Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Nosiltina māju un dzīvo vannā 1

Vai nepareizi siltinātas mājas un veselības problēmu kopsakarība ir tikai mīts? Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes profesors Juris Biršs uzskata - atslēgas vārdi ir siltināšanas materiālu izvēle un pielietojums.

Īpaši tas attiecas uz putupolistirola izmantošanu, kas ir viens no populārākajiem materiāliem, siltinot daudzdzīvokļu mājas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) programmā „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi", kas dzīvokļu īpašniekiem sniedz iespēju atgūt pusi no siltināšanā ieguldītajiem līdzekļiem.

„Putupolistirolu var izmantot, bet tikai tā, lai tas nesaskartos ar cilvēku. Diemžēl putupolistirols nekalpo ilgāk par 20 līdz 30 gadiem un sadaloties izdala kancerogēnas vielas, kas uzkrājas organismā. Šis materiāls turklāt ir ugunsnedrošs un ļoti neizturīgs, bet tā priekšrocība ir ātrā un ērtā iestrāde, arī vieglums, tāpēc siltināšanas firmas to labprāt izmanto. Izpildītājam ir viegli, bet pasūtītājam rodas problēmas. Šis materiāls prasa uzmanīgu pieeju, kuras parasti nav. Ja ir āra siltināšana, maksimāli iesaku pielietot minerālās vates arī daudzdzīvokļu mājām - īpaši visām tipveida mājām. Akmens vate ir nedegoša, ilgmūžīga un kvalitātes ziņā nepārspējama. Savukārt telpās minerālvates nav ieteicams lietot, putupolistirolu vispār kategoriski nedrīkst, tur jāpielieto koka siltināšanas materiāli, piemēram, ekovate vai koka vate. Vienīgi ēku gala sienas var būt no putupolistirola," skaidro J.Biršs.

 

Viņš piebilst, ka līdz ar siltināšanu mājām tiek uzlikts metāla jumts, nopakotas dzegas un kore, „un tad dzīvojam siltumā un vannas istabā. Māju augšas ir ar lediem nokārtas un augšējie stāvi - nolieti."


Izmantojot putupolistirolu ēku siltināšanā, var rasties dažādas problēmas, dzīvokļos šādās mājās nereti ir sastāvējies un mitrs gaiss, ja vien līdz ar nama siltināšanu netiek nodrošināta spēcīga ventilācija un gaisa apmaiņa, kas savukārt prasa papildu finansiālos ieguldījumus.

 

„Ja netiek atrisināti ventilācijas jautājumi, tiešām var rasties plaušu saslimšanas un alerģijas. Ja cilvēkam jādzīvo sasmakušā, mitrā, pelējuma pārņemtā gaisā, bez šaubām, tā var būt," piebilst profesors.


„Pareizi veidojot konstrukciju un izvēloties materiālus, no tā var izbēgt. Tādēļ nedrīkst izmantot haltūristu brigādes, bet katras ēka siltināšanai jātaisa projekts, kuru ieteicams iedot izvērtēšanai Latvijas Būvinženieru savienībai," uzskata J.Biršs.

 

„Siltināšana ir valstiska mēroga uzdevums, bet šodien ažiotāža par siltināšanu tiek veidota ļoti saraustītā veidā un uz to iedzīvojas atsevišķas mazas būvniecības firmiņas. Visi saka - vajag siltināt, bet neviens nejautā - kā to darīt. Līdz ar to kā sēnes sarodas visādi nemākulīgi siltinātāji. Šim jautājumam būtu jāpieiet zinātniski, būtu jāietver visi siltuma un mitruma aprēķini, pirms ķerties pie darba. Citādi rodas sajūta, ka Eiropai vajadzētu nepareizai siltināšanai tērēto naudu prasīt atpakaļ."


Viena no vadošajām plaušu slimību speciālistēm Latvijā alergoloģe Ineta Grīsle norāda - jo lielāks komforts cilvēkam tiek nodrošināts, jo lielāka iespēja tikt pie alerģiskām saslimšanām. „Māju siltināšana ir vajadzīga, to nevar noliegt. Tikai, to darot, nevajag aizmirst par labu ventilāciju un vēdināšanu," mediķe saka.

 

Telpas vēdinot un uzturot normālu mikrovidi, no saslimšanām ir iespējams izvairīties, ja māja ir siltināta pareizi. I.Grīsle rosina izvēlēties pēc iespējas dabai tuvākus un gaisu caurlaidīgākus siltināšanas materiālus, lai telpās neuzkrātos mitrums un neveidotos pelējuma sēnes. Viņai nereti ir nācies saskarties ar pacientiem, kas dzīvo mitrajos stūra dzīvokļos, kur attīstās pelējums, kas izraisa alerģiskas slimības.

 

"Līdz šim gan pie manis nav vērsies neviens pacients, kurš pats sev būtu uzstādījis diagnozi, ka sasirdzis nepareizi siltinātas mājas dēļ," viņa joko.


Interese par ERAF līdzfinansējuma saņemšanu daudzdzīvokļu māju renovācijai palielinās, informē Ekonomikas ministrija. Līdz pagājušā gada beigām Vidzemē pabeigta 10 daudzdzīvokļu ēku renovācija.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

dd

debīlo slaukšana . Man 2 ist. dzīv . 2000 Ls es maksaju , 2000Ls eiropa + es maksaju 2000 Ls bankai % .Pat , ja neņem vērā eiropas naudu paliek samaksāt 4000 Ls . Patreiz sezonā par siltumu es maksāju 40+60 +70+80+55+ 50+25 = 380 Ls . Bankai bija planots maksāt 15 Ls x 12 =180 Ls gadā . Pat ar 50% siltuma ekonomiju šads projekts atmaksāsies labi ja 20 gados , par pelnīšanu pat nav ko domāt . Pec 20 gadiem varēs siltinat par jaunu .

pirms 7 gadiem, 2013.03.07 14:16

ES un Latvija