Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Tic bioloģisko produktu nākotnei Latvijā

Ceļot pie mutes karoti, ne vienmēr aizdomājamies, kādu kaitējumu vēdera dienišķā piepildīšana ilgtermiņā varētu nodarīt mūsu veselībai, kur nu vēl par to, cik ļaunuma videi nodarīts, ražojot visu, kas karotē. Kamēr Latvijā bioloģiski audzētus produktus varam iegādāt lielākoties tikai mazās bodītēs un tirdziņos, mūsu lauku labumus apēd vācieši un austrieši.

Tomēr Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis ir pārliecināts, ka pieprasījums pēc bioloģiskajiem produktiem augs. „Tā jānotiek, jo citas Eiropas valstis jau ir novērtējušas bioloģisko produktus un pieprasījums pēc tiem tur ir ļoti liels," viņš norāda. Tikmēr Latvijā šogad beigušas pastāvēt ap 600 bioloģisko saimniecību, šo produktu tirgus pie mums vēl ir bērna autiņos, turklāt - ja vēl spējam izaudzēt, pārstrādes iespējas ir pārāk mazas. Savu artavu sniedz Lietuvas uzņēmumi, kas no Latvijas iepērk bioloģisko produkciju un pārstrādā savās ražotnēs, lai eksportētu uz Eiropu.  

„Tas ir fakts - bioloģisko lauksaimniecību Latvijā varam saukt par salīdzinoši attīstītu, bet pārstrāde ir mazattīstīta. Ar to arī atšķiramies citu Eiropas Savienības valstu vidū," esmaja.lv atzīst G. Norkārklis. „Latvijas tirgus ir ļoti mazs, tāpēc daudzi baidās sākt nodarboties ar bioloģisko lauksaimniecību. Turklāt te var pietiekami labi nopelnīt ar parastajiem dārzeņiem. Tomēr labākas eksporta izredzes ir tieši mūsu bioloģiskajiem produktiem."

 

Tendences bioloģiskās produkcijas audzēšanai mainās. „Katram jārēķina pašam, ko izdevīgāk audzēt. Piens pirms pusotra gada bija bēdīgā situācijā, taču bioloģiskā piena pieprasījums tagad ir labs, arī pēc graudiem ir liels pieprasījums, eksportu pat nevaram apmierināt," atklāj G. Norkārklis. Viņš mudina pievērsties putnkopībai, jo bioloģisku olu un putnu gaļas piedāvājuma Latvijā pagaidām nav. „Burkānus Vācijai nevajag, bet piens, gaļas produkti ir ļoti pieprasīti, arī graudi."

 

Lai gan saimniecību skaits pēc statistikas ir ievērojami sarucis, tomēr tās bijušas nelielas un kopējais hektāru skaits ir samazinājies pavisam nedaudz. G. Norkārklis to skaidro ar faktu, ka lauksaimniekiem beigušās piecu gadu saistības ar Eiropas Savienību un jaunas, stingrākas saistības uzņemties nereti viņi nevēlas. Tikmēr atlikušās saimniecības nostiprina savas pozīcijas un plāno attīstīt darbību. „Es ceru, ka bioloģisko saimniecību skaits ar katru gadu palielināsies, jo tā notiek visā Eiropā. Strādāsim ar Zemkopības ministriju, lai tā būtu," piebilst G. Norkāklis. Šobrīd Latvijā ir vairāk kā 3560 bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu.

 

Kā sacīja LBLA vadītājs, pirms sākt nodarboties ar bioloģisko lauksaimniecību, ir jābūt pārliecībai, ka ir labi saudzēt vidi. Turpmākie soļi ir saimniecības sertificēšana, ES regulas izpildīšana. Kad tas ir paveikts, var pieteikties ES atbalstam. „Atbalsts no ES par dažādām kultūrām un grupām ir 90-400 latu par hektāru, ja izpilda nosacījumus, savukārt valsts atbalsts nosedz sertifikācijas izmaksas," skaidro G. Norkārklis. Valsts atbalstu kopumā viņš vērtē kā niecīgu. „Pie patreizējās valdības politikas vairāk pelna lielie bioloģiskie lauksaimnieki, bet es domāju, ka var sākt arī ar mazumiņu. Audzējot graudus hektāra platībā, peļņas nebūs, bet izvēloties ko citu, piemēram, garšvielas, bizness būs izdevīgs."

 

Pēc G. Norkārkļa domām, tas ir mīts, ka bioloģiskie produkti ir dārgāki. „Daudzas lietas ir pat lētākas, taču kopumā cenām ir jābūt līdzīgām," viņš norāda. Kā piemēru G. Norkārklis min savu saimniecību „Salenieki" Vārkavas novadā - tur audzēto garšvielu cena par kilogramu ir krietni mazāka, nekā veikalos nopērkamo garšvielu cena. Daži lauksaimnieki gan izmantojot konkurences trūkumu un cenas bioloģiskajiem produktiem uzskrūvējot.

Pievieno komentāru

ES un Latvija