Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Mīti un patiesība par E piedevām

Ieraugot burtu E uz kāda pārtikas produkta iesaiņojuma, daudzi satrūkstas un vairumam no viņiem vienalga, kāds cipars seko aiz šī burta. Tāpat neko nevar saprast. Vēl jo vairāk, ja pašlaik ES ir atļauts lietot turpat 400 pārtikas E piedevu. Kas tad ir šis mistiskais E? Iespējams, mēs to pārvērtējam? Varbūt nenovērtējam?

Runāsim vienā valodāTomēr ne jau tikai E rada neizpratni. Arī bez tā ir vairākas lietas, ko patērētāji un ražotāji izprot katrs pēc sava prāta. Piemēram, kaut vai pamatu pamats. Kas tad īsti ir kvalitatīva pārtika? Tāpēc nereti sanāk, ka šīs divas ļaužu grupas, - patērētāji un ražotāji, pārstāvot katra savas intereses, arī runā katrs savā valodā. Bet, ja katrs runā savā valodā, tad agri vai vēlu rodas pārpratumi. Ja rodas pārpratumi, tad neizbēgami arī domstarpības. Tāpēc, lai runātu vienā valodā, vispirms noprecizēsim dažus jēdzienus. Tādā veidā, kādā tos piedāvā izprast galvenais Latvijas pārtikas produktu uzraugs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).
Vispirms, kas ir nekaitīga pārtika?
Un nekaitīga pārtika ir pārtika, kas normālos vai paredzamos lietošanas apstākļos nenodara kaitējumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi. Viss! Pārējais, ko mēs ikdienā saprotam vai gribam saprast ar nosaukumu nekaitīga pārtika ir tikai mūsu emocijas.


Tas pat s attiecas uz jēdzienu pārtikas kvalitāte. Tā ir pārtikas produkta īpašību kopums, kas nodrošina tā spēju apmierināt patērētāju vajadzības un izpaužas produkta ķīmiskajā sastāvā, fizikālajās īpašībās, izskatā, krāsā, smaržā, garšā, uzturvērtībā un nekaitīgumā cilvēka veselībai.


Visbeidzot, kas ir pārtikas higiēna, kura vistiešākā viedā saistīta ar tās kvalitāti. Tā ir pasākumu un nosacījumu kopums, kas nepieciešams, lai kontrolētu apdraudējumus un nodrošinātu pārtikas produktu derīgumu cilvēka uzturam, ņemot vērā tiem paredzēto lietošanu.


Atliek vēl vienīgi atcerēties, ka nav vis E vielas, kā sadzīvē nereti sakām, līdz ar to jau netieši tām piešķirot kaut kādu mākslīgi radītu un bīstamu substanču jēgu, jo tāda viela, nekas labs nevar būt, bet gan E piedevas. Savukārt apzīmējums E cēlies no angļu vārda "edible" - ēdams.


Tomēr jāatceras - ne viss, kas ēdams mūsu organismam nāk par labu. Un ne visu, kas ēdams, mēs ēdam. Pat, ja tas nav kaitīgs, nepieciešams ievērot zināmu distanci vai vismaz samērīgumu. Gan attiecībā un garšvielām, gan vēl vairāk un E piedevām. Jo E piedevas tomēr ir vielas, ko pašas par sevi uzturā parasti nelieto, bet tehnoloģisku apsvērumu dēļ pievieno pārtikai, lai ietekmētu tās īpašības.

No citronskābes līdz sekvestrantiem
Pārtikas piedevas nav nekas jauns vai unikāls. Vienīgi pateicoties mūsdienu tehnoloģijām un izdabājot patērētājiem (tātad mums), pieaudzis to skaits un dažādojies pielietojums.
Piemēram jau senajā Ēģiptē lietoja pārtikas krāsvielas un aromatizētājus, senajā Romā - salpetri (kālija nitrātu) medījuma saglabāšanai. Ap to pašu laiku cilvēce iepazina arī etiķi, bet pagājušajā un aizpagājušajā gadsimtā savu uzvaras gājienu sāka cepamais pulveris un citronskābe. Tomēr toreiz šajās piedevās varēja viegli orientēties, jo indivīdam tās bija pilnībā pārskatāmas. Tagad, lai orientētos nepieciešama vismaz pārtikas tehnologa izglītība.


Uzskatāmības labad piedevas iedalītas 5 lielās grupās.


1. Piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai. Konservanti un antioksidanti.


2. Piedevas garšas uzlabošanai. Saldinātāji, skābes, garšas pastiprinātā un irdinātāji - vielas, kas izdalot gāzes, palielina mīklas apjomu.

