Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Nabadzības apkarošana – vai darbi tiek līdzi vārdiem?

Gads lēnām iet uz beigām un pamazām tiek „vilkts" apkopojums dažādiem gada notikumiem. Tostarp arī faktam, ka 2010. gads tika pasludināts par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Tēma ar iedvesmojošu mērķi - parādīt, cik iedarbīgi risinājumi cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību var tikt rasti visā Eiropas Savienībā (ES), ja vien mēs visi kopā esam pietiekami aktīvi ieviest pozitīvas pārmaiņas.

Arī Latvija gatava atskaitīties par paveikto un šonedēļ Rīgā notiks divi vērienīgi pasākumi - viens publisks un visiem pieejams - 28. oktobrī Centrālajā dzelzceļa stacijā „RĪGA VIENO: Cilvēki. Iespējas. Atbalsts". Otrs 29. oktobrī - konference ar valsts, pašvaldību, Latvijas un ārvalstu nevalstisko organizāciju (NVO) piedalīšanos „Veidosim kopā labāku sabiedrību visiem".  

Nabadzības apkarošanas gada laikā tiek rīkoti vairāki simti pasākumu, tostarp informētības veicināšanas kampaņas, novatoriski pasākumi, radoši solidaritātes projekti, diskusijas, konferences un konkursi, kuros tiek izcelti panākumi un popularizēti stāsti, kas saistīti ar nabadzību un sociālo atstumtību. Šie Eiropas pasākumi iesaista daudz un dažādas organizācijas, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas un organizācijas, kas aizstāv nabadzīgo iedzīvotāju intereses, kā arī sociālos partnerus un vietējās un reģionālās varas iestādes.

 

Problēma iekustināta
Saprotams, ka no malas neviens nenāks un cīņu ar nabadzību mūsu vietā nesāks. Latvijā cīņā ar nabadzību ir iesaistījusies Labklājības ministrija, NVO un labas gribas vēstnieki sadarbībā ar pašvaldībām un citām institūcijām. Kopš šī gada februāra Latvijā organizēta virkne dažādu pasākumu: diskusijas gada garumā visos Latvijas reģionos, kur dažādu institūciju un sabiedrības pārstāvji aktualizēja nabadzības un sociālās atstumtības tematiku, meklēja jaunus un inovatīvus risinājumus, kā sniegt atbalstu trūcīgiem un krīzē nonākušiem iedzīvotājiem.

 

Konferences ar mērķi identificēt piemērotākos risinājumus nabadzības un sociālās atstumtības novēršanai - viena šāda konference notika maijā, otra paredzēta 29. oktobrī. Organizēti pasākumi jauniešiem, bērniem, informatīvi semināri par iespēju iekļauties darba tirgū utt. Viens no praktiski noderīgākajiem pasākumiem ir Labklājības ministrijas izveidotā Iespēju karte - elektronisks sociāls resurss, kur iedzīvotāju ērtībai vienkopus apkopota informācija par katrā novadā, pilsētā pieejamajiem sociālajiem pakalpojumiem.

 

No malas raugoties, šķiet, ka problēma ir aktualizēta un risinājumi tiek meklēti un, cerams, ieviesti arī dzīvē.

 

Aktivitātes nabadzības novēršanai atzinīgi vērtē labklājības ministrs Uldis Augulis: „Šis gads parādīja to, ka mēs spējam mobilizēties, saprasties un atbalstīt un norādīt virzienus tiem cilvēkiem, kam šobrīd nepieciešams atbalsts, lai mēs visi nākotnē visi dzīvot labāk."

 

Savukārt EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca norāda, ka Eiropas gada pamatiecere bija parādīt solidaritāti darbībā palīdzot cīņā ar trūkumu. „Latvijā tas ir nodemonstrēts ļoti konkrēti un praktiski. Viena no šīm iespējām ir Eiropas Sociālā fonda palīdzības izmantošana. Daži piemēri - tā dēvētās 100 latu „stipendijas" , ko šogad Latvijā saņēmuši 60 tūkst. cilvēku, veicot pagaidu darbus. Skolotāju pārkvalifikācijas programma tiem, kas izglītības reformas rezultātā palika bez darba. Jaunas darba iemaņas apguvuši teju 18 tūkst. skolotāju. Riska grupa, kurā ietilpst cilvēki, kas var zaudēt darbu - arī viņu pārkvalifikācijai tika izmantoti šie līdzekļi un to izmantojuši ap 11 tūkst. cilvēku. Ir bezdarbnieku apmācības programmas, ko organizē Nodarbinātības Valsts aģentūra un tās izmantojuši ap 80 tūkst. cilvēku, lai mēģinātu atgriezties darba tirgū."

