Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Palīdzēt līdzcilvēkam

2010. gads visās ES dalībvalstīs ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Nolūks ir apvienot valstu pūliņus, uzrunāt sabiedrību, aicinot palīdzēt grūtībās nokļuvušiem līdzcilvēkiem. Skaidrs, ka nabadzība Vācijā vai Zviedrijā izskatās citādi nekā Rumānijā vai Latvijā, taču problēmas būtība būs tāda pati: ir cilvēku grupa, kas nespēj konkurēt darba tirgū un kuras ienākumi tādēļ ir ievērojami mazāki nekā pārējiem. Bieži cēloņi meklējami nepietiekamajā izglītībā, taču šķērslis var būt arī prasmju vai zināšanu trūkums, lai, piemēram, kļūtu pašnodarbināts.

Šobrīd ES valstīs no nabadzības riska zonā esošiem cilvēkiem apmēram ceturtā daļa ir bērni! Bet tieši bērni no sociālā riska ģimenēm bieži neiegūst pietiekamu izglītību un tādējādi kļūst par nabadzības atražotājiem. Latvijā izskanējušais skaitlis 3000 - tik bērnu nabadzības dēļ nevarot apmeklēt skolu - liek skandināt visus iespējamos trauksmes zvanus, prasot to noskaidrot un apstiprināšanās gadījumā - nepieļaut šādas situācijas saglabāšanos. Vai prioritātei nebūtu jābūt, lai obligātā izglītība tiešām aptvertu visus skolas vecuma bērnus un lai tie šo izglītību arī iegūtu?  

Uzdevums mazināt nabadzību un sociālo atstumtību nav īslaicīgs: ES valstu valdības apņēmušās savā stratēģijā "Eiropa 2020" desmit gadu laikā palielināt nodarbinātību vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem līdz 75%, lai skolu atstātu ne vairāk par 10% jauniešu un vismaz 40% jauniešu iegūtu augstākās izglītības diplomu. Tad ES vismaz par 20 miljoniem mazāk cilvēku būtu nabadzības apdraudēti.

 

ES atbalsts šogad bijis eksistenciāls. Pateicoties Eiropas Sociālajam fondam (ESF), valsts varēja nodrošināt vismaz pagaidu darbus jeb t. s. 100 latu stipendijas 60 tūkstošiem cilvēku, kuriem bija beidzies bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks, bet jauna darba nebija. 18 tūkstoši skolotāju, kas zaudējuši darbu, piedalījušies pārkvalifikācijas programmās. ESF līdzekļi izmantoti vēl aptuveni 11 tūkstošu cilvēku, kas var zaudēt darbu, pārkvalifikācijai. Apmēram 80 tūkstoši cilvēku piedalījušies bezdarbnieku apmācības programmās. Medijos par to šogad daudz varēja lasīt, žēl, ka bieži aizmirsts piebilst, ka tas bijis iespējams, pateicoties ES neatmaksājamam finansējumam.

 

Šogad izveidota mājas lapa www.iespejukarte.lv - ceļvedis palīdzības saņemšanai grūtībās nonākušajiem cilvēkiem. Ideja un risinājums pieder nevalstiskajām organizācijām, to finansēja Eiropas Komisija, bet Labklājības ministrija atbalsta tās uzturēšanu. Saka, ka labi piemēri ir lipīgi. Lai mums daudz tādu lipīgu piemēru turpmāk!

Pievieno komentāru

ES un Latvija