Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Spēks ir sievietēs

Latvijā sieviešu ir teju divreiz vairāk kā vīriešu. Dāmas ir visur - virtuvē pie plīts, pie mazuļa gultiņas, vada stundas skolās un lekcijas universitātēs, dzied koros un dejo ansambļos, izšuj un ada, kā arī apgūst vēl daudzas dažādas prasmes. Sievietes ir arī biznesā - nedaudz. Taču vēl mazāk viņu ir Saeimas vai valdības namā. Un ne jau par sekretāri vai grāmatvedi es te runāju. Kāpēc valstī, kurā sieviešu skaits ievērojami pārsniedz vīriešu skaitu, ministru posteņos un parlamenta krēslos dāmu ir tik maz?

 

Uz šo jautājumu var sagaidīt vairākas reakcijas. Viena - kāpēc sievietes tik ļoti laužas vīriešu pasaulē - pie varas, kas nekad, vismaz pēc latviešu domām, nav bijusi sieviešu nodarbe?! Otra - jā, tiešām, tas nav taisnīgi, ka sabiedrības lielākā daļa - sievietes, valsts attīstību nespēj ietekmēt teju vai nemaz. Katrai šai reakcijai būs savs piekritēju loks. Taču Latvijas sieviešu aktīvākā daļa - dāmas, kuras darbojas Nevalstisko organizāciju sektorā, ir pārliecinātas - šo situāciju var un vajag mainīt. Iesākumam viņas uz diskusiju īsi pirms vēlēšanām uzaicināja dažu politisko spēku pārstāvjus. Tā teikt - ko tagad solīsit, to vēlāk no jums pieprasīsim!  

Jau diskusijas nosaukums „Jā - Nē" skaidri lika saprast, ka sievietes nav noskaņotas uzklausīt vispārīgus solījumus vai tēzes. Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla (LSOST) valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte atzina, ka ir pienācis laiks novilkt sarkanās līnijas politikā, aiz kurām sievietes vairs neatkāpsies. „Lai gan veidojot partiju sarakstus vēlēšanām, esam aicinājušas politiķus ievērot „rāvējslēdža principu"- sieviete/vīrietis, sievietes nav līdzvērtīgi pārstāvētas politisko spēku sarakstos," uzsvēra I.Ielīte. Viņai pievienojās arī Latvijas Biznesa sieviešu asociācijas vadītāja Rudīte Ķīse: „Latvijas sabiedrībā 54% ir sieviešu. Taču Saeimas sastāvs to nebūt neatspoguļo. Jau pirms pašvaldību vēlēšanām izvirzījām prasību nodrošināt līdzvērtīgu - 50/50 sieviešu un vīriešu proporciju parlamentā. Tas nav ņemts vērā."

 

„Ir jādiskutē par to, kā sievietes pašas aktīvāk iesaistīt partiju vēlēšanu sarakstu veidošanā, jādomā arī par nepieciešamajām izmaiņām vēlēšanu likumā, lai panāktu lielāku sieviešu iesaistīšanos," pievienojās Sieviešu tiesību institūta direktore Laila Balga. Savukārt Ailita Šperliņa, Tautas partijas Dāmu kluba vadītāja, nāca klajā ar vēl radikālāku priekšlikumu: „Līdzīgi kā Norvēģijā, arī mums vajag noteikt kvotu sieviešu daudzumam parlamentā. Minētās ziemeļzemes Riksdāgā tāda noteikta 40% apmērā. Ja vairāk sieviešu piedalītos lēmumu pieņemšanā, tie būtu daudz izsvērtāki kā līdz šim, jo - „melnie uzvalciņi" bieži vien pārāk ātri sastresojas un vienā vakarā pieņem tik nepārdomātus lēmumus, ka jau no rīta tie jāmaina. Savukārt sieviete, kura ik dienas plāno arī pašas ģimenes budžetu tā, lai ar to pietiktu mēnesim, varbūt būs gausāka lēmumu pieņemšanā, tomēr - tie būs daudz izsvērtāki un pragmatiskāki."

 

Uzklausot šādus pārmetumus un ierosinājumus, politiķiem nācās mirklīti padomāt, pirms atbildēt. „Latvijai nevajag pārņemt Skandināvijas pieredzi šajā jautājumā," uzsvēra Oskars Kastēns (LPP/LC), paskaidrojot: „mums nevajag 30% vai 50% kvotu. Tā vietā vēlēšanās jābalso par partijām, kurās jau ir sievietes". Arī Elizabete Krivcova (SC) norādīja, ka kvotas situāciju nemainīs. „Es domāju, ka būtiskāk ir panākt, lai valsts nodrošina sievietēm iespēju pilnvērtīgi atgriezties darba tirgū, vienalga - biznesā vai politikā, piedāvājot sakārtotu bērnudārzu un kvalitatīvu skolu tīklu. Pretējā gadījumā sievietēm nākas meklēt vietu savam bērnam pirmskolas iestādē, meklēt, kura skola ir kvalitatīvākā, paralēli veicot mātes un sievas pienākumus, bet novārtā atstājot savu izaugsmi," uzsvēra E.Krivcova.