 

I.Šulca akcentē sadarbības nozīmi, jo sociālā politika no vienas puses nav visas ES kopējā politika, bet tai pat laikā tā ir kopēja atbildība gan nevalstiskajam sektoram, gan valstij, gan privātajam sektoram, lai rastu risinājumus problēmām. Būtiska nozīme ir informācijai, jo kā uzsver I. Šulca: „Cilvēki nereti pārmet - man nedod naudu, bet nereti tieši informācija ir tā, kas var palīdzēt atrast izeju."

 

NVO veicina labās prakses piemērus
„NVO loma ir ļoti būtiska visu šo pasākumu organizācijā. Tie finanšu līdzekļi, kas NVO bija pieejami iepriekšējos gados, tagad ir būtiski sarukuši. Arī ES finansējums ir diezgan ierobežots pret to vajadzību daudzumu, kas ir nepieciešams, pašvaldību līdzekļi ir ļoti ierobežoti, arī uzņēmēji vairs nevar atļauties atbalstīt. NVO strādā grūtos apstākļos, bet ar rezultātiem. Ir izveidojusies plaša sadarbība starp dažādām spēcīgām organizācijām. Ceru, ka šāda labā prakse turpināsies," saka Ineta Ielīte, Latvijas Bērnu Foruma valdes priekšsēdētāja, Eiropas gada (2010) vadības komitejas priekšsēdētāja vietniece.

 

Tieši šī gada laikā attīstījušās daudzas formālās un neformālās, kā arī privātas iniciatīvas, kuras darbojas ar mērķi palīdzēt trūkumā nonākušiem un sociāli maz aizsargātām personu grupām. Aktīvi iesaistījušās tādas organizācijas kā Latvijas Sarkanais krusts, Ziedot.lv, Palīdzēsim.lv, IMKA Latvija, Latvijas Mazturīgo atbalsta biedrība, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija Sustento un daudzas citas.

 

Centrālais notikums - pasākums stacijā
Vērienīgākais šī Eiropas gada pasākums Latvijā vēl tikai priekšā. Ar EK atbalstu 28.oktobrī tiks īstenots lielākais publiskais Eiropas gada (2010) pasākums Latvijā. Rīgā, Centrālajā stacijā visas dienas garumā no plkst.12.00 - 19.00 notiks publisks pasākums „RĪGA VIENO: Cilvēki. Iespējas. Atbalsts".

 

I. Šulca paskaidro, ka stacija ir vieta, kur ikdienā pulcējas visvairāk cilvēku no dažādiem reģioniem, tās ir kā sava veida krustceles. Galvenais šī pasākuma mērķis ir sniegt informāciju un piedāvāt palīdzību konkrēti. Te varēs iepazīties ar vairāk kā 10 dažādu NVO labo darbu praksi un saņemt konsultācijas par reālām atbalsta un palīdzības iespējām, ko cilvēks var saņemt krīzes situācijā - kur un kā saņemt pārtikas pakas, kur iegūt jaunas zināšanas un prasmes, kā palīdzēt citiem krīzes situācijās, kā uzsākt biznesu vai atrast darbu u.c. Visas dienas garumā notiks dažādu populāru mākslinieku un aicinātu viesu uzstāšanās, Latvijas Sarkanā Krusta stendā iedzīvotāji varēs ziedot ziemai nepieciešamās drēbes u.c. Stacijas laukumā būs pieejama arī bezmaksas zupas virtuve.

 

Uzsverot NVO lomu šajā pasākumā, I.Ielīte sola, ka tiks demonstrēti Iespēju kartes pakalpojumi gan organizācijām, gan iedzīvotājiem. Latvijas Bērnu foruma pārstāvji aicinās visus klātesošos parakstīties petīcijā pret bērnu nabadzību, jo Eiropas bērnu tiesību aizsardzības organizācijas vēlas, lai EK uzsāktu jaunas programmas šajā jomā. NVO informēs par saviem pakalpojumiem un iespējām, būs iespējams arī reģistrēties kādā no biedrībām.

 

„Ja ikviens atrastu kaut pusstundu šī pasākuma apmeklēšanai un katrs no tiem, kas iebraucis ar vilcienu Rīgā, pirms došanās savā ikdienas gaitās, veltīs nelielu brīdi, domāju, ka tas būs noderīgi arī visā turpmākajā dzīvē," cer I. Ielīte.