3. Piedevas produkta ārējā izskata uzlabošanai. Krāsvielas un glazētājvielas.


4. Piedevas produktu vēlamo struktūras īpašību nodrošināšanai. Apjoma palielinātāji, emulgatori, kas ļauj izveidot homonogēnu maisījumu no vairākām savstarpēji nesajaucamām vielām, emulģējošie sāļi - veicina tautu un citu sastāvdaļu vienmērīgu sadalīšanos produktā, cietinātāji, recinātāji, stabilizētāji, biezinātāji.


5. Piedevas tehnoloģisko procesu atvieglošanai. Nesējvielas, ko izmanto pārtikas piedevu, aromatizētāju, pārtikas, fermentu, uzturvielu vai citu vielu šķīdināšanai, atšķaidīšanai un izkliedēšanai. Skābuma regulētāji, pretsalipes vielas, putu dzēsēji, putu veidotāji, mitruma uzturētāji, modificētās cietes, aizsargāzes, propelenti, kas ir gāzes, kuras izspiež produktu no iepakojuma, sekvestranti - vielas, kas veido ķīmisku kompleksu ar joniem un miltu apstrādes līdzekļi.


Ikvienai pārtikas piedevai, pirms tā tiek atzīta izmantošanai, jābūt apliecinātām noteiktām noderīgām īpašībām un jāiziet rūpīga zinātniski pamatota drošuma novērtēšana. Eiropā to veic Eiropas Pārtikas nekaitīguma institūcija (EFSA), bet starptautiskā līmenī - Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) un Pasaules Veselības organizācijas (WHO) Pārtikas piedevu apvienotā ekspertu


komiteja (JECFA). Drošuma novērtējumu izstrādā, balstoties uz visa veida pieejamo toksikoloģisko informāciju, kas iegūta pētījumos ar dzīvniekiem un brīvprātīgajiem. Pētījumu dati dod iespēju noteikt to maksimālo attiecīgās viela daudzumu (NOAEL), kas cilvēka


organisma sistēmām neizsauc nevēlamu toksisku efektu. Uzticēties vai neuzticēties šiem pētījumiem un no tiem izrietošajiem secinājumiem ir katra paša ziņā.


Speciālisti uzskata, ka pārtikas piedevas nevar vērtēt tikai pozitīvi vai negatīvi. Vienmēr pastāv zināmas riska iespējas, jo patērētāji ir dažādi, tādēļ, īpaši jutīgiem cilvēkiem var rasties zināmas veselības problēmas.

Gauži vienkāršs risinājums
Vai var iztikt bez pārtikas piedevām? Principā var. Bet tādā gadījumā mēs ne tikai zaudētu lielu daļu no produktiem, ko šodien esam pieraduši lietot, bet nāktos arī atteikties no ērtiem, ierastiem to iesaiņojumiem. Savukārt daudziem produktiem ievērojami saīsinātos lietošanas termiņi un tas jau radītu jaunus riskus. Ņemot vērā, ka atsevišķus produktus vairs nevarētu tālu transportēt, samazinātos to dažādība un mēs atgrieztos pie produktu sezonalitātes, kas savukārt ēdienkarti padarītu vienveidīgāku. Daudz vairāk laika prasītu maltīšu sagatavošana. Tomēr galvenais - pārtika kļūtu nesalīdzināmi dārgāka. Tātad sāktos tik pamatīga jezga un nepatikšanas, ka visticamāk pat tie, kas tagad iestājas pret E piedevām, kategoriski pieprasītu to atgriešanos.


Labi, ja nav prātīgi attiekties, tad varbūt izvērst plašu kampaņu, kurā informēt ikvienu patērētāju par šīm E vielām? Tas, protams, ir iespējams. Tikai kāda jēga. Ja reiz runa par gandrīz 400 vielām, no kurām daudzas tik specifiskas, ka, lai saprastu to izcelsmi un pielietojumu, jābūt vismaz ķīmiķim. Turklāt diezin vai kāds ar šādu sarakstu ies uz veikalu un salīdzinās tajā rakstīto ar tekstu uz produktu marķējumu.


Tomēr izrādās - viens risinājums ir. Un kā viss ģeniālais gauži vienkāršs. To jau vistuvākajā laikā saviem klientiem grasās piedāvāt uzņēmums NP-foods produktiem ar fabrikas Laima zīmolu. Uzņēmuma sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Rita Voronkova stāsta: „Ņemot vērā, ka cilvēkiem trūkst zināšanas par šiem E, mēs pašlaik veidojam marķējumus, kas patērētājiem būs daudz saprotamāki. Piemēram rakstīsim, kā irdinātājs izmantota dzeramā soda, kas ir E500, vai skābuma regulētājs - citronskābe jeb E330. Un tamlīdzīgi. Tātad neslēpsimies aiz E, bet nosauksim attiecīgās vielas."


Jācer, ka šim piemēram sekos arī citi pārtikas ražotāji.


Raksta sagatavošanā izmantots PVD informatīvais materiāls Kas ir „E" vielas?

Pievieno komentāru

ES un Latvija