Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Piesaka karu nodokļu nemaksātājiem

Līdz ar 2011. gada valsts budžeta stāšanos spēkā Latvijas valdība ir pieteikusi karu arī „ēnu ekonomikai". Tiek lēsts, ka šīs cīņas rezultāts varētu būt pat līdz 60 miljonus latu vērts pienesums mūsu budžetam. To, vai valdības izstrādātie cīņas ieroči būs gana efektīvi, varēsim vērtēt pēc gada, taču kopā ar Latviju cīņā pret negodīgajiem nodokļu maksātājiem iesaistījusies arī Brisele. Izrādās, arī kopējais ES maciņš nebūt nepildās tik raiti kā gribētos un ES pārvaldības institūcijām ir pamatotas bažas par daudziem krāpnieciskiem un negodīgiem darījumiem, kas tiek veikti, lai jelkādā veidā izvairītos no nodokļu maksāšanas.

Šī gada laikā Eiropas Komisijā (EK) jau vairākārt tika apspriests jautājums par veidiem, kā uzlabot ES budžeta papildināšanos. Viens no veidiem būtu jaunu ES nodokļu ieviešana, kas nebūt nav priecīga ziņa ES dalībvalstīm, īpaši tām, kuru ekonomiskā situācija patlaban nav tā stabilākā. Līdztekus tiek cilāts jautājums par centralizēta nodokļu administrēšanas kontroles mehānisma ieviešanu, kas pat savā veidā sekmētu „ēnu ekonomikas" apkarošanu , īpaši valstīs, kur šī problēma ir ļoti aktuāla. Saprotams, ka nauda, kas aiziet garām ES budžetam, nenonāk arī attiecīgās dalībvalsts kasē. Šai sakarā decembra sākumā EK nāca klajā ar paziņojumu par vairākiem šī kontroles mehānisma veidiem, kas paredz stingras sankcijas, kas tiks piemērotas ikvienam nodokļu pārkāpējam.  

Kā paziņojumā norāda ES nodokļu komisārs Aļģirds Šemeta (Lietuva), beidzot ir sperts nozīmīgs solis cīņā ar nodokļu nemaksātājiem un nodokļu krāpniecību. Komisārs min trīs iespējamos veidus, kā darbosies šis mehānisms.

 

Pirmais no tiem ir jau pirms gada apspriestais arguments par banku noslēpuma neizpaušanu gadījumos, ja nepieciešama informācija par nodokļu maksātājiem, kurus tur aizdomās par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

 

Otrs veids - starp nodokļus administrējošajām institūcijām tiks noteikti vienoti augsti standarti sadarbībai un informācijas apmaiņai visā ES. Tas ietvers arī laika ierobežojumus gadījumos, kad būs jāsniedz atbildes uz pieprasījumiem sniegt informāciju par attiecīgiem pilsoņiem vai uzņēmumiem vai tiks veiktas pārbaudes funkcijas.

 

Kā trešo un ļoti būtisko „ieroci" A. Šemeta min dalībvalstu pievienošanos automātiskai informācijas apmaiņas sistēmai, kas atvieglotu darījumu caurskatāmību un informācijas pieejamību. „Visa šī jaunā likumdošana ir nopietns signāls visai pasaulei un apliecina, ka ES ar vislielāko stingrību cīnīsies pret ikvienu nodokļu nemaksātāju," uzsver komisārs. Viņš arī norāda, ka kontrolei un sankcijām ir jābūt vienādām visā ES, lai uzņēmumiem vai privātpersonām nebūtu iespējams atrast vietas, kur, apejot likumdošanu, varētu veikt krāpnieciskas darbības.

 

Atzinīgi šo ieceri vērtē SEB bankas Makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: „Noteikumu izstrāde par izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir ļoti apsveicama lieta. Šī iniciatīva ir nākusi laikā, kad valstis spiestas pastiprināti pievērsties nodokļu iekasēšanai. Noteikumi noteiks vienotu kārtību kā ES dalībvalstis apmainīsies ar informāciju. Tas nenozīmē kādas būtiskas izmaiņas pašreizējā informācijas apritē Latvijā, bet noteikti varētu radīt priekšnoteikumus efektīvākai nodokļu iekasēšanai. Pirmkārt, pieaugs iespējas un būs pamats informācijas apmaiņai ar ES dalībvalstīm, piemēram, Kipru u.tml., kuru mēdz izmantot uzņēmēji, tajā skaitā arī negodprātīgiem nolūkiem un izvairītos no nodokļiem."

 

Eksperts gan arī norāda, ka vienlaikus uzmanība vēršama uz to, ka „tas neatrisinās katras konkrētas valsts problēmas ar nodokļu iekasēšanu un nenodrošinās to, ka visi maksās nodokļus. Tas tomēr paliks katras valsts atbildīgo institūciju rokās, proti, tas, cik aktīvi tās darbosies un būs pamatojums šādu informāciju pieprasīt. Šie noteikumi būs tikai papildus instruments. Sagaidāms, ka cīņa pret nodokļu nemaksāšanu tikai pastiprināsies un šāds dialogs par līdzīgu informācijas apmaiņas kārtības izveidi turpināsies arī ar citām valstīm, kas nav ES dalībnieki."

 

Veids, kā papildināt ES budžetu, nav tikai cīņa ar nodokļu nemaksātājiem, bet arī jaunu nodokļu ieviešana un vienotas nodokļu politikas izveidošana. Piemēram, vēl nesen EK ierosināja visās ES valstīs ieviest vienotu apgrozījuma nodokli. Šādā gadījumā visām ES dalībvalstīm būtu jāiemaksā ES budžetā noteikta summa, kas tiku aprēķināta ņemot vērā katras valsts IKP un PVN procentu. Tāpat pausts viedoklis par nodokli no finanšu darījumiem, maksa par gaisa transportu, ES enerģētikas nodoklis vai arī vienots ienākumu nodoklis uzņēmumiem. Diskusijas izraisījusi arī PVN nodokļa apspriešana.

 

Decembrī sabiedriskai apspriešanai ir nodota kārtējā Zaļā grāmata - šoreiz par PVN sistēmas uzlabošanu un modernizēšanu, tostarp, kā izvairīties no krāpnieciskajiem gadījumiem. Aplēsts, ka ES kasei ik gadus garām paslīd ap 100 miljardu eiro no neiekasētiem PVN maksājumiem. Apspriešana paredzēta līdz nākamā gada 31. maijam un tā laikā EK gaida visus iespējamos priekšlikumus. Kā zināms, Latvijā jau būs ieviests 22% PVN un tā pievienosies to valstu skaitam, kur šis nodoklis ir visaugstākais.

 

Iespējams, ka tieši ES centieni „ēnu ekonomikas" apkarošanā varētu nest daudz labākus rezultātus uz visa kopējā dalībvalstu fona nekā Latvijas Finansu ministrijā izstrādātais, visai neskaidrais plāns cīņai ar nodokļu nemaksātājiem tepat pie mums. Publiskajā telpā savu viedokli pauduši gan uzņēmēji, gan dažādu nozaru eksperti - nākamā gada budžetā paredzētais pilnīgi noteikti nav stimuls izkļūt no „ēnu ekonomikas". Tieši pretēji, tas vēl vairāk stimulē tai pievienoties. Atliek vien cerēt uz Eiropas „stingro roku".

Pievieno komentāru

ES un Latvija