 

LSOST apvieno vairāk nekā 45 sieviešu nevalstiskās organizācijas visā Latvijā. Tostarp, biznesa nozaru pārstāves. Uzņēmēja Margarita Brikmane atzina - politiķiem beidzot būtu jāsadzird uzņēmēju viedoklis, ka tālāka nodokļu celšana ne pie kā laba nenovedīs.

 

M.Brikmane: „Jau tagad pie manis nāk darba ņēmēji un saka: uzņēmumam klājas grūti, nodokļi augsti, tādēļ, lai izdzīvotu - maksājiet mums daļu aploksnē. Tas ir absurds. Vēl es to nedaru, bet ticiet man, ja paaugstinās nodokļus, sākšu domāt citādāk. Jaunajai Saeimai vispār būtu jāpadomā par tādu lietu kā nodokļu brīvdienas uzņēmējiem, lai tie gūtu atelpu un varētu tos nodokļus turpināt maksāt."

 

Saruna ar politiķiem sievietēm vērtās nevis asa un apvainojoša, kā to varētu sagaidīt, bet drīzāk - savstarpēji izprotoša. Tomēr dāmas visai bargi aizrādīja - viss, ko tagad teiksit par darbu nākamajos četros gados, ir piefiksēts, ierakstīts un - mēs prasīsim turēt doto vārdu. Jācer, ka tiešām prasīs, jo solījumi bija gana nopietni.

 

Baiba Rivža(ZZS): „Plānojam turpināt sadarbību ar Hipotēku banku grupu mikrokreditēšanā, kur jau pierādījies, ka sievietes šo naudu tērē ļoti pārdomāti un arī ar atdošanu problēmu nav. Līdz nākamā gada pavasarim, cerams, pieņemsim Tautas Kultūras mantojuma likumu, lai mūsu prasmīgās amatnieces ne vien radītu skaistus darbus, bet spētu tos arī pārdot, nodrošinot sev un ģimenei iztiku. Vēl jāpanāk valsts atbalsts visām sieviešu NVO, kuru ir ļoti daudz un, kuru priekšlikumos nedrīkst neieklausīties."

Mārtiņš Zemītis (PLL): „Runājot par ekonomiku - jāmaina pārlieku augstie strādājošajiem maksājamie nodokļi - šobrīd no katriem simt latiem 59 nākas nomaksāt nodokļos. Būtiski ir radīt iespējami daudz jaunu darba vietu, lai šī brīža „simtlatnieki" strādātu, maksājot nodokļus un saņemot sociālās garantijas. Noteikti jāuzlabo sadarbība ar starptautiskajiem aizdevējiem. Attiecībā uz ģimenēm jāpanāk, ka jaunās ģimenes uz trim gadiem atbrīvo no nekustamā īpašuma nodokļa maksas."

 

Elizabete Krivcova (SC): „Noteikti jāsaglabā pabalsti ģimenēm, piemēram, bērna piedzimšanas pabalsts. Pietiekams bērnudārzu skaits novērsīs šķēršļus ekonomikas attīstībai, jo vecāki būs droši par savu bērnu un varēs strādāt. Tā kā sievietes Latvijā joprojām par tādu pašu darbu kā vīrieši saņem mazāk, jāturpina skaidrot, ka tas ir diskriminējoši."

 

Oskars Kastēns (LPP/LC): „Uzskatu, ka galvenais atspaids ģimenēm, būtu noteikt nodokļu atlaides, atkarībā no bērnu skaita - jo vairāk bērnu, jo lielākas atlaides. Un tā kā laukos visas aktivitātes notiek, galvenokārt, pateicoties sieviešu NVO uzņēmībai - nepieciešama atsevišķa sieviešu uzņēmējdarbību veicinoša valsts politika."

 

Nu, kad vēlēšanas aiz muguras, sieviešu organizācijām nāksies turēt politiķus pie vārda vēl kāda jautājumā. Diskusijas laikā dāmas vaicāja - vai jaunā Saeima līdzēs sieviešu intereses aizstāvēt, piemēram, iekļaujot viņu prasības sadarbības memorandā ar jauno valdību? Politiķi norādīja - brīdī, kad skaidrs, kas būs jaunajā valdībā, NVO jumta organizācijai jāuzraksta un laicīgi valdībai jāiesniedz priekšlikumi, kuri iekļaujami memorandā. Katrā ziņā mutisku atbalstu šai skaitliski lielajai sabiedrības daļai - sievietēm, politiķi apsolīja.

Pievieno komentāru

ES un Latvija