdusi un šādā nozīmē esam kaut ko ieguvuši. Tomēr liela daļa naudas atgriezusies pašā Eiropā, pērkot tehniku un materiālus, jo mēs tikpat kā neko neražojam. Uzskatu, ka fondu nauda inovācijām, uzņēmējdarbības veicināšanai, sociālajai attīstībai ir pārāk sadrumstalota," ekonomiste pauda sarunā ar esmaja.lv. „Jāatzīmē gan, ka Eiropas Sociālā fonda līdzekļi, kas tērēti bezdarba seku mīkstināšanai, protams, ir devuši kādu labumu tiem cilvēkiem, kas ir bez darba. Taču tikmēr vairākas skolas, kas remontētas par fondu naudu, šobrīd jau ir slēgtas, tāpat slimnīcas, kur par ES līdzekļiem pirktas iekārtas. Tas viss norāda - katrā konkrētā vietā fondu nauda ir devusi kādu iespaidu, bet, skatoties ilgtermiņa un attīstības griezumā, to varēja izlietot labāk. ES nauda ir ienākusi, kaut kādas pēdas tā ir atstājusi, tomēr naudu varēja daudz labāk un mērķtiecīgāk izmantot valsts attīstībā, " secina R. Karnīte.

 

A. Kaktiņš: Ierok naudu zemē un neredz
Tikmēr Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS" direktors sacīja, ka „varam tikai minēt, kas būtu, ja šis miljards nebūtu ticis izmaksāts."


„Katrā gadījumā, ja salīdzinām patreizējo situāciju ar to, uz ko bijām cerējuši, kā bijām iedomājušies, kādu efektu ES fondu naudai vajadzētu atstāt uz Latviju, pirms tā sākta maksāt, gribētos piekrist Karnītes kundzei, ka nekādu īpašu efektu jau neredz. Citiem vārdiem - varam spekulēt ar to, ka bez šīs naudas Latvija būtu vēl trīsreiz dziļākā postā kā šobrīd. Var jau būt, ka tā arī būtu," domā A. Kaktiņš. „No otras puses - skatoties uz to, cik dziļš ir patreizējais posts, ir grūti pat iedomāties, kāds varētu būt vēl dziļāks. Mans ir grūti pateikt, kā būtu, ja fondu naudas nebūtu. Katrā gadījumā tie sapņi un tās cerības, kas bija daudziem Latvijas iedzīvotājiem saistībā ar iestāšanos ES un pieejamajiem fondu līdzekļiem, līdz šim nav attaisnojušās. Par to liecina dažādu aptauju dati, kas parāda, ka iedzīvotāji par lietu norisi valstī ir diezgan vīlušies un diezgan neapmierināti." A. Kaktiņš piekrīt, ka iedzīvotāji varbūt reizēm nemaz neredz, ka tas jaunais ceļš vai tīrais dzeramais ūdens no krāna ir pieejams, pateicoties ES fondu līdzekļiem, jo pašvaldībām bez atbalsta nebūtu šādi projekti pa spēkam. „Tā ir taisnība - ja naudu ierok zemē, to neredz," vēl piebilda A. Kaktiņš.

 

Vērtē Finanšu ministrija
„No kopējā trīs miljardu latu piešķīruma 2007. - 2013. gada ES fondu plānošanas periodā projektu īstenotājiem ir izmaksāts viens miljards latu, kas ir būtiskas investīcijas Latvijas ekonomikā, ņemot vērā, ka ES fondi ir viens no svarīgākajiem finanšu instrumentiem, lai veicinātu Latvijas ekonomikas atveseļošanos," esmaja.lv norādīja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.


Kā informē Finanšu ministrijas pārstāve Baiba Meldere. Latvijai pieejamais ES fondu finansējums 2007. - 2013. gada periodā ir 3,18 miljardi latu, kas jāizmanto līdz 2015. gada beigām. Latvijā ES fondu līdzekļi tiek plānoti trīs virzienos jeb darbības programmās: „Cilvēkresursi un nodarbinātība", „Uzņēmējdarbība un inovācijas", „Infrastruktūra un pakalpojumi".


Līdz 2011.gada 31. martam kopumā ES fondu projekti apstiprināti par 2,4 miljardiem latu jeb par 78,4%, noslēgti līgumi ar finansējuma saņēmējiem par 2, 3 miljardiem latu jeb 75,2% un finansējuma saņēmējiem izmaksāti 989,2 miljoni latu jeb 31,1% no šobrīd pieejamā ES fondu finansējuma. Vislielākās summas piešķirtas transporta nozarei, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstībai, kā arī enerģētikas un vides, izglītības un zinātnes nozarēm.


Veicot ES fondu ietekmes uz Latvijas ekonomiku analīzi, kopumā novērtēts, ka ES fondiem ir pozitīva ietekme uz iekšzemes kopprodukta, darba ražīguma un nodarbinātības pieaugumu. Piemēram, katrs nodarbinātības veicināšanā ieguldītais lats radījis vairāk kā trīs latu atdevi tautsaimniecībā.
Jau iepriekš ziņots, ka Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi ES fondu progresu Latvijā, atzīstot to kā labu pat šī brīža ekonomiskajā situācijā. Eiropas Sociālā fonda apguvē Latvija uzrāda labākos rezultātus starp visām dalībvalstīm, savukārt sadarbības memorandā, kas noslēgts starp Latviju un Eiropas Komisiju, esam savas saistības izpildījusi pat par 119%. 2004. gada 1. maijā kļūstot par ES dalībvalsti, noteiktajā termiņā veiksmīgi apgūti arī pirmā perioda līdzekļi, kas bija pieejami no ES struktūrfondiem 2004. - 2006. gadā 656,7 miljonu eiro apmērā.

Pievieno komentāru

ES un Latvija