 

Latvijas Sarkanā Krusta prezidents, Eiropas gada (2010) labas gribas vēstnieks Latvijā Valdis Nagobads uzsver lielo informācijas apjomu, kas būs iegūstams šajā pasākumā: „Dažkārt dzīvē ir situācijas, kad noderīga informācija var būt svarīgāka par maizes gabalu." Viņaprāt tieši Eiropas gada laikā notiekošie pasākumi veicinājuši cilvēku atsaucību un vēlmi palīdzēt līdzcilvēkiem arī tad, ja paša rocība nebūt nav tik liela.

 

Labo darbu pogu karte
Pasākuma laikā tiks veidota lielākā pogu karte Latvijā. Ikviena poga, kas piestiprināta kartē, atzīmēs labos darbus, ko ikdienas veicam, lai palīdzētu saviem tuvākajiem vai citiem līdzcilvēkiem. Pogu karte tika atklāta jau 22. oktobrī ES mājā un pirmo pogu kartei pielika eksprezidente, tagad Eiropas gada (2010) labas gribas vēstniece Eiropā Vaira Vīķe - Freiberga.

 

„Eiropu dēvē par vienu no bagātākajiem reģioniem pasaulē, kur valda visaugstākā līmeņa solidaritāte arī līdzekļu sadales ziņā starp iedzīvotājiem. Tomēr ne jau visas valstis Eiropā ir vienā līmenī un izrādās, ka katrs sestais Eiropas iedzīvotājs dzīvo zem nabadzības līmeņa. Latvija ir viena no tām, ko krīze skārusi pietiekami skarbi kā rezultātā radušās, cerams, īstermiņa vajadzības, uz ko būtu jāreaģē pēc iespējas ātrāk. Tai pat laikā nedrīkst aizmirst par nabadzības jēdzienu kopumā. Mums būtu jārūpējas par to, lai nabadzības dzīves līmenis būtu iespējami cilvēcīgāks un atšķirtos no tā, kāds vērojams citās pasaules valstīs, kur ļaudis sastopas ar brutālu izdzīvošanu vai neizdzīvošanu," uzsvēra eksprezidente.

 

Konference risinājumu meklēšanai
Piektdien 29. oktobrī gan Latvijas Universitātes, gan ES mājas telpās notiks konference, kur tiks pārstāvētas gan Latvijas, gan Eiropas nevalstiskās organizācijas. Konferenci divas daļas - paneļdiskusija un praktiskās sesijas (darba grupas), kur pieredzē dalīsies dažādas Latvijas un ārvalstu NVO. Konferences laikā paredzēts apskatīt līdz šim vēl nebijušus risinājumus un meklēt jaunas idejas un iniciatīvas nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai. Piemēram, darba sesijās tiks skatīti tādi jautājumi kā iespējas nabadzīgo cilvēku ietekmējošo stereotipu novēršanai, ES finansējuma pieejamība, risinājumi nabadzības un sociālās atstumtības novēršanai u.c.

 

Nobeiguma vietā
Ir tikai apsveicama ikviena iniciatīva, kas jebkādā veidā stimulē uz labiem darbiem. Tajā pašā laikā jaunākie Labklājības ministrijas dati liecina, ka katru mēnesi trūcīgo skaits vidēji palielinās par 10 tūkst. cilvēkiem un kopumā valstī šobrīd ir vairāk nekā 180 tūkst. maznodrošinātu cilvēku. Turklāt tie ir oficiālie dati, jautājums, cik ir tādu, kas neiet un nereģistrējas sociālajos dienestos dažādu iemeslu pēc, un tādi, kas nevar pretendēt uz šo statusu, jo saņem dažus latus vairāk par noteikto iztikas minimuma slieksni.

 

Otrs - cik daudz cilvēku patiesībā ir dzirdējuši par šiem instrumentiem, kas pieejami nabadzības apkarošanai? Sociāli aktīvākie (mazākā daļa) noteikti, bet tie pārējie? Tantiņa vai nosalusī pārdevēja turpat blakus esošajā Centrāltirgū, skumjais vīrs ar suni stacijas tunelī un daudzi citi? „Tur augšā" jau viss notiek, ir labas idejas, ieceres, diskusijas un konferences, taču „uz zemes" ir mazliet citādāk, reālāk un grūtāk. Svarīgākais nav jautājums - kā mēs varam palīdzēt, bet gan - cik daudziem reāli varam sniegt atbalstu. Lai izdodas kaut uz mirkli apturēt cauri stacijai skrienošos, savās domās iegrimušos ļaudis, kas nez vai tā īpaši domā par tiem, kam klājas grūtāk!

Pievieno komentāru

ES un Latvija