Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Roberts Zīle: ES diktēti minimālie ienākumi mums nebūs pa kabatai

Eiropas Parlamenta (EP) labējo politisko grupu deputāti, tostarp Roberts Zīle un vairāki citi eirodeputāti no Latvijas (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa) neatbalsta vienotu kritēriju ieviešanu minimālo ienākumu noteikšanai visā Eiropas Savienībā (ES), lai piespiestu dalībvalstis cīnīties pret nabadzību. R. Zīle uzskata, ka šāds EP kreiso partiju ierosinājums daudzas valstis iegrūstu tikai dziļāk nabadzībā, tostarp Latviju, jo valdībai, lai spētu nodrošināt prasības, nāktos ievērojami palielināt nodokļu slogu.

Latvijā iztikas minimums aug, šā gada septembrī tas palielinājies līdz 163,45 latiem vienam iedzīvotājam. Savukārt minimālā alga šobrīd ir 180 latu pirms nodokļu nomaksas. Līdz ar to Latvija ir viena no tām retajām ES dalībvalstīm, kur cilvēki saņem mazāku samaksu par paveikto darbu, nekā ir valstī noteiktais iztikas minimums - starpība ir aptuveni 20 latu. Savukārt minimālā pensija cilvēkiem, kam ir neliels apdrošināšanas stāžs (līdz 20 gadiem), ir vien 49,5 latus liela.  

Tomēr eirodeputāts Roberts Zīle esmaja.lv pauž kritisku nostāju par vienotas minimālo ienākumu sistēmas noteikšanu ES, kas viennozīmīgi nozīmētu gan minimālās algas, gan pensiju ievērojamu palielināšanu.

 

„Pirmkārt, tas skar virkni politikas un pasākumus, kas ir dalībvalstu kompetencē. Un tā vietā, lai EP dokuments fokusētos tieši uz jautājumu par iespējām aicināt dalībvalstis noteikt minimālo ienākumu slieksni iedzīvotājiem, tas aptver pārāk plašu sociālo jautājumu loku," esmaja.lv skaidro R. Zīle.

 

„Pie tam alternatīvā rezolūcija aicināja ES nākt klajā ar likumdošanu, ar ko Eiropā paredzētu pienācīgu minimālo ienākumu, pamatojot to uz visām dalībvalstīm kopīgiem kritērijiem," viņš piebilst.

 

„ES līmenī noteiktu sociālo standartu noteikšana visām dalībvalstīm nav atbalstāma - jo vairāk šādu, reāli neizpildāmu standartu Briselē tiek noteikts, jo vairāk tas nāk par sliktu mums pašiem. Nedz Latvijai, nedz virknei citu dalībvalstu tos nebūtu iespējams izpildīt. Pie tam jāatceras, ka, nosakot šādu minimālā ienākuma sistēmu, līdz ar iespējamiem pozitīviem ieguvumiem nāktu milzīgs apgrūtinājums valstu budžetiem, kā arī vēl smagāks nodokļu un izmaksu slogs uz uzņēmēju pleciem - cita veida, kā palielināt budžeta ieņēmumus, valstīm vienkārši nebūtu. Protams, ES var nospraust kopējus stratēģiskus pamatprincipus, tādu kā nabadzības izskaušana, un dalībvalstis tos centīsies īstenot, atbilstoši savām iespējām un nacionālajām politikām."

 

„Taču principa „viens izmērs der visiem" (piemēram, nosakot pienācīga minimālā ienākuma apjomu vismaz 60% apjomā no vidējiem ienākumiem dalībvalstī) piemērošana nav atbalstāma. Tā vietā, lai ES harmonizētu sociālos standartus, svarīgi panākt pilnīgu ES brīvā tirgus izveidi, kur visu valstu uzņēmējiem ir vienādas konkurences iespējas un nav vietas nekādiem protekcionisma pasākumiem, ko vēl šodien, bailēs no jauno dalībvalstu uzņēmējiem, kas bieži sniedz pakalpojumus kvalitatīvāk un operatīvāk, īsteno vairākas dalībvalstis," skaidro R. Zīle.

 

Viņš vēl piebilst, ka kreisās politiskās grupas bieži vien cenšas izmantot EP kā publisko platformu, caur kuru ietekmēt nacionālās valdības, un panākt virzību tādos jautājumos, ko neizdodas virzīt iekšpolitiski. Viņš ir pārliecināts, ka šis ir viens no šādiem gadījumiem. „Ir vairāk jāuzticas un jātic nacionālo valdību darbam, nevis jācenšas rast risinājumus caur ES līmeņa likumdošanu," uzskata R. Zīle.

 

Savukārt eirodeputāte Tatjana Ždanoka (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa), kā arī Alfrēds Rubiks (Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa) un citi pauduši atbalstu adekvātu minimālo ienākumu sistēmas ieviešanai ES. Diemžēl viņi neatsaucās esmaja.lv aicinājumam komentēt savu nostāju.

 

ES pamatdirektīvas par adekvātiem minimālajiem ienākumiem dalībvalstīs ierosināta septembrī. Eiropas Pretnabadzības tīkls priecājas, ka viņu ierosinājumam balsojumā 20. oktobrī atbalstu pauda jau 262 deputāti no septiņām dažādām politiskajām grupām. Lai gan pretinieku skaits esot sarucis, tomēr 344 EP deputāti balsojuši pret.

 

Eiropas Pretnabadzības tīkla direktors Fintans Farels šādu balsojuma rezultātu sauc par panākumu.

 

„Pieņemot pamatdirektīvu par adekvātu minimālo ienākumu sistēmām, ES dotu nopietnu signālu, ka tā ir gatava īstenot savu apņemšanos samazināt nabadzību, kā tas ir paredzēts „Eiropa 2020" stratēģijā," norādījis F. Farels. Viņš uzskata, ka tas ES ļautu atgūt uzticību kā vadošajai Eiropas sociālā modeļa virzītājai un aizstāvei, nevis tikai skaistu frāžu runātājai.

Pievieno komentāru

ES un Latvija