Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Nebeidzamais stāsts - cilvēku aizbraukšana

Katrā bezizejā tomēr pastāv izeja. Tā ne reizi vien kāds saka, ja nonākam strupceļā. Šie vārdi pilnā mērā nu ir attiecināmi arī uz neapsīkstošo cilvēku izbraukšanu no Latvijas labākas un stabilākas dzīves meklējumos. Gada sākumā DnB Nord Latvijas barometra veiktajā aptaujā atklājies, ka 62% valsts iedzīvotāju emigrāciju uzskata par labāko risinājumu savai nākotnei.

Eksperti norāda - ieguvējs ir aizbraucējs, bet ne tas, kurš palicis tepat." Pārsteidz tas, cik maz emigrācijas problēma personiskā līmenī satrauc Latvijas iedzīvotājus," atzīst sociologs Arnis Kaktiņš. "Vairāk nekā puse aptaujāto emigrējušos atbalsta un tikai 1% - nosoda. Cilvēki līdz galam neizprot cēloņu un seku likumsakarību - ikviens Latviju pametušais strādāt spējīgais cilvēks ir zaudējums katram palicējam, jo nozīmē nedaudz zemāku dzīves līmeni nākotnē, vai arī mēs kopumā esam pieņēmuši un jau samierinājušies ar šķietami nenovēršamu likteni - lēnu un klusu valsts un nācijas izdzišanu!"  

Šķiet, valsts un nācijas liktenis Latvijā uztrauc ne pārāk lielu sabiedrības daļu, jo pētījumā tikai daži norādījuši, ka emigrēšanu varētu novērst, veicinot nacionālās piederības izjūtu un patriotismu. Lielākā daļa valstij ieteikuši vairāk atbalstīt uzņēmējus, lai veicinātu jaunu darbavietu radīšanu, kā arī palielināt sociālās garantijas. "Šaubos, vai respondentu atbalstītās budžeta dotācijas uzņēmējiem par darbavietu radīšanu kaut ko atrisinātu," uzskata psihoterapeits Viesturs Rudzītis. Pēc viņa domām risinājumiem jābūt kompleksiem, taču tam pietrūkstot analītiskās jaudas - ne tikai ekonomistu, bet arī vēsturnieku, antropologu un citu speciālistu.

 

"Turklāt mums nepietiek modernas politisko risinājumu jaudas, kas daļēji izskaidrojams ar elektorāta plašākas vīzijas trūkumu. Manuprāt, viens no risinājumiem ir tieši skološanās emigrācijā. Latvija ir atpalikusi arī humanitārajās jomās, kas, balstoties uz ļoti īsu perspektīvu, mums neļauj ieraudzīt sabiedrības atpalicību un domāšanu šauros rāmjos," uzsver V.Rudzītis.

 

Tomēr ne jau tikai Latvija saskaras ar emigrācijas radītajām problēmām. Krīze, kas skāra visu Eiropu, labāku dzīvi liek meklēt arī citu tautu cilvēkiem. Spānijas laikraksta "ABC" žurnālists atzīst - viņa valstī palikt izvēlas tie, kuriem bērni skolā laižami. Pārējie dodas prom.


Hose Enriko Serbeto Gabas (Jose Enrique Serbeto Gabas), žurnālists no Spānijas: "Spānijā šobrīd vērojama cilvēku aizbraukšana - visvairāk prom dodas spāņi no Latīņamerikas. Viņi atgriežas savā izcelsmes zemē tādēļ, ka tur salīdzinājumā ar Spāniju ekonomika sāk uzplaukt. Īpaši smagi pie mums klājas celtniecības sektorā, tādēļ prom dodas ļoti daudzi tieši šajā sfērā strādājošo. Vecāki, kuriem ir bērni, gan izvēlas palikt mājās, jo uzskata, ka vispirms bērniem ir jādod iespējas iegūt izglītību. Bēdīgi, bet pagaidām nav pazīmju, ka Spānijā, kur ir 20 % bezdarbs, cilvēku aizbraukšana beigsies."

 

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 90.gadu sākumā laimes meklējumos devās arī ievērojams skaits tolaik ļoti nabadzīgās Īrijas iedzīvotāju. Īrijas vēstnieks Latvijā Eidans Kirvans (Aidan Kirwan) atzīst - lai gan tolaik nav uzskaitīts, cik cilvēku emigrējuši, tomēr pašlaik esot pārliecība, ka liela daļa no viņiem tomēr ir atgriezušies.

 

Eidans Kirvans: "80. Gadu beigās un 90.gadu sākumā Darba aģentūra rīkoja kampaņas un tikšanās, kuru laikā centās nosvērt īrus par labu lēmumam atgriezties vai palikt valstī. Viņiem stāstīja, kādas vakances pieejamas, jo īpaši darbos, kur nepieciešamas specifiskas zināšanas. Tas notika pirms pēdējās lielās Eiropas Savienības paplašināšanās. Neteikšu, ka rezultāts bija grandiozs, tomēr daļa atgriezās. Ir jāsaprot, ka cilvēki nebrauks atpakaļ līdz dzimtenē nebūs pieejamas stabilas darbavietas un valsts ekonomiskā izaugsme neies uz augšu. Turklāt - emigrāciju nodrošinātākas dzīves meklējumos veicina brīvais darba tirgus, kura piedāvājumiem ir grūti pretoties. "


Jau pieminētajā DnB NORD Latvijas barometra pētījumā šie vēstnieka vārdi gūst zināmu apliecinājumu, jo tikai 7% aptaujāto uzskatījuši, ka turpmāko 10 gadu laikā emigranti varētu atgriezties. Aizbraukšanu no Latvijas veicina arī nestabilā politiskā vide un ap to notiekošie procesi. Šis arguments bijis visai būtisks respondentu atbildēs par to, kādēļ viņi izvēlas aizbraukt.

 

Dace Akule, Sabiedriskās politikas centra Providus Eiropas politikas pētniece: "Tas liek aizdomāties par Latvijas nākotni - ja daļa iedzīvotāju aizbrauc, gaidot, ka situāciju Latvijā uzlabos citi, bet liela daļa sabiedrības nepiedalās lēmumu pieņemšanā - kā mēs panāksim nepieciešamās izmaiņas? Emigrēt - tā ir personiska stratēģija, kuras īstenošana ietekmē arī visas sabiedrības attīstību."

Pievieno komentāru

ES un Latvija